Par 242 000 eiro varēja dzirdēt 18 dziesmas. Orķestris par koncertu saņem mazāk 0
Informācijai, kas skar publiskos iepirkumus, jābūt atklāti pieejamai, bet, runājot par konkrētu mākslinieku honorāriem, tos sniegt medijiem ir attiecīgās institūcijas vadītāja pienākums.
Šādi vakar vienojās kultūras ministres Daces Melbārdes uzaicinātie triju lielāko Latvijas kultūras organizāciju apvienību – Latvijas Radošo savienību padomes, biedrības “Laiks kultūrai” un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas – pārstāvji.
Sanāksme tika sasaukta, reaģējot uz sabiedrībā uzvirmojušo interesi par Latvijas valsts simtgades programmā iekļauto notikumu izmaksu pozīcijām un honorāriem, kas aktualizējās pēc plaši izskanējušā sašutuma par atsevišķu izpildītājmākslinieku uzstāšanās zemo kvalitāti 19. novembrī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikušajā Latvijas valsts simtgades svētku koncertā “Mīlestības vārdā. 18+”.
Kā apstiprināja Simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta, kopīgās izmaksas šim 19. novembrī Nacionālās bibliotēkas priekšā notikušajam koncertam ir 242 000 eiro, par ko varēja dzirdēt astoņpadsmit dziesmas.
Trīs ceturtdaļas jeb 180 000 eiro iztērēti koncerta tehniskajam nodrošinājumam, sākot ar skatuves būvi un beidzot ar visu pārējo. Tam iepriekš bija izsludināts iepirkuma konkurss, kuru izstrādāt palīdzējis eksperts Ģirts Krastiņš. Tajā uzvarējusi firma “Ideju institūts”, un tās piedāvāto tāmi iepirkuma komisijā caurlūkojis arī eksperts Pēteris Brīniņš.
Kā sacīja Linda Pavļuta, nav radušās šaubas, ka šie 180 000 (ar PVN) ir adekvāta summa. Savukārt koncerta mākslinieciskajai daļai tērēta viena ceturtā daļa no izdevumiem jeb 62 tūkstoši eiro. Par koncerta māksliniecisko izveidi nekāds iepirkuma konkurss nav rīkots, Kultūras ministrija uzaicinājusi to veidot Jāni Šipkēvicu. Jautāta, vai, piemēram, 600 eiro solistam, protams, rēķinoties, ka pirms koncerta bijuši arī mēģinājumi, ir adekvāta samaksa, Linda Pavļuta pēc garākas sarunas ar “LA” atbildēja apstiprinoši.
Tāpat viņa nenoliedza iepriekš LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” izskanējušo informāciju, ka Jānis Šipkēvics par darbu pie šā koncerta, kur viņš piedalījās gan kā mākslinieciskais vadītājs, gan producents, gan arī dalībnieks, nopelnījis vairāk nekā 17 000 eiro.
Pie šā darba Jānis Šipkēvics strādājis 11 mēnešus, un neviens solists nav nodziedājis mazāk par četrām dziesmām. Savukārt sociālajos tīklos plaši apspriestā jaunā dziedātāja Evija Vēbere par divu dziesmu izpildījumu saņēmusi 666 eiro, bet, piemēram, grupas “Prāta vētra” dalībnieks Renārs Kaupers – 1000 eiro.
Vaicāts, vai šīs izmaksas ir adekvātas, VSIA “Latvijas koncerti” direktors Guntars Ķirsis uzsvēra, ka nevarot dot viennozīmīgu atbildi, katrā ziņā tāme vairākkārt rūpīgi izvērtēta.
Komponists Mārtiņš Brauns sarunā ar “LA” sacīja: “Nosauktās summas mani nešokētu, ja cilvēks pie šā projekta būtu strādājis gandrīz gadu. Savukārt Renāram Kauperam var samaksāt arī 1000 eiro par vienu dziesmu.”
Turpretim “Mirage Jazz Orchestra” mākslinieciskais vadītājs Lauris Amantovs sacīja, ka viņam publiskotās honorāru summas šķiet pārāk lielas, jo “mēs ar 15 cilvēku orķestri par veselu koncertu saņemam mazāk…”.
Pats Jānis Šipkēvics uz zvanu, lai izskaidrotu savu pozīciju, neatsaucās. Kā sacīja Linda Pavļuta, tajā brīdī, kad Radošā padome apsprieda minētā koncerta māksliniecisko koncepciju, Jānis Šipkēvics no tās jau bija izstājies un joprojām viņa vārds tajā nav atrodams. Tātad interešu konflikts it kā novērsts.
Par paša koncerta tehnisko nodrošinājumu no valsts budžeta iztērēti 180 000 eiro ar pievienotās vērtības nodokli, un šo pasūtījumu konkursa kārtībā ieguvusi firma “Ideju institūts”.
Jautājums par 19. novembra koncerta izmaksām izskanēja arī vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Deputātei Ingunai Rībenai (Nacionālā apvienība) nesamērīgi liela likusies summa, kas izlietota koncerta skatuves uzbūvei un tehniskajai producēšanai.
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka skatuve speciāli tikusi veidota, lai materiālus varētu vēlāk izmantot profesionālajā mākslā – interesi par to jau esot izrādījis Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris.
“Jūs neesat arhitekti un neizprotat, ka šī nav vienkārši uzbūvējama un nojaucama skatuve. Tā ir speciāli vienam gadījumam projektēta, uzbūvēta un nojaukta skatuve, kas izmaksājusi 150 000 eiro. Jautājums, vai tas ir samērīgi, ņemot vērā visas daudzās kultūras vajadzības valstī,” jautāja I. Rībena.
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale uzsver, ka daudz apspriestais koncerts bijis domāts tieši jaunatnei un jauniešiem tas esot paticis – par to liecinot fakts, ka koncertu redzējusī auditorija ir 215 000 liela (pēc skatītāju skaita televīzijā), no kuriem četrarpus tūkstoši koncertu vērojuši klātienē.
Kultūras ministrija un tai pakļautais valsts Simtgades svētku birojs tomēr nevar atbildēt uz jautājumu – kādēļ honorāru summas ir tieši tādas un ne citādas? Diemžēl nelāgas asociācijas raisās, arī atceroties simtgades svētku pirmo koncertu “Gaismas raksti”, kas ne visai apmierināja sabiedrību un izpelnījās daudz pārmetumu – visvairāk režijas aspektā.
Šis gadījums rosina uz plašāku diskusiju – pēc kādiem principiem un kritērijiem īsti tiek aprēķināti mākslinieku honorāri? Kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka salīdzināt viena vai otra koncerta mākslinieciskās izmaksas ir visai neauglīgi, jo katrā gadījumā esot pilnīgi atšķirīga situācija. Pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra “LA” sniegtās informācijas, piemēram, šovasar Skonto stadionā Dziesmu svētku atklāšanas koncertā honorāros tika izmaksāti 39 505 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Dīvaini, ka pats Jānis Šipkēvics atsakās ar presi runāt. Varbūt sabiedrībai kādu laiku vajadzētu ignorēt šā mākslinieka koncertus, kamēr mūziķis būs ar mieru sniegt savus argumentus par koncerta mākslinieciskajām izmaksām?
