Oriģināli latviešu seriāli – deficīts 0
Mēneša laikā pirmizrādes piedzīvos trīs jauni vietējie seriāli – jau pirmdien, 4. februārī, TV3 ēterā romantisks seriāls “Viss pa jaunam”, bet 11. februārī – komēdijseriāls “Radiņi”, savukārt 2. martā – LTV simtgades seriāls, spiegu drāma “Sarkanais mežs”.
Tiesa, par latviešu oriģinālsatura seriālu uzplaukumu priecāties ir pāragri, jo īstens vietējais produkts ir tikai pēdējais no trim, pārējie – adaptācijas. Joprojām līdzekļu un tālredzīgas stratēģijas trūkuma dēļ Latvijā trūkst konkurētspējīgu oriģinālsatura seriālu.
Televīzijas seriāli visā pasaulē šobrīd piedzīvo nebijušu zelta laikmetu, kļūstot vērienīgāki, aizraujošāki, kvalitatīvāki un ieņemot dažādas digitālas platformas, piemēram, milzi “Netflix”. Atsevišķu seriālu budžeti mērojas ar Holivudas megafilmu astronomiskajiem lielumiem.
Kāda šo tendenču gaismā paveras aina vietējā mērogā? Ne visai spoža. Jauni seriāla žanra produkti gan palēnām tiek radīti, tomēr jomā ir vismaz divi vērā ņemami trūkumi – oriģinālprodukcija, kas uzrunātu vietējo skatītāju, nerodas pietiekamā daudzumā. Otrkārt, netiek radīti starptautiski konvertējami un plašāku tirgu interesējoši produkti – šajā ziņā mūs apsteiguši kaimiņi – lietuvieši un igauņi.
Vietējais produkts – retums
Viens no būtiskiem spēlētājiem seriālu jomā ir TV3, kas šobrīd darbojas mediju grupas “All Media Baltics” paspārnē un ar mainīgiem panākumiem piedāvā divus līdz trīs jaunus vietējos seriālus gadā.
Pēc ilggadējā latviešu ziepju operas “UgunsGrēks” veiksmes stāsta restarta mēģinājums pērn seriālā “Svešā seja” neattaisnojās – “UgunsGrēka” komandas veidotais seriāls izturēja vien divas sezonas, piedzīvojot popularitātes kritumu, un kanāla vadība nolēma to neturpināt.
Meklējot jaunu auditorijas piesaistes veidu, pērn tika izsludināts jaunu darbdienu vakaru seriālu producentu konkurss. Aizvadītajā rudenī tajā par labāko atzīts kino lauciņā pieredzējušās producentu kompānijas “Platforma Filma” piedāvājums – romantisks seriāls “Viss pa jaunam”, kas pirmizrādi piedzīvos jau 4. februārī.
Producenti ir līdz šim kino jomā labi zināmi ļaudis – Kristians Alhimionoks, Andrejs Ēķis, režisori Aigars Grauba, Līga Pipare, Zanda Seņkova un Reinis Ūbelis. Kompānijas līdz šim realizēto projektu kontā ir vietējie kases grāvēji “Rīgas sargi”, “Sapņu komanda 1935”, “Svingeri”, “Nameja gredzens” un “Blēži”.
Viens no seriāla iespējamiem trumpjiem – teātra un kino jomā iepriekš atzinību guvuši aktieri, kas seriālu sfērā līdz šim nav bieži apgrozījušies.
Galvenajā lomā izcilais Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe, arī – tikko jaunajā filmā “Blakus” sevi lieliski pierādījusī aktrise Anta Aizupe un Jaunā Rīgas teātra kādreizējā aktrise, kino jomā pieredzējusī Iveta Pole. Seriāls vēstīs par mūsdienīgu vīrieti, kurš veido veiksmīgu karjeru lielā uzņēmumā, baudot lielpilsētas šiku, tomēr ikdienai lielpilsētā ir arī ēnas puse – nemitīgs stress un trauksme.
Jaunie režijas spēki Zanda Seņkova un Reinis Ūbelis ir ļaudis ar kino ambīcijām un solījuši seriālu pacelt mākslas filmas līmenī, piemēram, tas esot filmēts nevis telpās, bet dabiskā vidē. “Seriāli kļuvuši par nopietnu konkurentu mākslas filmām visā pasaulē, un tieši tāpēc nolēmām veidot “Viss pa jaunam!”. Tas būs viens no vizuāli un saturiski bagātīgākajiem romantiskajiem seriāliem Latvijā,” norāda R. Ūbelis.
Nav nejaušība, ka “Viss pa jaunam!” radošās komandas uzskaitījumā nav minēts scenārista vārds – filmas sižets, izrādās, ir adaptācija no populāra Portugāles seriāla. Šis būs nu jau kārtējais TV3 mēģinājums importēt ārvalstu veiksmes stāstu vietējā tirgū.
Līdzīgu stratēģiju, ejot vieglāko ceļu un izvēloties “pārbaudītu vērtību”, neriskējot ar auditorijas zudumu, TV3 izraudzījies arī 11. februārī gaidāmā jaunā komēdijseriāla “Radiņi” gadījumā. Tas ir populāra ukraiņu seriāla adaptācija, sižetu pielāgojot vietējiem raksturiem un videi.
TV3 šogad sola turpinājumu vēl vienai veiksmīgai adaptācijai – reitinga ziņā visu laiku veiksmīgākā Lietuvas seriāla “Viņas melo labāk” Latvijas versijai. Vasarā lietuviešu producenta Rimvīda Martinaiša un režisora Sigita Račka veidotā komēdijdrāma piedzīvos jau 7. sezonu.
“All Media Latvia” pārstāve Alise Mališko gan norāda, ka neesot speciālas politikas izvēlēties tikai adaptētus seriālus oriģināla materiāla vietā. “Ilgus gadus veiksmīgs bija oriģinālseriāls “UgunsGrēks”, tagad turpinām, piedāvājot divas adaptācijas. Šajā gadījumā esam vadījušies pēc labiem piemēriem pasaulē.”
Trūkst valstiskas stratēģijas
Laikā, kad seriāli visā pasaulē kļūst par spilgtu formātu, kā uzrunāt skatītāju, jaunu oriģinālsatura seriālu radīšanu skatītājs un sabiedriskais pasūtītājs pamatoti varētu gaidīt no sabiedriskā medija. Diemžēl jāatzīst, ka šis process norit ar visai mainīgiem panākumiem. 2015. gadā LTV veidoja divus seriālus – “Māja pie ezera” un “Saplēstā krūze” –, bet divus gadus pēc kārtas – 2016. un 2017. gadā – LTV pirmizrādi nepiedzīvoja neviens jauns latviešu seriāls.
2018. gadā kā īpašs saturs jauniešu auditorijai digitālajās platformās tika izveidots seriāls “16+”. Savukārt izklaides žanra ietvaros 2018. gada rudenī un 2019. gada pavasarī skatītājiem piedāvāts ikdienas seriāls “Divi vienā”, ko jau atkal ar ziepju operas žanrā ievingrinātu roku veidojusi “UgunsGrēka” kādreizējā režisore Inta Gorodecka.
LTV programmu daļas vadītāja Jana Semjonova skaidro, ka pašlaik jauni LTV oriģinālseriāli plānoti netiek. “Ņemot vērā Latvijas Televīzijas ikgadējo budžetu un ierobežotos finanšu līdzekļus, nav iespējams izveidot atsevišķu, stratēģisku seriāla žanra attīstības un veidošanas politiku,” viņa stāsta. “Latvijas Televīzijas satura piedāvājums izriet no ikgadējā sabiedriskā pasūtījuma, kas paredz darbu konkrētos satura virzienos, un tālākais darbs un saturs tiek plānots to ietvaros, un seriāli nav definēti kā atsevišķs satura virziens.
Simtgades seriāls nokavē simtgadi
Tieši plānošanas kļūdas novedušas pie neglaimojošā fakta, ka brīnišķīga ideja – simtgades oriģinālseriāls “Sarkanais mežs” – uz patiesiem notikumiem balstīta drāma par nacionālo pretošanās kustību Latvijā pēc padomju okupācijas – nepiedzīvoja pirmizrādi simtgades svinību laikā.
2016. gadā izsludinātais konkurss par simtgades seriāla ideju noslēdzās 2017. gada februārī, seriāla intensīvai ražošanai atvēlot tikai vienu gadu. Salīdzinājumam – igauņu simtgades seriāls “Banka” gatavu scenāriju uzvarētāju izsludināja jau 2016. gadā un pirmizrādi piedzīvoja 2018. gada rudenī.
Arī seriāla “Sarkanais mežs” pirmizrāde tika paredzēta 2018. gada nogalē – tā realizācija sabiedriskajā pasūtījumā 2018. gadam minēta kā viena no satura prioritātēm –, taču nu tā pārcelta uz 2019. gada 2. martu, kad simtgades svinību kulminācija jau aiz muguras.
Tā vietā valsts svētku mēnesī LTV skatītāji kompensācijā saņēma jau minēto kaimiņvalsts Igaunijas simtgades nacionālo produktu “Banka” – 10 sēriju drāmu par mežonīgo kapitālismu Igaunijā 90. gados. Starp citu, šo seriālu izrādīšanai vairākās valstīs, tostarp ASV un Kanādā, rudenī iegādājies arī starptautiskais mediju magnāts “MHz Networks” – starptautisks kvalitātes novērtējums, ko komentēt lieki.
“Sarkanā meža” producente Arta Ģiga atzīst, ka seriāla ražošanai ieplānotie divi gadi tāda mēroga projektam ir pārāk īss laiks.
“No nulles uzrakstot scenāriju, izplānojot, saprotot visu procesu, jēdzīgs laiks būtu pieci gadi. Mēs to izdarījām divu gadu laikā, tāpēc ir kļūdas un novirzes no plāna.”
Plānošanas kļūda ieviesa izmaiņas arī seriāla finansējumā, kas, jāatzīst, vietējo seriālu vēsturē piešķirts rekordlielā, teju spēlfilmas budžeta apjomā – 770 000 eiro (2017. gadā 300 000 un 2018. gadā – 400 000 eiro), līdzekļus smeļot valsts simtgades programmas finansējumā, bet vēl 70 000 eiro Kultūras ministrija piešķīra papildu sērijas filmēšanai.
Pabeidzot scenārija rakstīšanu, filmas veidotājiem bijis skaidrs – lai izstāstītu stāstu, plānoto deviņu sēriju vietā būs vajadzīgas 12, katra 45 minūšu garumā. Tomēr seriāla producente atzīst – budžets bijis daudz par mazu.
“Šāds seriāls, kas saturiski ietver vismaz četru spēlfilmu materiālu, protams, izmaksā daudz vairāk. Procesu sadārdzināja arī simtgades filmu intensīvais process, paaugstinot cenas industrijā,” norāda A. Ģiga. Salīdzinājumam jau atkal igauņi – “Bankas” kopējais budžets ir 1,5 miljoni eiro, no tiem – 781 000 ir Igaunijas filmu institūta finansējums.
“Seriāls aizpildīs baltos plankumus zināšanās par nacionālo pretošanās kustību. Režisori Armands Zvirbulis un Normunds Pucis, kā arī scenārija autori Ivo Briedis, Matīss Gricmanis un Armands Zvirbulis ir radījuši spiegu trilleri “film noir” kino valodā, kam operators Uldis Jancis uzbūris skaistu kadru,” seriāla “Sarkanais mežs” vēsturisko un māksliniecisko unikalitāti uzsver A. Ģiga.
Pašlaik pie tā noritot pēdējie darbi, tiek ieskaņota īpaši tam komponētā Zigmara Liepiņa dziesma. A. Ģiga arī skaidro, ka “papildlaiks ļāvis seriālu labāk samontēt un veikt kvalitatīvāku pēcapstrādi”.
Pirmizrādes pārcelšana notikusi arī tādēļ, ka periods, kad LTV bija plānojusi to rādīt, bijis ļoti piesātināts ar simtgades notikumiem.
Tāpēc producenti “Red Dot Media” kopā ar LTV un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Kultūras ministriju lēmuši, ka seriāls pazudīs simtgades pasākumu gūzmā.
Nākotne – jaunas platformas?
Pēc “Netflix” uzvaras gājiena pasaulē seriālu formātu ievērojušas arī vietējās digitālo mediju platformas. Jau pieminētais LTV citāda formāta – sociālo tīklu seriālu pionieris – seriāls jauniešiem “16+” tika izrādīts gan televīzijas digitālajās platformās, gan pēcāk – arī LTV viļņos. Seriālam bija 11 sērijas, katra vidēji 12, 13 minūtes gara, par tā reitingu šobrīd gan nav informācijas.
Jaunu vietējā ražojuma seriālu, kas būtu redzams digitālajās platformās, piedāvāt grasās arī LMT viedtelevīzija. Šā gada pavasarī plānots uzņemt tā pirmās desmit sērijas. Seriālu veidos režisors Uldis Cipsts, kura vadībā tapuši jau seši pašmāju seriāli, tostarp “Šķiršanās formula”.
Arī seriāla scenārija autori gana daudzsološi – dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce un aktieris Artūrs Dīcis. Seriāls ar pagaidām neatklātu nosaukumu būšot skatāms jau šā gada rudenī.
LTV simtgades seriāls “Sarkanais mežs”
Filmēšana noritēja kopumā 70 dienas, piedaloties 140 aktieriem.
Galvenajās lomās: Aurēlija Anužīte, Uldis Dumpis, Dainis Grūbe, Jēkabs Reinis, Madara Cīrule, Jānis Vimba, čekistu lomās – M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri, aptuveni 70 aktieri masu skatos.
Aptuveni 30 profesionāļu radošā komanda filmēja vairāk nekā 50 dažādās vietās no Pāvilostas mežiem līdz Stūra mājai Rīgā.
Pirmizrāde 2. martā.
