Sastāvs tāds pats, bet atšķirīgas palīgvielas 0
Pedantiski pircēji nereti gatavi pārmaksāt, lai iegādātos tieši tādu medikamentu, kādu ieteicis ārsts. Bet vai tas atmaksājas? Atbildot uz šo jautājumu, Jānis Zvejnieks skaidro, ka gan ģenēriskajās, gan oriģinālajās zālēs ir vienāda aktīvā viela, var atšķirties vienīgi palīgvielas. Piemēram, ģenērisko zāļu ražotāji nespēj nodrošināt 2 mg tablešu ražošanu. Tās, iespējams, ir lielākas, toties ar tādu pašu iedarbību, kaut gan ir pievienotas papildvielas, teiksim, laktoze vai talks. Tāpēc ar ģenēriskajām zālēm jābūt uzmanīgiem pacientiem, kuriem ir kādu palīgvielu nepanesība. “Jāpiebilst gan, ka aptiekā strādā nevis vienkāršs pārdevējs, bet gan izglītots speciālists – farmaceits, kurš saprot, ko viņš pircējam piedāvā,” piebilst Jānis Zvejnieks.
Lai Latvijā ģenēriskās zāles nonāktu līdz aptiekai un patērētājam, tās vispirms tiek reģistrētas Zāļu valsts aģentūrā vai Eiropas Zāļu aģentūrā, kas, pamatojoties uz bioekvivalences testu izpētes rezultātiem, pārbauda, vai konkrētajā ģenēriskajā medikamentā esošā aktīvā viela ir tāda pati kā oriģinālajās zālēs un vai tai ir tāda pati koncentrācija. Tātad tiek pārbaudīts, vai abi medikamenti tiešām darbojas vienādi. Ja pētījuma rezultāti pierāda, ka šīs zāles ir ekvivalentas, tikai tādā gadījumā ģenēriskās zāles nonāk aptiekā.
“Cilvēkiem nevajadzētu bažīties, ka ģenērisko zāļu iedarbība, salīdzinot ar oriģinālajām, varētu būt citāda – tā ir tieši tāda pati,” saka Jānis Zvejnieks. “Taču, ja kādam ir pārliecība, ka viņam vajag oriģinālās zāles, nevis kāda cita ražotāja ekvivalentu medikamentu, tā jau ir pircēja izvēle. Tāpēc nevajadzētu izplatīt viedokli, ka mūsu valstī zāles ir dārgas. Tieši otrādi, Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm medikamenti ir lētāki. Vaina vien tā, ka pacienti atsakās no ģenēriskajām zālēm vai arī viņiem tās netiek piedāvātas, tāpēc ir neapmierināti ar medikamentu cenu. Piemēram, Nacionālā veselības dienesta dati par kompensējamo zāļu saraksta medikamentiem liecina, ka pacienti 2015. gadā pārmaksājuši kopumā 23 miljonus eiro tikai tāpēc, ka nav izvēlējušies ģenēriskās zāles.”
