Ar 3D printeri rada “lamatas” bezmugurkaulnieku ķeršanai 0
Nosaukt kādu par bezmugurkaulnieku vai personu bez mugurkaula ir diezgan aizvainojoši. Ja vien neesi radība ūdenī, kam mugurkaula… vienkārši nav.
Tādu dzīvnieku ir gana daudz, piemēram, astoņkāji, medūzas, jūras anemones, jūras gurķi u. c. radības ūdenī bez mugurkaula izdzīvo gana viegli. Tomēr to delikātā uzbūve rada problēmas zinātniekiem, kuri tos labprāt pētītu. Kā noķert šādas radības, tās nesavainojot?
Atbilde meklējama japāņu papīra locīšanas mākslā origami. Iespaidojoties no origami, inženieri un jūras biologi uzprojektējuši 3D printera veidotas lamatas, kas kā papīra puķe maigi sakļaujas ap ierīcē iekļuvušo ūdens dzīvnieku.
Ierīci var uzmontēt uz zemūdens amfībijas un darbināt attālināti, neiesaistot cilvēkus ķeršanas procesā. Tai jau veikti vairāki veiksmīgi testi, sagūstot mazus astoņkājus, kalmārus un medūzas apmēram 700 metru dziļumā.
Taču idejas autori norāda, ka ierīce darbotos arī daudz dziļākos ūdeņos – līdz pat 11 kilometru dziļumā, kā arī to varētu pielāgot daudz lielāku dzīvnieku noķeršanai. Viens no idejas autoriem jūras biologs Deivids Grūbers tehnoloģiju portālam “The Verge” norādījis, ka šādu tehnoloģiju rašanās ir ļoti nozīmīgs solis okeānu izpētē.
“Kādreiz jūras radību ķeršana bija atkarīga no tīkliem, kuros varēja noķert tikai lielākas zivis vai vēžveidīgos, pēcāk parādījās ierīces, kas mazākas radības vienkārši sevī iesūca, taču tādējādi tās traumēja. Tagad esam izveidojuši ierīci, kas pētāmos objektus netraumē,” sacīja pētnieks.
“Medūzas, astoņkāji u. c. līdzīgie dzīvnieki bija pamesti novārtā, tā bija aizmirstā fauna. Globāli skatoties, zooplanktoni satur vairāk nekā 38 miljardus kilogramu oglekļa biomasas, kas ir apmēram 7% no visas pasaules biomasas jeb vairāk nekā 100 reižu vairāk nekā visa cilvēku radītā biomasa,” norāda biologs.
