Orhidejas nevajag pārdzirdīt! Padomi laistīšanā 0
“Lūdzu, pastāstiet, kā un cik bieži jālaista orhidejas! Nopirku lielveikalā falenopsi – akcijas laikā un lēti. Virsējās saknes izskatījās pelēkas, apkaltušas, tāpēc uz diennakti ar visu podu iecēlu lielākā traukā atdzirdīt ar ūdeni. Tas nelīdzēja, tagad lapas ir kā apvītušas. Meita saka – es esot orhideju pārlējusi. Kā tas iespējams? Tās mizas, kurās tā iestādīta, ir galīgi sausas!” ELVĪRA Rīgā
Telpās audzētās orhidejas lielākoties cēlušās no savvaļas sugām, kas aug Dienvidamerikas un Āzijas tropu lietus mežos. Un gandrīz visas šīs tropu orhidejas ir epifīti ar attīstītām gaisa saknēm, kas dabā palīdz pieķerties un nostiprināties pie kokiem, krūmiem, klintīm… Orhideju gaisa saknēm ir specifiska uzbūve – augs ar tām var uzņemt mitrumu no gaisa. Epifītiskās orhidejas barojas arī ar augu un dzīvnieku atliekām, kas sakrājas zaru žāklēs, stumbra dobumos un citās vietās.
Falenopsis ir telpās visbiežāk audzētā orhideja – izteikts epifīts. Par to liecina arī specifiskais substrāts, kurā augs iestādīts. Tā sastāvā ir priežu mizas, sfagnu sūnas, nesadalījušās lapas, kokogles gabaliņi, keramzīts, dažādi sintētiskie materiāli substrāta caurlaidībai, bet nav augsnes, kādā pierasts stādīt gandrīz visus telpaugus. Specifiskais, irdenais, ūdens un gaisa caurlaidīgais substrāts ļauj ūdenim ātri iztecēt cauri, neuzkrājoties ap resnajām, gaļīgajām, trauslajām falenopšu saknēm, bet nedaudz tās samitrinot.
Savdabīgās orhideju saknes ar spurgaliņām spēj uzņemt ūdeni daudz labāk nekā citi telpaugi. Ja orhideju saknes ilgi atrodas slapjā substrātā (nemaz nerunājot par ilgstošu peldināšanu ūdenī), tās ātri atmirst un augs aiziet bojā, pirmā pazīme – lapas kļūst nespodras, savīst. Tādējādi galvenais laistīšanas procesā – nekad nepārliet orhideju! Sausums tai ir mazāk bīstams nekā lieks slapjums. Dažām orhidejām, (piemēram, cimbīdijām, dendrobijām un citām) ieilgušu sausumu palīdz pārvarēt specifiskas virszemes daļas jeb tuberīdiji. Falenopšiem šādu tuberīdiju nav, toties ir biezas, sulīgas lapas, kas palīdz izdzīvot arī sausumā.
Orhidejas laista tad, kad substrāts izžuvis. Laistīšanai izmanto mīkstu un siltu ūdeni. Ja lieto krāna ūdeni, to mīkstina, pievienojot citronskābi. Tam jābūt pāris grādu siltākam nekā gaisa temperatūra. Var laistīt no augšas tāpat kā visus citus telpaugus, var arī izmērcēt saknes (taču pilnīgi pietiek, ja podu ūdenī patur 10 – 15 minūtes, nevis diennakti). Ar mērcēšanu jābūt ļoti uzmanīgiem: ja kāda pārāk samirkusi sakne sāks pūt, laikus nepamanīts process var neatgriezeniski ietekmēt augu.
Lai regulāri varētu sekot sakņu attīstībai un veselībai, orhidejas stāda caurspīdīgos podos. Tā kā gaisma vajadzīga tikai augšējām saknēm, podus var ievietot gaismas necaurlaidīgos dekoratīvos traukos.
Ziedošam falenopsim, kas iestādīts standarta podā un iegādāts lielveikalā vai vairumtirdzniecības bāzē, pietiek ar vienu laistīšanas reizi nedēļā, uzlejot apmēram 100 ml ūdens. Daļa ūdens samērcē substrātu, daļa, saknes nesaslapinot, iztek cauri un paliek apakšējā podā, līdz nākamajai laistīšanas reizei palēnām iztvaikojot gaisā.
