Organizācijas vēlas vairāk naudas un lielāku ietekmi 0
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar, tiekoties ar nevalstiskajām organizācijām, kas parakstījušas valdības un NVO sadarbības memorandu, īpaši uzsvēra, ka tās var daudz darīt savu biedru pilsoniskajā izglītošanā.
Viņš aicināja organizācijas uzrunāt biedrus un atbalstītājus gaidāmā referenduma sakarā un skaidrot valsts konstitucionālos pamatus: “Te nozīmīga loma mazākumtautību organizācijām, kā arī citām NVO. Referendums, bez šaubām, būs viens no nozīmīgākajiem politiskajiem notikumiem šajā gadā.”
Taču NVO pārstāvji vēlāk diskusijām atvēlētajās 15 minūtēs runāja par citiem jautājumiem, referendumu nepieminot.
Pajautāju viedokli Latvijas Gruzīnu biedrības “Šamšoblo” priekšsēdētājam Nugzaram Mdzinarišvili, viņš sacīja, ka Latvijā dzīvo 415 gruzīnu tautības Latvijas pilsoņu, no viņiem biedrībā darbojas 15. N. Mdzinarišvili savu nostāju biedrībā paudīs un teica, ka pats balsos pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Taču, kā ziņo BNS, “Latvijas Pilsoniskās alianses” vadītāja Rasma Pīpiķe brīdina, ka mazākumtautību organizācijām var būt arī pretējs viedoklis: “Jāņem vērā, ka organizācijām var būt radikāli pretēji viedokļi, un nevar sagaidīt to, ka visas organizācijas runās, kā valdošajai koalīcijai gribētos. Šis viedoklis var būt pretējs, tā ir demokrātija.”
Kopš nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda parakstīšanas sešu gadu laikā tam pievienojušās 237 organizācijas, un vakar to skaits papildinājās vēl par 33.
Memoranda mērķis ir sekmēt sabiedrības līdzdalību un iesaisti valstisku lēmumu pieņemšanas procesā. Ministru prezidenta un Valsts kancelejas vadītājas Elitas Dreimanes skats uz to, kāda pērn bijusi sabiedrības līdzdalība, bija stipri optimistisks, minot, piemēram, ka valdības rīcības plāna sagatavošanā visām ministrijām bija uzdots konsultēties ar NVO pārstāvjiem; pērn par 30 procentiem pieaudzis sabiedrisko apspriežu skaits; darbojušās 173 konsultatīvās padomes utt.
Savukārt organizāciju pārstāvji bija skeptiskāk no- skaņoti gan par sadarbību ar ministrijām, gan iespējām ietekmēt valdības lēmumu pieņemšanu. Tā, piemēram, Latvijas Diabēta asociācijas prezidents Ingvars Rasa pieminēja Ministru kabineta pagājušā gada 19. oktobra sēdi, kurā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu piešķiršanas kārtību pacientiem. Viņš uzsvēra, ka vairāk nekā 50 organizācijas bija sniegušas savus atzinumus, taču, neraugoties uz visām iebildēm, šie grozījumi ir pieņemti. I. Rasa piebilda – ja valdība šos noteikumus atstās spēkā, tad “mums būs jāiet rūgtais, sāpīgais un nepatīkamais tiesvedības ceļš”. Ministru prezidents atbildēja, ka Veselības ministrijai dots uzdevums pusgada laikā izvērtēt šo noteikumu ieviešanu un ziņot par rezultātiem.
Uzziņa Lielāko daļu NVO finansējuma veido ziedojumi, dāvinājumi un dotācijas, un vidēji viena NVO gadā apgroza 20 898 latus. 2010. gadā Latvijā brīvprātīga darba vērtība naudas izteiksmē bija 82,558 miljoni latu, kas bija 0,65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Avots – “Latvijas Pilsoniskās alianse” |
