Ja organisma vājais punkts – urīnceļi, mazāk jāēd saldumi. Kas vēl mazina saslimšanas iespēju? 0
Ir sievietes, kas vairākas reizes gadā, arī peldēšanas sezonā, mokās ar urīnceļu iekaisumu. Tas nozīmē, ka atkal un atkal par sevi liek manīt hronisks urīnceļu iekaisums.
Vai no tā var izvairīties? Turklāt ikreiz šādos gadījumos ģimenes ārsts izraksta antibiotikas. Ko darīt, lai tās tomēr nevajadzētu tik bieži lietot? To visu lūdzām skaidrot medicīnas sabiedrības “ARS” uroloģei Zanei Pilsētniecei.
Ārste teic, ka diemžēl daļa sieviešu jau ģenētiski pieder tā saucamai riska grupai, kas visa mūža garumā atkārtoti cietīs no urīnceļu iekaisuma, kamēr citas ar to nekad nesaskarsies. Noslieci ciest no urīnceļu iekaisuma ietekmē ne tikai iedzimtība, bet arī vecums, dzīvesveids un blakus saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, neiroloģiskas kaites. Par hronisku urīnceļu iekaisumu uzskata tad, ja tas atkārtojas trīs reizes gadā vai divas reizes pusgada laikā. Visbiežāk slimības saasinājumus izprovocē gadalaiku maiņa, kad laika apstākļi ir svārstīgi un organisma aizsargspējas kļūst vājākas, pārāk maz šķidruma lietošana ikdienā un intensīva dzimumdzīve.
Ja sācies hroniska urīnceļu iekaisuma saasinājums, efektīvākais ārstēšanas līdzeklis ir antibiotikas. Dažkārt antibiotikas un antibakteriālus līdzekļus var lietot tikai profilaktiskā devā (mazas antibiotiku devas, kas nerada blakusparādības) riska faktoru laikā, piemēram, pavasarī vai rudenī, vai pēc notikuma, kas var provocēt slimības saasinājumu, – pirts apmeklējuma, peldes, dzimumakta.
Pats galvenais – neļaut savairoties urīnceļos baktērijām, kas izraisa iekaisumu. Visbiežāk tās ir zarnu nūjiņas vai citas baktērijas, kas mīt zarnu traktā. Šīs baktērijas nevairojas skābā vidē, tādēļ profilaksei uzturā jālieto produkti, kas satur daudz C vitamīna, it īpaši dzērvenes.
Arī Eiropas urologu asociācijas vadlīnijās kā viens no galvenajiem urīnceļu iekaisuma profilakses līdzekļiem minētas dzērvenes. Pavasaros un rudeņos, intensīvas fiziskas slodzes vai dzimumdzīves laikā kursu veidā – ne mazāk par divām nedēļām – jālieto dzērveņu preparāti. Arī pēc slimības saasinājuma, kas ārstēts ar antibiotikām, gļotāda pilnībā atjaunojas apmēram mēneša laikā, tādēļ jālieto augu valsts preparāti, lai nerastos jauni saasinājumi.
Noteikti nevajadzētu aizmirst par profilaksi, atgādina Z. Pilsētniece.
Der lietot ārstniecisko augu tējas, it īpaši kompleksās nieru tējas, kas satur brūkleņu vai miltenāju lapas un citu augu drogas ar dezinficējošu un urīndzenošu iedarbību. Pavasarī vajag dzert bērzu sulas, kurās ir daudz vērtīgu vielu un vitamīnu.
Ik dienu vajag izdzert divus litrus šķidruma. Tas ne tikai “izskalo” laukā baktērijas, bet arī atšķaida urīnu, kas nav tik koncentrēts un mazāk kairina urīnpūsli.
Ja tomēr jālieto antibiotikas, svarīgi vienlaikus svarīgi stiprināt maksts dabisko aizsargbarjeru, jo hronisks urīnceļu iekaisums bieži vien noris vienlaikus ar maksts disbakteriozi. Sievietēm, it īpaši reproduktīvajā vecumā, kas bieži cieš arī no urīnceļu iekaisumiem, nepieciešams lietot probiotiķus, kas satur pienskābās baktērijas Lactobacillus celmus, piemēram, vaginālās kapsulas ar laktobaktērijām. Dāmām menopauzē ieteicams lietot lokālos estrogēnus – svecītes, ziedes, kas pasargā no baktēriju iekļūšanas urīnceļos.
