Organisma norūdīšana – biežākās kļūdas, ko nedarīt pirmajā reizē 0
Rūdīšanās un peldes vēsajā gada laikā kļūst arvien populārākas un pulcē arvien prāvāku piekritēju pulku. Taču vai tas ir vienīgais veids, kā varam norūdīt savu organismu?
Ko rūdīšanās nozīmē mūsu organismam un kā to veikt pareizi? Konsultē eksperts, viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris Kaspars Zlidnis un farmaceite Zanda Ozoliņa.
No fiziskā viedokļa jebkāda veida rūdīšanās ir ķermeņa stiprināšana un imunitātes veicināšana, lai tā būtu noturīgāka pret dažādiem ārējiem kairinātājiem – vīrusiem, parazītiem un vides faktoriem, piemēram, temperatūras svārstībām.
Vienkārši sakot, rūdīšanās sagatavo ķermeni dažāda veida stresiem, lai tas nebūtu tik ievainojams, esot ārpus komforta zonas, skaidro Kaspars Zlidnis. Ieguvumi ir arī psiholoģiski, jo, regulāri rūdoties, ilgtermiņā mēs stiprinām nervu sistēmu un kļūstam emocionāli stabili un līdzsvaroti.
Kas norūda mūsu organismu?
Ķermeņa rūdīšana ir organisma pakļaušana stresam un zināmam šokam. Jebkuri fiziski un psiholoģiski pārbaudījumi ir organisma stiprināšana.
Tās var būt regulāras fiziskas aktivitātes, ziemas peldes, kontrastdušas, saunas apmeklējums, elpošanas vingrinājumi, meditācija, atteikšanās no uztura uz vienu vai vairākām dienām.
Šīs visas aktivitātes ilgtermiņā organismu spēcina, nomierina, atjauno un uzlādē. Rūdīšanās mērķis ir atslābināt, nomierināt un attīrīt ķermeni un prātu no lieka saspringuma.
Kā pareizi uzsākt rūdīšanos?
Arī vasarā peldoties, mēs rūdāmies, jo ķermenis tiek trenēts temperatūras svārstībām un vēlāk vieglāk tiek galā ar saaukstēšanās un dažādām vīrusu saslimšanām, taču, ja ir vēlme praktizēt ziemas peldes, tad vēlams tās vismaz reizi nedēļā turpināt arī rudenī un ziemā, lai ķermeni pieradinātu pie pakāpeniskas temperatūras pazemināšanās, stāsta K. Zlidnis.
Runājot par ziemas peldēm, labi atbilst teiciens “tas viss ir galvā”.
Cilvēks, kurš ūdenī dodas nesagatavots, baiļu pārņemts, visticamāk, saaukstēsies. Tādēļ rūdīšanās jāsāk ar fizisku iesildīšanos un psiholoģisku noskaņošanos. Iesildīšanos var veikt ar pāris dinamiskiem vingrojumiem vai lēnu skrējienu.
Psiholoģiski sagatavoties var palīdzēt dažādi elpošanas vingrinājumi, kas nomierina prātu un atslābina ķermeni.
Visbiežākā kļūda ir pakļaušanās modes tendencēm, rūdīšanos un ziemas peldes veicot sociālo mediju bildēm, nevis savai veselībai, darot to neregulāri un nesagatavojot organismu pakāpeniski.
Ieiešana ūdenī jāveic lēni un apzināti, nevis kliedzot un lecot ūdenī.
Kad ārā ir sals, vēlams vilkt čības, cimdus un cepuri, jo ķermenis siltumu visātrāk zaudē caur pirkstu galiem un galvu. Pēc peldes ātri jāsaģērbjas, īpaši, ja ārā ir sals un vējš. Apģērbam jābūt ērti un ātri uzvelkamam, jo vienā brīdī sasiet apavu auklu kļūst neiespējami, jo pirksti sāk no aukstuma sastingt.
Katram sava rūdīšanās!
Rūdīšanās ieteicama ir visiem, tikai jautājums ir par pakāpenisku organisma sagatavošanu, apjomu, intensitāti un regularitāti. Bērniem, pensionāriem, grūtniecēm vai sportistiem rūdīšanās atšķirsies pēc veida – vienam pietiks pastaigāt ar basām kājām rasā, otrs varēs gulēt ledus vannā piecas un vēl vairāk minūtes. Katram ir jāatrod sev piemērotākais veids, kā stiprināt savu organismu.
Lai rūdīšanās radītu pozitīvu efektu un ietekmi uz cilvēka dzīvi kopumā, jāsaprot, ka aukstuma peldes ir tikai viens no paņēmieniem, kā normalizēt un līdzsvarot organisma iekšējo orgānu sistēmas un dzīvības procesus.
Rūpes par veselību ir vesels dažādu aktivitāšu kopums, kas sevī ietver fizisku rūdīšanos, prāta attīrīšanu un kontroli, emocionālu stabilitāti, atvērtu un mīlošu sirdi un intelektuālu pilnveidi. Vesela miesa un gars ir cilvēka kvalitatīvas dzīves pamats.
Vērtīgs padoms
Farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – lai arī kādu rūdīšanās veidu esat iecerējuši, sāciet pakāpeniski un atcerieties par mērenību, vērojiet, kā reaģē Jūsu organisms.
Rūdīšanās ir procedūru kopums, kas palīdz palielināt izturību pret nelabvēlīgiem vides faktoriem un uzlabo termoregulāciju.
Svarīgi rūdīšanās procesu uzsākt jau bērnībā, kad termoregulācija ir attīstības stadijā un veidojas arī imūnbioloģiskās aizsardzības mehānismi.
Šī procedūra padara organismu izturīgu pret saaukstēšanos un dažādām citām slimībām, kā arī uzlabo vielmaiņu un asinsriti.
Taču katram rūdīšanās intensitāte un veids var atšķirties, tādēļ ir svarīgi sekot līdzi sava organisma reakcijai, tādējādi atrodot sev piemērotāko veidu.
Turklāt rūdīšanos savā ikdienā varam ieviest pamazām un sākotnēji ar pavisam nelielām ikdienas paradumu izmaiņām, piemēram, ilgākām pastaigām vēsā laikā, nepārtuntulēšanos, pakāpeniski nedaudz samazinot ūdens temperatūru dušā un citādi rodot veidus, kā nostiprināt un norūdīt savu organismu.
Uzsākot rūdīšanos pakāpeniski un pārdomāti, to būs vieglāk ieviest kā ikdienas paradumu un dzīves sastāvdaļu.
