Ordeņi nacionālajiem partizāniem: slavējams solis, kas rada jautājumus 23
Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Viestura ordeni valsts svētkos 18. novembrī Rīgas pilī saņems ne vien VUGD, NBS un Valsts robežsardzes virsnieki, bet arī astoņi bruņotās nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, nacionālo partizānu grupu locekļi. Tā 20. oktobra sēdē lēmis Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Ordeņu kapituls un Valsts prezidents Raimonds Vējonis šo lēmumu ir apstiprinājis.
Apbalvot ar Viestura ordeni 22 nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kas ar ieročiem rokās cīnījušies pret padomju okupācijas varu, politiķu, vēsturnieku, žurnālistu un kultūras jomas pārstāvju iniciatīvas grupa rosināja šī gada martā. Ordeni līdzīgi citiem valsts apbalvojumiem tradicionāli pasniedz valsts svētkos 4. maijā, 11. vai 18. novembrī. 4. maijā to saņēma tikai divi pretošanās kustības dalībnieki – Arvīds Ēriks Blūzmanis un Regīna Tīliba. Kapitula pārstāvji tad paskaidroja, ka pārējo lietas vēl jāizskata, un nākamā apbalvošanas reize būs 18. novembrī. Tā arī noticis, tomēr gaidīto pārdesmit vietā gods tiks izrādīts astoņiem, vēl 12 atstājot “aiz svītras”. No vienas puses, tik kupla skaita nacionālo partizānu apbalvošana ar Viestura ordeni, ko parasti piešķir aktīvajā dienestā esošajiem par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem, jau ir kas nepieredzēts, taču, no otras puses, lielais ārpusē palikušo skaits arī atstāj mieles. Jo mūža pulkstenis tikšķ – pirms desmit gadiem mūsu vidū vēl bija ap 50 nacionālo partizānu, bet šobrīd viņu skaits sarucis vairāk nekā uz pusi. Viestura ordenis tapis pirmskara Latvijas laikā, un kopš atjaunošanas 2004. gadā to, ieskaitot šopavasar apbalvotos, saņēmuši vien pieci nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Pirmā 2008. gadā bija sabiedriskā darbiniece, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas vadītāja Biruta Rodoviča. 2014. gadā apbalvoja ilggadējo sabiedrisko darbinieku, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedru Gunāru Stefanu, bet 2016. gada nogalē – nacionālās pretošanās kustības dalībnieci Annu Launerti. Šogad, kā jau minēts, apbalvoti tika arī Latvijas vecākais dzīvais nacionālais partizāns Blūzmanis un Tīliba, kura mežabrāļiem pievienojās 1950. gadā un meža bunkurā pavadīja divus gadus. Bijušajiem nacionālajiem partizāniem tradicionāli piešķir ordeņa V šķiru, kas pēc Valsts apbalvojumu likuma atbilst līmenim no leitnanta līdz kapteinim. Apbalvojamais tiek saukts par ordeņa kavalieri.
“Šis lēmums neapšaubāmi ir nozīmīgs. Astoņi tomēr ir līdz šim nebijis daudzums! Ja man agrāk teiktu, ka Viestura ordeni iedos uzreiz astoņiem nacionālajiem partizāniem, es varbūt pat nemaz neticētu. Jo, ja salīdzina ar to, cik grūti mums ar partizānu apbalvošanu gāja 90. gados…” Ordeņu kapitula lēmumu uzslavē Saeimas deputāts un viens no apbalvošanas rosinātājiem Ritvars Jansons (NA). Viņš gan atzīst, ka šajā gadījumā nav īsti skaidri kritēriji, pēc kādiem kapituls 18. novembrī apbalvojamos izvēlējies. Pēc nolikuma Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams. Arī nacionālo partizānu kustības pētnieks Jānis Vasiļevskis ir izbrīnīts, kāpēc ārpusē atstātas, piemēram, Mikalīna Supe un Domicella Pundure. 1923. gadā dzimusī Supes kundze, slavenā Latgales mežabrāļu komandiera Pētera Supes māsa, šobrīd ir cilvēks, kas visilgāk – deviņus gadus – kopā ar mežabrāļu grupu pavadījusi nelegālā stāvoklī Viļakas apkaimes mežos. Mikalīnu Supi arestēja 1954. gada vasarā un piesprieda 25 gadu ieslodzījumu, tomēr 1961. gadā atbrīvoja. “Politiski neuzticamās” zīmogs viņas dzīvi ietekmēja visus atlikušos padomju okupācijas gadus. Šaubas nevarētu būt arī par 1927. gadā dzimušo Domicellu Punduri – vienīgo vēl dzīvo leģendārās Stompaku kaujas dalībnieci. Pēc LU Latvijas Vēstures institūta pētnieka Zigmāra Turčinska domām, 1945. gada 2. martā Stompaku kauja bijusi lielākā un sīvākā ne tikai Ziemeļlatgales, bet visā Latvijas partizānu kara vēsturē.
Neoficiāli runā, ka Ordeņa kapituls vairoties apstiprināt Viestura ordeni tiem kandidātiem, kas jau izpelnījušies Triju Zvaigžņu ordeņus vai cita veida apbalvojumus. Piemēram, Mikalīna Supe 1997. gadā kā pretošanās kustības dalībniece jau saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi, bet pagājušajā gadā Aizsardzības ministrijas Goda rakstu par Tēvzemes mīlestību un ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā. Arī liepājniekam, nacionālajam partizānam un dzejniekam Modrim Zihmanim ir Triju Zvaigžņu ordenis un aizsardzības ministra apbalvojums “Atzinības Goda Zīme”. Jānis Vasiļevskis gan aizrāda, ka Zihmanis Triju Zvaigžņu ordeni saņēmis par literāta nopelniem un būtu “nožēlojami”, ja tas izrādītos atteikuma iemesls militārajam Viestura ordenim.
Ordeņu kapitulam nav jāsniedz komentāri par saviem apsvērumiem, tomēr kapitula kanclere Karina Pētersone uzver: “Darbs vēl nav noslēdzies. No iesniegumiem vien secinājumus izdarīt nevar; vēl jāveic liels izziņas darbs, jāstrādā ar arhīviem, ar organizācijām, pašvaldībām. Mēs turpināsim ļoti rūpīgi pētīt [šo cilvēku biogrāfijas]. Tas nav tik vienkārši. Apbalvojumu piešķir tikai par nopelniem.” Pētersone skaidro, ka cilvēku lielais vecums tiekot ņemts vērā, tādēļ arī šoreiz apbalvojamo skaits arī ir tik liels. Jautāta, vai nākamā nacionālo partizānu apbalvošanas reize varētu pienākt 2018. gada 4. maijā, Ordeņu kapitula vadītāja neizslēdza tādu iespēju, tomēr tas būšot atkarīgs no personu lietu izskatīšanas gaitas.
Ordenis – astoņiem partizāniem
Ar Viestura ordeņa V šķiru 18. novembrī apbalvojamie nacionālie partizāni, nacionālās pretošanās kustības dalībnieki:
Antoņina Brasla
Dzidra Bukāte
Monvids Uldis Normunds Eltermanis
Arends Jānis Lapiņš
Jāzeps Logins
Pēteris Logins
Hilda Miezīte
Ernests Rudzroga
Bruņotās nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, nacionālo partizānu grupu locekļi, kuru apbalvošana ar Viestura ordeni tika rosināta, taču pagaidām nav apstiprināta:
Ilmārs Adītājs, Ēvalds Baumanis, Vilma Birša, Valija Logina, Velta Nikolavska, Domicella Pundure, Mikalīna Supe, Anna Šmidte, Kazimirs Upenieks, Heinrihs Vilcēns, Modris Zihmanis, Bruno Zvejnieks.
