Orbanu apsūdz varas uzurpēšanā 0
Ungārijas parlaments apstiprinājis konstitucionālos labojumus, kas izpelnījušies kritiskus komentārus ne tikai no daļas ungāru sabiedrības, bet arī Eiropas Savienības un ASV. Kaut sākotnējā reakcija pret labojumiem ir ļoti kritiska, Ungārijas valdība sakās pārliecināt sabiedrību un ārvalstu partnerus par labojumu nepieciešamību.
“Kritika aizsākusies labojumu neizpratnes dēļ,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” sprieda Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.
Ierobežo Konstitucionālo tiesu?
Ungārijas parlamenta nule apstiprinātie labojumi ir ceturtie pirms 14 mēnešiem pieņemtajā jaunajā valsts konstitūcijā. Pirmdienas balsojumā tos atbalstīja 265 parlamentārieši, pret bija 11, bet 33 deputāti atturējās. Opozīcijas politiķi – sociālistiskās partijas pārstāvji – balsojumu boikotēja, tā laikā pametot parlamenta zāli.
Jau pagājušajā nedēļā Orbans nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Barozu, kurā norādīja, ka Ungārija ir pilnībā apņēmusies sekot Eiropas Savienības vērtībām un noteikumiem. Šo apņemšanos ungāru valdības vadītājs EK prezidentam apstiprināja arī telefonsarunā. Pirms balsojuma līdzīgu vēstuli Eiropas Padomes ģenerālsekretāram Tūrbjērnam Jaglannam nosūtīja arī Ungārijas tieslietu ministrs Tibors Navračičs, bet ārlietu ministrs Janošs Martoņji ar šādu vēstījumu vērsās pie pārējo ES dalībvalstu ārlietu ministriem.
Starptautiskā sabiedrība lielākās iebildes ceļ pret labojumiem, kas attiecas uz Konstitucionālās tiesas un valsts prezidenta pilnvarām.
Ungārijas opozīcijas partijas un vairākas pilsoniskās organizācijas norāda, ka nule apstiprinātie labojumi ierobežos Konstitucionālās tiesas pilnvaras izvērtēt grozījumus no likumu satura viedokļa. Tai tikšot tik vien kā atvēlētas pilnvaras izskatīt likumu grozījumus no procesuālo jautājumu aspekta.
Labojumos norādīts, ka Konstitucionālajai tiesai ir tiesības nosūtīt atkārtotai izvērtēšanai parlamentā vai anulēt jebkādus likumus un labojumus valsts pamatlikumā, ja to pieņemšanas kārtībā ir aizdomas par pārkāpumiem.
Bažas var radīt arī labojumu punkts, kurā norādīts, ka “Konstitucionālā tiesa sastāv no piecpadsmit locekļiem, kurus uz divpadsmit gadu termiņu ievēl parlaments ar divu trešdaļu vairākumu”. Šāds vairākums šobrīd ir premjerministra Viktora Orbana vadītajai konservatīvajai koalīcijai, kurā līdzās viņa “Fidesz” partijai ietilpst arī kristīgo demokrātu partija. Bet Ungārijas prezidentam saskaņā ar labojumiem vairs nebūs veto tiesību attiecībā uz parlamentā apstiprinātajiem konstitucionālajiem grozījumiem. Tiesa, valsts priekšstāvim būs tiesības neizsludināt konkrēto likumu, ja būs iebildumi par procesuālajiem jautājumiem.
Gaidīs ekspertu vērtējumus
“Ungārijas tieslietu ministrs jau aicinājis Venēcijas komisiju izpētīt pieņemtos labojumus. Un, ja komisija secinās, ka labojumi veikti nedemokrātiskā ceļā vai ka Ungārijā pastāv draudi demokrātijai, valsts parlaments, protams, būs gatavs veikt nepieciešamos labojumus,” skaidroja Ungārijas vēstnieks Latvijā Dobokajs. Venēcijas komisija ir 1990. gadā Eiropas Padomes izveidota neatkarīgu tieslietu ekspertu organizācija, kura dod padomus un izvērtē valstu darbību konstitucionālo likumu jomā. Dobokajs arī piebilda, ka pirms nedaudz vairāk kā gada, kad tika ieviesta valsts jaunā konstitūcija, tika celtas lielas iebildes kā no opozicionāru, tā starptautiskās sabiedrības puses. “Taču toreiz Venēcijas komisija pieprasīja veikt ļoti nelielas izmaiņas pieņemtajā konstitūcijā, ko Ungārijas parlaments arī paveica. Tāpēc nevar apgalvot, ka likumu labojumi bija nedemokrātiski,” norādīja vēstnieks, uzsverot, ka apstiprinātie konstitucionālie grozījumi neierobežos Konstitucionālās tiesas efektivitāti.
Orbanu apsūdz atriebības mēģinājumos
Citi labojumi Ungārijas pamatlikumā paredz laulības stingru definīciju, proti, kā “savienību starp vīrieti un sievieti”. Tāpat ungāru parlamentāriešu nule apstiprinātajos labojumos uzsvērts, ka pēc deviņdesmitajā gadā notikušajām pirmajām brīvajām vēlēšanām izveidotā valsts pārvalde “nav savienojama ar pirms tam pastāvošo komunistisko diktatūru”. “Ungārijas Sociālistiskā strādnieku partija un tās tiesiskie priekšteči un citas politiskās organizācijas, kas izveidotas, lai kalpotu komunistiskajai ideoloģijai, uzskatāmas par kriminālām,” teikts labojumos.
Par strīdīgiem daļa ungāru sauc labojumus, kas paredz arī aizliegumu bezpajumtniekiem nakšņot uz ielas. “Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, drošību, veselību un kultūras vērtības, parlaments vai vietējās pašvaldības drīkst par pretlikumīgu izsludināt ilgstošu dzīvošanu uz ielas,” teikts labojumos, kuros arī uzsvērts, ka valsts varai jānodrošina bezpajumtnieku izmitināšana sociālajās mājās.
Tikmēr ungāru studenti nav apmierināti ar labojumiem, kas paredz, ka valsts finansēs studijas tikai tiem, kuri apņemsies pēc zinātniskā grāda iegūšanas dzīvot un strādāt Ungārijā.
Sociālistu partijas vadītājs Atila Mešterhāzi jau paziņojis, ka ar labojumu palīdzību Orbans grib “atriebties Konstitucionālajai tiesai, studentiem, opozīcijas partijām un visiem, kuri nedara tā, kā valdība vēlas”. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Aleksandrs Lambsdorfs aicinājis Eiropas Komisiju izmeklēt “iespējams, sistemātiskos Eiropas vērtību pārkāpumus Ungārijā”.
