Ungārijā pārliecinoši uzvar Orbāns, kura partija vēršas pret imigrācijas kvotām 2
Ungārijas parlamenta vēlēšanās svētdien pārliecinoši uzvarējusi premjerministra Viktora Orbāna centriski labējā partija “Fidesz” (Ungārijas pilsoniskā alianse), iegūstot divu trešdaļu vairākumu parlamentā, kurā ir 199 vietas. Iegūtais vairākums dod iespēju “Fidesz” ar parlamenta lēmumu veikt izmaiņas valsts konstitūcijā un vērsties pret tiesu varas un mediju neatkarību, vairojot spriedzi attiecībās ar Eiropas Savienību.
Imigrantus uzdod par visu nelaimju cēloni
Orbāna partija “Fidesz”, kas vēršas pret Eiropas Komisijas centieniem uzspiest imigrācijas kvotas, uzvarēja jau trešajās vēlēšanās pēc kārtas un ceturto reizi kopš 1998. gada. “Mēs gribam skaļi paziņot, kas mūsu kontinentā nav kārtībā,” pēc uzvaras vēlēšanās teica Orbāns. “Mēs negribam vērsties pret Eiropu un Eiropas Savienību, mēs gribam spēcīgu un veiksmīgu Eiropu un ES, taču vispirms mums godīgi jāatzīst, kas mums kaiš,” uzsvēra Ungārijas premjerministrs, kura stingrajai nostājai pret imigrāciju ir sekotāji vairākās eiroskeptiķu partijās Eiropas austrumos un rietumos. Polijas ārlietu ministra vietnieks Konrāds Šimanskis apsveikumā Orbānam atzīmējis, ka “Fidesz” uzvara nozīmē “emancipāciju” Viduseiropai. Ar uzvaru vēlēšanās Orbānu apsveikuši arī Nīderlandes, Francijas un Vācijas labējo partiju vadītāji. Kā atzīmē izdevums “Politico”, Orbāna uzvara īstermiņā var pieklusināt konfliktu Eiroparlamenta Eiropas Tautas partiju politiskajā ģimenē, taču ar laiku Briseles spiediens uz EPP vadību par Orbāna valdības sodīšanu vai izslēgšanu no EPP var pieaugt.
Premjerministra Orbāna pēdējā uzrunā Sekešfehervāras pilsētā pirms vēlēšanām dominēja uzbrukumi “ārējiem ienaidniekiem” un “spekulantam” Džordžam Sorosam, kuri “grib mums atņemt mūsu valsti”. Raidsabiedrības BBC komentārā Orbāns nodēvēts par “cilvēku, kurš uzskata, ka Eiropā noticis iebrukums”, bet ziņu aģentūra “Bloomberg” viņu dēvē par “modernā populisma krusttēvu”. “Fidesz” vēlēšanu kampaņas centrā bija brīdinājumi par imigrantiem, kas esot visu Ungārijas nelaimju cēlonis. Ungāru vēlētāji, kas dzīvo Rumānijā, Serbijā, Ukrainā un Slovākijā, varēja balsot pa pastu, bet ungāriem Rietumeiropā un Amerikā bija jābalso vēlēšanu iecirknī Ungārijas konsulātā vai vēstniecībā. Analītiķu ieskatā, tas bija tāpēc, ka kaimiņvalstīs dzīvojošie ungāri mēdz būt vairāk nacionālistiski noskaņoti un balsot par “Fidesz” nekā Rietumos dzīvojošie tautieši.
Vēlēšanās “Fidesz” bija nepamatotas priekšrocības
Analītiķi atzīmē, ka “Fidesz” uzvaru sekmēja opozīcijas partiju sašķeltība, tām sacenšoties vienai ar otru, kā arī ar “Fidesz” kandidātiem. Pēc neveiksmes vēlēšanās par atkāpšanos paziņojis labējās partijas “Jobbik” vadītājs Gabors Vona un Sociālistiskās partijas priekšsēdis Ģūla Molnārs. Kā ziņo izdevums “Index.hu”, naktī pēc vēlēšanām Budapeštas ielās izgāja simtiem jaunu cilvēku, protestējot pret krāpšanas gadījumiem un pieprasot balsu pārskaitīšanu. Daži protestētāji pat pauda bažas, ka šīs varētu būt pēdējās īstās vēlēšanas Ungārijā, ja tiks pieņemtas izmaiņas konstitūcijā. “Fidesz” savāca 48% balsu, bet ieguva divas trešdaļas deputātu mandātu. Opozīcijas partijas savāca 52% balsu, bet ieguva tika 66 mandātus. “Fidesz” iegūtais mandātu skaits ir neatbilstošs saņemto balsu skaitam. 2011. gadā valdība bez citu politisko partiju un nevalstisko organizāciju līdzdalības pieņēma lēmumu par vēlēšanu apgabalu robežu pārkārtošanu. Pētījums liecina, ka tagad vēlēšanu apgabalos, kur vairākums ir kreisi noskaņotiem vēlētājiem, vidēji ir par pieciem tūkstošiem cilvēku vairāk nekā apgabalos ar labēji orientētiem vēlētājiem, apgrūtinot kreiso partiju iespējas uzvarēt, atzīmē izdevums “Politico”.
Kā atzīst Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji, vēlēšanās “Fidesz” bija nepamatotas priekšrocības kampaņas noteikumu ierobežojumu dēļ, kas noveda pie kampaņas neobjektīva atainojuma medijos un padarīja neskaidru robežšķirtni starp politisko partiju un valsti. Valdošā partija “Fidesz” uzvarēja vairākumā vēlēšanu apgabalu lauku apvidos, bet opozīcijas kandidāti uzvarēja Budapeštā un dažās lielākajās pilsētās. Analītiķi uzskata, ka šie rezultāti ataino politisko un kultūras plaisu starp pilsētniekiem, kam ir pieeja neatkarīgiem ziņu avotiem, un lauciniekiem, kuri lielā mērā ir atkarīgi no valdības kontrolētajiem informācijas avotiem.
