Orbāna izteikumi liek Polijas ārlietu viceministram apšaubīt Ungārijas nepieciešamību palikt ES un NATO sastāvā 92
Ungārijai vajadzētu apsvērt izstāšanos no Eiropas Savienības un NATO un veidot kāda veida aliansi ar Krieviju, svētdien paziņoja Polijas ārlietu viceministrs Vladislavs Teofils Bartoševskis.
Tā viņš komentēja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna sestdien izteikto kritiku Polijai par it kā divkosīgu politiku.
Orbāns Rumānijā, uzstājoties ar runu Tušnādā, kur ir liela etnisko ungāru kopiena, teica, ka Eiropas Savienībai (ES), Rietumiem kopumā un Polijas valdības politika attiecībā uz Krieviju ir nepareiza.
“Poļu politika ir divkosīga. Viņi kritizē mūsu attiecības ar krieviem, un paši ar starpnieku palīdzību veido biznesu ar Krieviju. Es nekad no kādas valsts puses neesmu redzējis tādu divkosību,” Orbāna teikto citēja radiostacijas “Radio Brīvā Eiropa” Rumānijas redakcija.
Reaģējot uz Orbāna izteikumiem, Polijas ārlietu ministra vietnieks svētdien norādīja, ka Orbāna pašreizējā politika ir vērsta pret ES, Ukrainu un Poliju. Viņš arī norādīja, ka Orbāns pašlaik bloķē ES līdzekļu izmaksu Polijai divu miljardu zlotu (467 miljonu eiro) apmērā par Ukrainai nodoto militāro aprīkojumu.
“Mums nav darījumu ar Krieviju, atšķirībā no premjerministra Orbāna, kurš ir starptautiskās sabiedrības – gan Eiropas Savienības, gan NATO – nomalē,” paziņoja Bartoševskis.
Viņš piebilda, ka Orbāna runu ļoti negatīvi novērtējis arī ASV vēstnieks Ungārijā, kurš svētdien to esot raksturojis kā uzbrukumu “Polijai, ASV, Eiropas Savienībai un NATO”.
“Es patiešām nesaprotu, kāpēc Ungārija vēlas palikt tādu organizāciju biedre, kuras tai tik ļoti nepatīk un kuras it kā pret to izturas tik slikti,” turpināja Bartoševskis.
“Kāpēc [Orbāns] neveido savienību ar Putinu un dažām šāda veida autoritārām valstīm? Tas ir tā: ja nevēlaties būt kāda kluba biedrs, vienmēr varat izstāties,” viņš piebilda.
Orbāns arī apsūdzējis Poliju, ka tā ir izraisījusi spēku līdzsvara izmaiņas Eiropā, vājinot Berlīnes un Parīzes asi par labu jaunai konfigurācijai: Londona, Varšava, Kijiva un Baltijas un Skandināvijas valstis.
Tas, pēc viņa domām, vājina četru Centrāleiropas valstu – Čehijas, Polijas, Slovākijas un Ungārijas – veidoto Višegradas grupu, kas bija “Polijas vecais plāns”, kura pamatā bija spēcīgas Vācijas un Krievijas atzīšana par trešo svarīgo spēku, vēsta Ukrainas portāls “Ukrainska Pravda”.
