Māris Antonevičs: Kādas uzvaras simbols tad īsti ir Georga lentīte? 21
Nepatikšanās pērn nokļuva kāds Krievijas tūrists, kurš pie savas ceļasomas bija piespraudis izteiksmīgu oranži melnu banti – līdzīgu tai, ko pie mums dēvē par Georga lentītēm. Kādā Rietumeiropas lidostā šo somu ievēroja satraukta pasažiere, kura atcerējās, ka šo lentīti nesen redzējusi televīzijā un to nēsājuši Doņeckas teroristi, kas tiek turēti aizdomās par Malaizijas lidmašīnas notriekšanu. Satrauktā sieviete par savu novērojumu steidza ziņot lidostas drošības dienestam, kas aizdomīgo somu nekavējoties konfiscēja, bet “vainīgo” Krievijas tūristu aizturēja un nopratināja. Vēlāk viņš, protams, tika atbrīvots, taču ir aizdomas, ka iepriekšminēto rotājumu turpmāk nekad vairs nelietos, vismaz ne ārpus savas valsts.
Krievijā Georga lentīte pēdējos gados ieguvusi tādu kā kulta statusu un tiek uzskatīta par 9. maija svinību neatņemamu sastāvdaļu. Patiesībā ar Otro pasaules karu tai ir diezgan epizodiska saistība. Cariskās impērijas laikā šis oranži melnais krāsu salikums tika lietots kā Sv. Georga (Jura) ordeņa lente, ko pēc boļševiku apvērsuma, protams, nesaglabāja. Vēlāk gan šis pats krāsu salikums tika izmantots kā Staļina ieviestā Slavas ordeņa elements, taču tam ne tuvu nebija tāds ideoloģiskais svars kā mūsdienu Krievijā, kur Maskavas Sarkanajā laukumā tiek izvesti jaunākā ražojuma tanki ar oranži melnām svītrām uz sāniem, bet Krievijas parlamenta deputāti sola pieņemt likumu, kas bargi sodīs lentītes “apgānītājus”.
Tikmēr Krievijas radio “Eho Moskvi” žurnāliste Jūlija Latiņina Georga lentīti sauc par “falsifikāciju”, jo ar tādas krāsas karogu Otrajā pasaules karā neesot cīnījušies. “Kādas uzvaras simbols tad īsti ir Georga lentīte? Vienīgais karš, kur tas tiešām tiek izmantots, ir nepasludinātais karš Donbasā. Tas bija karš, kurā mēs (Krievija) notriecām “Boingu”, savedām Donbasā visādus margināļus, kuri ar saucieniem “Mēs glābsim jūs no ukraiņu fašistiem!” aplaupīja vietējos iedzīvotājus. (..) Vienīgais šā kara mērķis bija ieriebt Ukrainai.” Žurnālisti aicina Krievijas tautu izlemt, kurā karā tad viņi svin uzvaru.
Šis pamatotais aicinājums tomēr diez vai tiks saklausīts. Tāpēc oranži melno histēriju diemžēl nāksies pārdzīvot arī tepat Rīgā, kur 9. maijs atkal vairāk atgādina varas un pārākuma izrādīšanu (un arī tad galvenokārt tāpēc, lai ieriebtu tiem, kurus tas kaitina), nevis piemiņas dienu.
