Opuļskis uzaudzējis biezu ādu 0
“Varbūt pat ir labi sākumā dabūt pa muti – arī tas mēdz būt noderīgi. Hokejista karjeras laikā es nekad un nekur neesmu salūzis, nevienā līgā, komandā. Šosezon esmu uzaudzējis biezu ādu un ieguvis milzīgu pieredzi,” saka Juris Opuļskis, kuram pirmais gads hokeja kluba Rīgas “Dinamo” ģenerālmenedžera amatā iznācis smags.
Komanda pirmo reizi piecos gados neiekļūs izslēgšanas spēlēs, bet Juris apgalvo, ka secinājumi ir izdarīti un iegūta arī vīzija kļūdu labojumam. Pagaidām tā paliek noslēpumā, taču bijušais uzbrucējs liek noprast, ka pārmaiņas būs redzamas bez lupas.
Leģionāru vērtējums
– Mikaelam Telkvistam bija vājš sezonas sākums, bet nu jau 20 mačus viņa statistika arvien iet uz augšu. Vai Telkvists atbilst priekšstatam par pirmo vārtsargu KHL komandā?
– Šobrīd ar Telkvistu esam apmierināti. Uz viņa pleciem nevar novelt vainu par zaudējumiem, jo ar tikai diviem gūtiem vārtiem ir sarežģīti uzvarēt, īpaši, kad lokauta laikā pretī nāca daudzi pasaulē slaveni hokejisti. Telkvists ir mūsu redzeslokā attiecībā uz nākamo sezonu.
– Aizsargs Metjū Karls jau ir prom no “Dinamo”, bet man paliek sajūta, ka netika izmantots viss, ko viņš varētu dot komandai.
– Karlam kā jau kanādietim pagāja diezgan ilgs laiks, lai pilnvērtīgi adaptētos KHL hokejā, pēc tam viņš iedzīvojās traumā. Piekrītu – Karls savu potenciālu neparādīja simtprocentīgi, bet tā nav tikai paša vaina, jo daudz atkarīgs no komandas taktiskā zīmējuma. Vairāk no viņa tika gaidīts skaitliskajā vairākumā gan saspēlē, gan arī metienu ziņā, jo tieši tam viņš bija pieņemts. Katrā ziņā tas, ka par Karlu šomēnes visai daudz interesējās dažādi Eiropas klubi, apliecina, ka viņš nav slikts hokejists.
– Uzbrucējs Aleksandrs Žirū man atgādina Marselu Hosu, tikai nedaudz vājāku. Vai ar sešās spēlēs gūto vārtu sēriju viņš nav tev saputrojis galvu?
– Piekrītu salīdzinājumam ar Hosu. Žirū ir tāda tipa spēlētājs, kurš spēj izmantot momentus. Tādu hokejistu nav daudz. Ko nozīmē saputrojis? Mēs zinājām, ka nevar visu mūžu gūt vārtus un pēkšņi Rīgā – vairs ne. Tā nenotiek. Laikam nevarējām viņam atrast īsto vietu, lai gan mēģinājām daudzās maiņās.
– Kādas ir tavas domas par Džeimiju Džonsonu un Polu Šekuru kā centra uzbrucējiem?
– Gribētos, lai viņi būtu jaudīgāki. NHL lokauta laikā KHL sabrauca tādi aizsargi, ka tīri fiziski bija grūti konkurēt. Lai gan nevar teikt, ka abi maz būtu izdarījuši, katram pa 13 rezultatīvām piespēlēm, un centra uzbrucējs jau ir tas, kurš sasien visu maiņu kopā.
Pekas grāmata
– Runājot par Rīgas “Dinamo” šosezon, daudzi uzsver slikto, bet vai var saskatīt arī plusus?
– Protams. Vai labā sezonā mēs KHL redzētu Mārtiņu Poreju? Kā var salīdzināt Māri Bičevski pērn un šogad? Tāpat Elviju Biezo, Gunāru Skvorcovu, Miku Indraši.
– Visi jaunie iepriekšējos gados bija tavā acu priekšā. Vai kāds no viņiem tevi šosezon pārsteidzis?
– Nevar teikt, ka pārsteidzis, jo viņus vēroju četras sezonas. Zinu, ka Indrašis bez fiziskās sagatavotības nevar nospēlēt desmit mačus pēc kārtas, bet viņam ir dotības. Biezais bija labs apmēram pirmās 20 spēles, kamēr turēja fiziski. Protams, trūkst gūto vārtu, tāpat Bičevskim un Skvorcovam. Liepājā Gunārs šķūrēja visus, bet KHL tā nevar, vajadzīgs laiks, lai gan ir fiziski spēcīgs puisis. Domāju, kāds no viņiem nākotnē ne tikai nesīs klavieres, bet arī tās spēlēs, lai gan uzvārdus negribu saukt, lai nesākas zvaigžņu slimība.
– Miks Indrašis izturējis pārbaudījumu, kas sākās pērn pasaules čempionātā, uzreiz ielecot izlases un “Dinamo” pirmajā maiņā?
– Indraši zinu piecus gadus, viņš jātur eža cimdos. Četru mēnešu laikā uzlēca četrus pakāpienus augstāk, un likās, ka tā arī turpināsies. Lai gan nemitīgi skandinājām, ka trūkst daudzu īpašību. Nācās aizsūtīt uz Liepāju, lai viņš to sadzirdētu. Mikam ir tikai 22 gadi, bet domāju, ka viņš ir izturējis un nākamajā sezonā būs vēl labāks.
– Kaspars Daugaviņš pirms atgriešanās NHL izteicās, ka “Dinamo” šosezon nav vienots kolektīvs, tāpēc uzvaras nāk tik grūti.
– Paņemam pirmās 12 spēles, kurās bieži zaudējām ar vieniem vārtiem. Iemetuši astoņus vairāk un savākuši papildus desmit punktus, mēs būtu tuvu izslēgšanas spēlēm. Ar zaudējumiem sākās panīkums, pats tam esmu gājis cauri un visu saprotu. Nevarējām no tā izvairīties. Sezonas sākumā komandā bija lieliska atmosfēra, visi ticēja, ka tūlīt, tūlīt ripas sāks birt. Momentu bija tik daudz, ka pietiktu visai sezonai. Un vienā brīdī komandas gars sabruka.
– Tu presē esi izteicies, ka ar Peku Rautakallio “Dinamo” bija kā izlasīta grāmata.
– Ja spēlējam ar vienu taktiku sešas septiņas spēles un zaudējam, tas nozīmē, ka taktika jāmaina. Mēs bijām ieciklējušies, un pretinieki zināja, kā spēlēt – atvelk pēdējo aizsargu, kurš savāc zonā iemestās ripas, un aiziet uzbrukums uz mūsu vārtiem. Cik tad ilgi tā skraidīs? Viss darbs sanāk pa tukšo. Bet nevar pateikt, ka Peka bija vainīgs, tikpat labi es un arī spēlētāji.
Ābola veikums
– Kā ar saviem pienākumiem tiek galā galvenā trenera vietas izpildītājs Artis Ābols?
– Ābols un Viktors Ignatjevs ir malači, strādā labi. Jāsaprot, ka viņiem ir divtik grūti, īpaši Ābolam, jo viņš četrarpus gadus bija otrais treneris, un komandai izveidojās psiholoģija: ai, viņš taču asistents! Simts procenti tā bija. Tāpēc Artis ļoti labi ticis galā. Ar Ņiživiju ilgi runājāmies piektdien, un viņš pateica labus vārdus par Arti. Saša nav no tiem, kas kabinetā saka vienu, aiz durvīm – ko citu.
– Tad v. i. no Ābola amata nosaukuma varētu pazust?
– Viss ir iespējams. Artis spēlējis kopā ar Laviņu, Ankipānu, Ņiživiju. Ļoti grūti, kad situācija mainās un viņiem vajag arī uzkliegt. Domā, man viegli lamāt Arti, Vitjku, Ļoņu Tambijevu? Ar viņiem visiem esmu izgājis daudz kam cauri, bet – krēsls to piespiež. Tas ir darbs, un viņi to saprot.
– To, ka ģērbtuvē pietrūkst tādas autoritātes kā Sandis Ozoliņš, runā jau līdz apnikumam. Bet tāda kapteiņa kā Ozo mums nav un droši vien arī nebūs. Tagad katru gadu žēlosimies, ka ģērbtuvē nav īstas autoritātes?
– Neviens nevar pateikt, kas būs un kas nebūs. Mēs devām iespēju saviem spēlētājiem uzņemties līdera lomu, taču redzam, ka vēl ne visi ir gatavi šādu atbildības nastu uzņemties. Es nevaru pateikt, kas “Dinamo” komandā būs līderis. Skaidrs, ka tādam ir jābūt. Mārtiņš Karsums ir lielisks hokejists, bet ne katram spēlētājam ir tādas īpašības, kādas kapteinim nepieciešamas ģērbtuvē. Tas nav viņa mīnuss.
– Ar līderiem jau nav kā ar sēnēm – šodien nav, rīt ir. Kur tādu dabūsim?
– Smags jautājums. Tagad šo to savās rokās paņēmis Raitis Ivanāns. Viņš dara savu darbu par 200 procentiem, un es nerunāju par kaušanos – laukumā atdod sevi visu, cepuri nost. Kam tik viņš izgājis cauri NHL, tas ir neapskaužami. Raitis arī nav no runīgākajiem, bet kādam ģērbtuvē vajadzēja parādīties.
