Optiskais internets laukos – realitāte vai utopija? 0
Apstiprināts jaunais elektronisko sakaru plāns, kurā paredzēta turpmāka optiskā tīkla izbūve lauku teritorijās un turpmāka gatavošanās 5G tīklam, kā iznākumā ir iespējams arī virszemes apraides gals.
“Būs jānodrošina 100 Mbit interneta pieslēgumi visām Eiropas mājsaimniecībām – gan laukos, gan pilsētās, tostarp pašos attālākajos nostūros,” atklāja Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Valters Bajārs, kurš ir atbildīgs par jauno, 13. martā spēkā stājušos Elektronisko sakaru nozares politikas plānu. Ambiciozs plāns, taču šādas prasības attiecas ne tikai uz Latviju, bet uz visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Internetam jābūt rokas stiepiena attālumā
Plāns paredz, ka jāizstrādā nacionālais 5G tīkla attīstības ceļvedis, kurā paredzēts līdz 2025. gadam 5G pārklājumu nodrošināt lielajās pilsētās un sauszemes maģistrālēs – ceļos un dzelzceļos, kā arī jābūt interneta pieslēgumam ar ātrumu 1 Gbit sekundē galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem – rūpnieciskiem objektiem, mazajam un vidējam biznesam u. c. – kuri ir būtiski ekonomikai vai sociālai dzīvei.
Kā skaidroja V. Bajārs, 5G ceļvedis ir dokuments, kurā nozare ņem vērā Eiropas vadlīnijas par to, kā efektīvāk atbalstīt 5G ieviešanu nacionālā līmenī. “Jāsaprot, ka 5G tehnoloģiju būvē ne jau valsts, bet nozare un elektronisko sakaru komersanti. Valsts uzdevums ir frekvenču resursu nodrošināšana, infrastruktūras koplietošanas veicināšana, administratīvo šķēršļu apzināšana, kas varētu rasties, komersantiem izvēršot tīklu, piemēram, bāzes staciju būvniecībā vai būvprojektu saskaņošanā, vai dažos gadījumos – šīs pašas optikas pieejamībā. Ja nebūs pamattīkls, kas spēj nodrošināt datu savākšanu, tad arī šīs bāzes stacijas nevarēs strādāt tādā ātrumā, kādā to varētu piedāvāt tehnoloģija,” sacīja Sakaru departamenta vadītājs.
Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams plašs optikas atvilces pamattīkls visā valsts teritorijā. Svarīgi, ka daļa pamattīkla optiskā tīkla izskatā lauku rajonos jau uzbūvēta, bet kopumā 2019. gadā lauku rajonos jābūt izbūvētiem apmēram 4000 km optiskā tīkla.
“Pamattīklu veido tā, lai operatori rajonu centros vai ciematos pēc tam šim tīklam varētu pieslēgties un tālāk nodrošinātu gala lietotāju ar interneta pieslēgumu. Sakaru operatoram rajona centrā jānodrošina pēdējais posms no publiskā piekļuves punkta līdz gala klientam,” sacīja V. Bajārs.
Savukārt “Lattelecom” Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis skaidroja, ka optiskais tīkls pats par sevi negarantēs platjoslas pakalpojumu pieejamību klientiem, jo “to izbūvē nevis līdz gala lietotājam, bet gan līdz apdzīvotai vietai. Lai nodrošinātu pakalpojumu gala lietotājiem, elektronisko sakaru komersantam būs jāizbūvē tālākais tīkls līdz klientam, izveidojot gan piekļuves mezglu ar iekārtām, gan tālāko optisko vai vara tīklu līdz gala lietotāja mājoklim vai mobilo operatoru gadījumā – mobilās bāzes stacijai.”
Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs sacīja, ka no SM tālāk sagaida risinājumu, lai ap izveidotā optiskā tīkla pieslēguma punktiem rastos iespējas par samērīgām cenām operatoriem izvietot “pēdējās jūdzes” bezvadu tehnoloģiju aparatūru, kas nodrošinātu to, ka ikvienā mājā optiskais internets būtu pieejams “rokas stiepiena attālumā”.
Plāns paredz, ka līdz 2020. gadam interneta pieslēgumam jābūt 81% Latvijas iedzīvotāju esošo 77% vietā.
Ciparu televīzijas joslu novirzīs platjoslas sakariem
Svarīgs solis, gatavojoties 5G, būs 700 MHz joslas atbrīvošana, kuru šobrīd izmanto virszemes apraidei – t. s. ciparu televīzijai.
“Mums šī josla jāatbrīvo platjoslas mobilajiem sakariem, lai to varētu izmantot 5G tehnoloģijai. Mēģinām atrast veidu, kā to izdarīt optimāli un saudzīgi. Redzam, ka vajag saglabāt gan virszemes apraidi, gan saprotam, ka šī frekvence būs ļoti svarīga 5G izvēršanai tieši lauku rajonos, jo šī frekvence nodrošina lielu pārklājumu. Lai arī ar mazāku ātrumu, toties ir iespējams ātri un efektīvi noklāt lielas teritorijas,” norādīja V. Bajārs. Kas būs svarīgi kaut vai prognozētajam “lietu interneta” attīstības sprādzienam, kas līdz ar 5G tīklu piedzīvos ļoti strauju attīstību.
Tostarp lauku rajonos, piemēram, ļaujot izmantot autonomos traktorus, kā arī lai nodrošinātu infrastruktūras monitoringu nostūros, kur nav iespējams katru dienu būt klāt.
Kā to efektīvi izdarīt, saglabājot virszemes apraidi? “Paredzam, ka virszemes apraide pašreizējā formā turpinās darboties līdz 2021. gada beigām, kā tas ir paredzēts šobrīd. Savukārt līdz tam brīdim būs skaidrs, uz kādiem nosacījumiem šo frekvenci piedāvāt izsolē mobilajiem operatoriem, lai jau no 2022. gada to varētu sākt praktiski izmantot. Mēģināsim pēc iespējas mazāk mainīt līdzšinējo lietu kārtību, lai gala lietotājam nebūtu jāmaina gala iekārtas un varētu turpināt izmantot esošos dekoderus. Blakusefekts šādam risinājumam būs tāds, ka maksas programmu klāsts samazināsies, bet saprotam arī to, ka lineārā TV apraide bez ieraksta funkcijas, bez interaktivitātes lēnām izzudīs, tā vietā nākot jaunām tehnoloģijām, piemēram, OTT modelim jeb interneta TV,” sacīja V. Bajārs.
Šobrīd visa nozare gaidot Pasaules radio kongresu 2019. gadā, kurā varētu atbildēt uz daudziem jautājumiem par un ap 5G standartu. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, kuras frekvenču joslas ir uzskatāmas kā prioritārās 5G attīstībai. Papildu 700 MHz joslai prioritāra josla ir arī 3,4–3,8 GHz, kas, pēc V. Bajāra vārdiem, ir “harmonizēta un šobrīd komersantiem jau pieejama”, kā arī 26 GHz josla, kura piedāvās lielos ātrumus blīvi apdzīvotās vietās un par kuras izmantošanas nosacījumiem vēl notiek diskusijas.
Uz jautājumu par to, vai Eiropa nav iepalikusi 5G attīstībā, V. Bajārs atbildēja noraidoši, uzsverot, ka “mūsdienu globalizētajā pasaulē nav iespējams vienai valstij būt galvas tiesu pārākai par citām. Resursi ir tik cieši savienoti, ražotāji un standartu izstrādātāji strādā tādos globālos apmēros, ka atšķirības starp reģioniem ilgtermiņā nevar būt lielas”.
Pietrūkst IP adreses
Pavisam jauns izaicinājums un novitāte jaunajā plānā ir saistīta ar interneta IP adresēm, kuras izmanto interneta pakalpojumu sniegšanā. “IPv4 adrešu šobrīd ir mazāk nekā pieejams, kas noved pie tā, ka komersanti ir spiesti adreses pirkt vai izmanto vienu adresi vairākiem gala pieslēgumiem. Mēģināsim nozari iesaistīt dialogā, lai tā sāktu izmantot jauno interneta adrešu protokolu IPv6, kas uzlabos gan tīkla stabilitāti, gan drošību, gan samazinās izdevumus pašiem komersantiem, un mazināsies cenu spiediens uz patērētājiem. Šobrīd IPv6 adreses izmanto ļoti maz, bet rīkosim seminārus un diskusijas visām iesaistītajām pusēm, lai iegrieztu riteni un sāktos aktīvāka pāreja uz jauno adrešu standartu,” skaidroja SM Sakaru departamenta direktors.
Savukārt, runājot par TV un radio pieejamību Latgalē, V. Bajārs norādīja, ka, tehniski skatoties, bezmaksas TV apraidi ar pareizi uzbūvētu un noregulētu antenu var uztvert tuvu simtprocentīgi. “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs veicis lielu darbu. Radio apraidē palielinātas vairāku raidītāju jaudas, TV apraidei Latgalē mainīti kanāli uz zemāku frekvenci. Radikāls risinājums varētu būt vēl vairāku torņu uzbūvēšana Latgales austrumu daļā, kam šobrīd meklējam finansējumu.”
Kā palika ar DAB+ radio tehnoloģiju, kas pirms neilga laika izmēģināta Rīgas reģionā? “Sapratām, ka tehnoloģija nodrošina daudzas jaunas iespējas, taču jautājums ir par to, cik tas viss maksā un vai mēs to varam atļauties – uzturēt divus radio apraides tīklus (DAB+ un FM) nenoteiktu laiku – iespējams pat 5 līdz 10 gadus, kas nozīmētu apraides izmaksu dubultošanos. Jāņem vērā arī tas, ka cilvēki tomēr pārsvarā izmanto FM ierīces un to nomaiņa īsā laikā būtu dārga un sarežģīta. Saprotam arī to, ka radio pāriet uz citām platformām, piemēram, uz interneta lietotnēm mobilajās ierīcēs. Iespējams, nemaz nav slikti, ka paliekam pie vecās labās FM sistēmas, taču paralēli skatāmies, kā attīstās citas tehnoloģijas,” norādīja V. Bajārs.
Cerībā 5G ieviest agrāk nekā citās valstīs
Aptaujātie telekomunikāciju nozares pārstāvji norādīja, ka piedalījušies plāna izstrādē un ar to ir gana apmierināti. Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde sacīja, ka ir gandarīts par to, ka ņemti vērā LMT ierosinājumi un nozares skatījums attiecībā uz administratīvā sloga mazināšanu, piemēram, neieviešot papildu liekas procedūras 5G pakalpojumu numerācijas un radiofrekvenču spektra resursu piešķiršanai, kā arī neieviešot numerācijas resursu valsts nodevu. Taču nākamo nozares attīstības plānu LMT prezidents labprāt redzētu ar lielākām ambīcijām – “pārdrošiem, bet realizējamiem mērķiem vai uzstādījumiem, tajā skaitā Latvijas kā viedvalsts attīstībā”.
Toms Meisītis sacīja, ka būtiski, lai plānā identificētās ieceres tālāk arī īstenotos, sadarbojoties iesaistītajām institūcijām un elektronisko sakaru komersantiem, tādējādi tuvinot valsti Nacionālās attīstības plānā izvirzītajiem mērķiem. “Pozitīvi, ka plāns identificē nepieciešamos uzlabojumus elektronisko sakaru tīkla ieviešanas procesa atvieglošanai.” Arī V. Šeļmanovs-Plešs par plānu izteicās atzinīgi, uzsverot, ka plāns liek gatavoties 5G tehnoloģijai jau šobrīd. Tas dodot cerības, ka Latvijā 5G darbosies jau krietni agrāk par 2025. gadu – līdzīgi kā savulaik citas valstis apsteidzām ar 3G un 4G tīkliem.
