Optimistiskais scenārijs: 2018.gadā Latvijas elektrības sistēma varētu segt prognozēto patēriņu 0
Optimistiskajā scenārijā, kas paredz strauju vēja, biomasas un biogāzes staciju attīstību, uz 2018.gadu Latvijas elektroenerģijas sistēma spēs segt prognozēto elektroenerģijas patēriņu, sasniedzot 87% pašnodrošinājumu ar jaudu un 100% nodrošinājumu ar elektroenerģiju, teikts pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” ikgadējā novērtējuma ziņojumā, kas nosūtīts Ekonomikas ministrijai un regulatoram.
Savukārt Visaginas atomelektrostacija (AES) uz 2021. un 2022.gadu Latvijas elektroenerģijas sistēmā ļaus segt maksimuma slodzi 103%-102% apmērā un dos aptuveni 27%-29% elektroenerģijas pārpalikumu, lēš “Augstsprieguma tīkls”.
Otrs scenārijs, uz ko balstās ziņojums, ir konservatīvais, un saskaņā ar to ģenerējošās jaudas, lai segtu Latvijas elektroenerģijas sistēmas patēriņu, būs nepietiekamas arī 2022.gadā, lai gan tad būs realizēta Rīgas otrās termoelektrocentrāles otrās kārtas izbūve ar 442 megavatu (MW) jaudu un plānotā vēja elektrostaciju uzstādītā jauda varētu sasniegt 594 MW līmeni. Šis scenārijs ietver elektrostacijas, kuras tiek nodotas ekspluatācijā vai tiek slēgtas saskaņā ar pārvades sistēmas operatora rīcībā esošo informāciju.
Optimistiskā scenārija prognoze savukārt ietver arī nākotnē iespējamās elektrostacijas, kuru nodošana ekspluatācijā tiek uzskatīta kā iespējama.
“Augstsprieguma tīkls” vērš uzmanību uz to, ka optimistiskajā scenārijā, palielinot vēja elektrostaciju īpatsvaru Latvijas elektroenerģijas sistēmā, to neprognozējamās darbības dēļ palielinās nepieciešamība pēc regulēšanas rezerves un elektroenerģijas sistēmas pašnodrošinājuma, kā sasniegšanai ir ieteicams realizēt elektrostaciju projektus, kuros izmantots cietais, gāzveida vai šķidrais kurināmais.
Patlaban tiek uzsvērta “Latvenergo” iespējamā dalības Visaginas AES, taču, tā kā projekts tiks realizēts cita pārvades sistēmas operatora atbildības zonā, joprojām nav skaidrs, kādā veidā tiks garantētas Latvijas energokompānijas jaudas daļas piegādes un kādā veidā rezervēs Visaginas AES avārijas atslēgumu. Kā norāda uzņēmums, katra pārvades sistēmas operatora pienākums ir rezervēt lielāko esošo ģenerējošo vienību savā licences zonā.
“Ņemot vērā to, ka Visaginas AES projekts ir attīstības stadijā un tā realizācija un darba režīmi ir neskaidri, joprojām ir nepieciešams apsvērt iespēju būvēt Latvijā lielas jaudas elektrostaciju,” norāda “Augstsprieguma tīkls”.
Pēc ziņojumā minētā, ir svarīgi realizēt kādu no lieljaudas elektrostacijas projektiem ar Latvijas līdzdalību Latvijā vai Baltijā, ne tikai lai palielinātu Latvijas elektroenerģijas sistēmas nodrošinājumu ar jaudu, bet arī lai diversificētu izmantojamos energoresursus, jo esošajā situācijā Latvijas elektroenerģijas sistēma ir atkarīga no Krievijas gāzes importa iespējām, nosacījumiem un cenām.
Ietverot prognozēs strauju atjaunojamās enerģijas projektu attīstību, uzņēmums vienlaikus atzīst, ka situācija ar jaunu elektrostaciju izbūvi līdz 2017.gadam joprojām ir neskaidra, jo pārvades un sadales sistēmas operatoriem, ievērojot iepriekšējo pieredzi, nav pamata uzskatīt, ka iesniegtie pieteikumi mazo elektrostaciju būvei tiks realizēti pilnā apjomā. Pārvades sistēmas operators uzskata, ka reāli uzbūvēto staciju skaits un jauda būs krietni mazāka par izsniegtajos pieteikumos norādīto, taču nav pieejami kritēriji, pēc kuriem varētu objektīvi novērtēt un kontrolēt plānoto elektrostaciju izbūves procesu.
Pārvades sistēmas operators prognozē, ka līdz 2022.gadam elektroenerģijas patēriņš pieaugs. Pērn Latvijas elektroenerģijas sistēmā summārais patēriņš bija 7,35 teravatstundas (TWh), ieskaitot elektroenerģijas zudumus transformatoros un ņemot vērā elektrostaciju pašpatēriņu. Šī gada prognoze ir 7,5 TWh, nākamgad – 7,62 TWh. Turpmākajos gados paredzēts pakāpenisks pieaugums, 2022.gadā sasniedzot 9,17 TWh.
2018.gadam tiek prognozēts patēriņš 8,46 TWh apmērā. Šajā gadā saskaņā ar optimistisko scenāriju lieljaudas stacijās varētu izstrādāt elektroenerģiju 5,72 TWh apmērā, bet mazas jaudas elektrostacijās – 3,27 TWh.
Balstoties uz Eiropas Savienības rekomendācijām par efektīvāku elektroenerģijas izmantošanu, maksimālā slodze Latvijas elektroenerģijas sistēmā turpmāko desmit gadu laikā nepieaug tik strauji, kā bija plānots iepriekšējos ziņojumos, taču kopējam elektroenerģijas patēriņam ir tendence pieaugt straujāk, piebilst “Augstsprieguma tīkls”.
Šādu ziņojumu “Augstsprieguma tīkls” gatavo katru gadu.
