Optimāli uztvērējaugu izmantošanas risinājumi graudkopības saimniecībās 0
Pēteris Lakovskis, AREI pētnieks; Agnese krieviņa, AREI vadošā pētniece, Ieva Leimane, AREI pētniece
Turpinājums. Sākums Agro Topa janvāra numurā.
Atbalsts uztvērējaugu audzēšanai
Ievērojot, ka uztvērējaugu ieviešana saimniecības īstenotajā augu maiņā var sniegt ieguvumus gan sabiedrībai kopumā, mazinot zemkopības radīto vides spriedzi, gan pašai saimniecībai – uzlabojot augsnes veselību –, arvien plašāk Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek īstenoti atbalsta vai citi pasākumi uztvērējaugu audzēšanas veicināšanai. Uztvērējaugu audzēšana galvenokārt tiek atbalstīta kā zaļināšanas pasākums, kā arī ar dažādu agrovides un klimata pasākumu starpniecību, kas paredzēti dalībvalstu un to reģionu Lauku attīstības programmās (LAP).
Savukārt, piemēram, Dānijā, Beļģijā un Nīderlandē uztvērējaugu audzēšana noteiktās vietās un gadījumos jau ieviesta kā obligāts nosacījums Nitrātu direktīvas izpildes kontekstā. Projekta Optimāli uztvērējaugu izmantošanas risinājumi pārrobežu upju – Venta un Lielupe – baseinu piesārņojuma mazināšanai (Catch Pollution) ietvaros veicām apkopojumu par uztvērējaugu audzēšanu Baltijas jūras reģiona valstīs un sagatavojām ieteikumus uztvērējaugu audzēšanas ieviešanai Latvijā.
Viena no galvenajām zaļināšanas prasībām saimniecībām, kam ir vairāk nekā 15 ha aramzemes, ir nodrošināt vismaz 5% ekoloģiski nozīmīgu platību (ENP) īpatsvaru no aramzemes. Lai izpildītu šo prasību, valstis varēja izvēlēties iespēju pie ENP veidiem iekļaut arī uztvērējaugus. Lielākajā daļā Baltijas jūras reģiona valstu tiek izmantota iespēja ENP prasības izpildei audzēt uztvērējaugus (izņēmumi ir Igaunija un Somija), un pieeja visās valstīs ir visai līdzīga. ENP ietvaros uztvērējaugus var audzēt pasējā, izmantojot graudzāles un/vai tauriņziežus, kā arī starpsējā, ko veido vismaz divu kultūraugu maisījums. Katrā valstī pastāv savs atbalstāmo augu saraksts, kurus var iekļaut starpsējā.
Viselastīgākā kultūraugu sugu ziņā ir Polija, kur starpkultūrām atbilstošie kultūraugi ir definēti visai plaši (graudaugi, eļļas augi, lopbarības augi, pākšaugi un nektāraugi, bet maisījums nevar sastāvēt tikai no graudaugiem). Tāpat atbalstāmo augu saraksts salīdzinoši vispārīgi definēts arī Dānijā. Latvijā ENP prasības izpildei starpsējā var audzēt vasaras rapšus, viengadīgo aireni, baltās sinepes, eļļas rutku, auzas, facēliju, griķus, vasaras vīķus, ziemas vīķus, rudzus, pupas, zirņus vai lopbarības redīsus. Lielā daļā dalībvalstu, tostarp Latvijā, starpkultūras ir jāsaglabā apmēram 60 dienas, un šajā laikā ir aizliegts piemērot augu aizsardzības līdzekļus.
Pieeja atbalstam dažādās valstīs ir atšķirīga
Kā zināms, zaļināšana ir obligāta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) prasība, taču visās ES dalībvalstīs LAP ietvaros tiek ieviesti arī agrovides un klimata pasākumi, kuros atbalsta saņēmēji brīvprātīgi var uzņemties izpildīt noteiktas papildu saistības, kas sniedz papildu labumu vides stāvokļa saglabāšanā vai uzlabošanā. Starp Baltijas jūras reģiona valstīm tikai Latvijā un Dānijā spēkā esošās LAP neparedz agrovides un klimata pasākumus uztvērējaugu audzēšanai. Tomēr gadījumi šajās abās valstīs ir atšķirīgi.
Dānijas lauksaimniekiem ir nozīmīga pieredze uztvērējaugu audzēšanā, jo to ieviešana zemkopībā uzsākta jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Šajā periodā uzkrātās zināšanas un prakse politikas veidotāju vidū radījusi pārliecību par uztvērējaugu sniegtajām priekšrocībām gan videi, gan lauku saimniecību konkurētspējai, un Dānija ir viena no valstīm, kur uztvērējaugu audzēšana noteiktos apstākļos ir obligāta prasība Nitrātu direktīvas izpildei.
Arī Igaunijā nepastāv tiešs atbalsts uztvērējaugu audzēšanai agrovides un klimata pasākumu ietvarā, tomēr uztvērējaugi tur tiek atbalstīti kā viena no videi draudzīgām praksēm kopā ar citu lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu aramzemēs ar mērķi nodrošināt, ka augsne ir nosegta rudens un ziemas periodā. Atsevišķi agrovides un klimata pasākumi tieši uztvērējaugu audzēšanai ir pieejami Lietuvā un Zviedrijā.
Lietuvā atbalsts uztvērējaugiem LAP agrovides un klimata pasākumos ieviests kopš 2018. gada. Atbalsta maksājums 134 EUR/ha ietver kompensāciju par ienākumu zudumu kultūraugu ražošanas samazinājuma dēļ pēc videi labvēlīgu prakšu ieviešanas, papildu izmaksas par ierīkošanu, sēšanu, sēklām un rugāju kultivēšanu. Savukārt Polijā un Somijā atbalsts uztvērējaugu audzēšanai ir pieejams gan kā tiešs mērķa pasākums, gan netiešā veidā, iekļaujot to kā vienu no agrovides aktivitāšu izvēlēm.
Attēlā: Potenciālās uztvērējaugu audzēšanas mērķteritorijas Liepules un Ventas upju baseinu apgabalos.
Ieteikumi uztvērējaugu audzēšanas atbalstam
Kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2020. gada Latvijā viens no potenciāli atbalstāmiem agrovides pasākumiem būtu uztvērējaugu audzēšana vides jomā noteikto mērķu sasniegšanai. Prioritāri tas aktuāli teritorijās, kur nepieciešami virszemes ūdens un augsnes kvalitātes uzlabošanas pasākumi. Uztvērējaugu ieviešana kultūraugu maiņā Latvijā lauksaimniekiem ir jauns un izaicinājumu pilns uzdevums. To audzēšanas efektivitāte ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, optimāliem sējas termiņiem, klimatiskajiem apstākļiem, piemērotāko uztvērējaugu izvēles, kā arī atbilstošiem agrotehnoloģiskajiem risinājumiem.
Tā kā joprojām pastāv zināšanu trūkums par audzēšanas tehnoloģijām un dažādu uztvērējaugu sējumu ieguvumiem, tad jāturpina pētījumi un izmēģinājumi dažādās augsnēs. Lai lauksaimnieki varētu paplašināt savu kompetenci un iegūt jaunas zināšanas šajā jomā, ir nepieciešama arī zināšanu pārnese un apmācības. Tas ievērojami sekmētu arī uztvērējaugu plašāku izmantošanu.
Uztvērējaugu audzēšana ir saistīta ar papildu izmaksām, savukārt ieguvumi no tiem īstermiņā izpaužas daļēji, jo ietekme veidojas vairāku gadu garumā. Uztvērējaugi nodrošina vērtīgus ekosistēmu pakalpojumus (piemēram, slāpekļa noteču mazināšana, bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, augsnes auglības uzlabošana). Līdzīgi kā citi Agrovides pasākumi uztvērējaugu audzēšana uzlūkojama kā lauksaimnieku ieguldījums vides stāvokļa uzlabošanā, kura nodrošināšana veicināma ar atbalsta maksājumiem.
Atbalsta pasākumu ieviešanā iespējamas dažādas pieejas. Saistībā ar zaļināšanas pamatprasībām vai ekoshēmām uztvērējaugu audzēšanas atbalsta pasākumi ir jāveido elastīgāki, lai tie būtu vieglāk īstenojami un lauksaimniekiem pievilcīgāki. Taču, tā kā uztvērējaugu ietekme izpaužas ilgtermiņā, to audzēšanu ieteicams ieviest arī ar atbalsta pasākumu starpniecību, kas paredz vairāku gadu saistības. Lai iespējami kāpinātu uztvērējaugu audzēšanas ieguldījumu ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanā, atbalsta pasākuma īstenošanā jānosaka pēc iespējas precīzākas prasības atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
Tāpat būtiski noteikt atbilstošas pasākuma ieviešanas mērķteritorijas, kurās laukaugu audzēšana ir intensīvāka un kurās ir nepieciešams barības vielu izskalošanās samazinājums. Latvijā par tādām būtu uzskatāmi riska ūdensobjekti, kuros konstatēts nozīmīgs izkliedētais piesārņojums no lauksaimniecības, īpaši jutīgās teritorijas (sk. attēlu), kā arī platības, no kurām abiotisko apstākļu ietekmē pastāv risks paaugstinātām barības vielu notecēm.
Uztvērējaugu audzēšana konkrētās mērķteritorijās ir efektīvāks risinājums lauksaimnieciskās darbības ietekmju mazināšanai, kā arī tā nodrošina mērķtiecīgāku publiskā finansējuma izmantošanu, jo atbalsta pasākums netiek ieviests teritorijās, kur ir laba virszemes ūdens kvalitāte.
Uztvērējaugi saimniecībās katru gadu var tikt audzēti citā laukā, atbalsta saņēmējam nodrošinot noteiktas minimālās platības ar uztvērējaugiem. Nelabvēlīgu apstākļu dēļ atsevišķos gados sēt uztvērējaugus var būt neefektīvi. Tomēr kopumā saistību periodā būtu jāparedz noteiktu platību ar uztvērējaugiem nodrošināšana.
Uztvērējaugam ir jābūt atšķirīgam no galvenā kultūrauga, kas tiek audzēts pirms vai pēc uztvērējauga. Tādējādi nodrošinot ne tikai slāpekļa uzņemšanu un pārnesi, bet arī to izmantošanu par kultūraugu rotācijas elementu augsnes kvalitātes uzlabošanai un bioloģiskās daudzveidības veicināšanai. Minētos kultūraugus ieteicams audzēt maisījumā ar vienu vai vairākiem kultūraugiem.
Lai panāktu lielāku ietekmi uz barības vielu noplūdes samazināšanu, mērķteritorijās izplatītākajiem jābūt uztvērējaugiem ar labākām slāpekļa aizturēšanas spējām. No ieteiktajiem kultūraugiem augstākais slāpekļa aizturēšanas potenciāls ir krustziežiem (sinepes, rutki u. c.). Ieviešot atbalsta pasākumu, ir jānodrošina uzskaites sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par izvēlētajiem uztvērējaugu maisījumiem un to izsējas normām.
Savlaicīga uztvērējaugu sēja un izsējas norma ir ļoti svarīga, lai tie varētu izaudzēt pietiekamu biomasu un uzkrāt barības vielas. Vēlu iesētie uztvērējaugi Latvijas klimatiskajos apstākļos nepagūst izveidot pietiekamu biomasu un nenodrošina augsnē esošo barības vielu efektīvu izmantošanu.
Ieteicams uztvērējaugus mērķteritorijās iesēt ne vēlāk kā līdz 20. augustam, taču optimālais sēšanas laiks ir līdz 15. augustam. Citās teritorijās ir pieļaujama nedaudz vēlāka uztvērējaugu sēja, tomēr ne vēlāk kā līdz 1. septembrim. Vēlāk iesētie kultūraugi tikai daļēji kalpos kā uztvērējaugi, bet drīzāk kā sedzējaugi rudens–ziemas periodā.
Atbalsts uztvērējaugu audzēšanai nav jāierobežo, paredzot atbalsta sniegšanu tikai tādu uztvērējaugu audzēšanai, kas tiek iesēti pēc galvenā kultūrauga novākšanas. Dažu kultūraugu ražas novākšana var tikt atlikta uz laiku pēc 20. augusta, tādējādi kavējot savlaicīgu uztvērējaugu sēju. Lai paaugstinātu uztvērējaugu audzēšanas potenciālu, lauksaimniekiem pieļaujams iesēt tos 2–3 nedēļas pirms galvenā kultūrauga ražas novākšanas, izmantojot sēklu izkliedes metodi un paaugstinot izsējas normu par 20–30%.
Par līdzšinējo AREI un sadarbības partneru praktisko pieredzi izmēģinājumos ar uztvērējaugiem varēsiet lasīt kādā no nākamajiem Agro Topa numuriem.
Ieteicamie kultūraugi (kā starpkultūra), kas izmantojami kā uztvērējaugi
Krustzieži:
– baltās sinepes,
– brūnās sinepes,
– vasaras rapsis,
– ziemas rapsis,
– eļļas rutks,
– Japānas redīss (daikons),
– ziemas ripsis.
Pākšaugi:
– vasaras vīķi,
– ziemas vīķi,
– zirņi,
– pupas.
Graudzāles,graudaugi:
– ziemas rudzi,
– daudzziedu jeb viengadīgā airene,
– auzas.
Citi:
– griķi,
– facēlija.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
