Opozīcijas deputāts: “Ja to ballīti drīkstu pabojāt, tad es teiktu, ka šis ir neturēto solījumu budžets” 0
TV24 raidījumā “Naudas cena”, diskutējot par valsts budžetu 2025.gadam, 14. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Butāns (NA) atzinīgi novērtēja to, ka budžetā kā prioritāte ir saglabāts drošības jautājums un par to, viņaprāt, ir “vienprātība arī ārpus koalīcijas”.
Tomēr Saeimas opozīcijas partijas deputāts Butāns vienlaikus atzīmēja, ar ko ir neapmierināts. “Ja to ballīti drīkstu pabojāt, tad es teiktu, ka šis ir neturēto solījumu budžets. Minēšu divus spilgtākos piemērus, kas tika solīti. Pagājušajā budžetā tika solīts, ka dzimstības veicināšanai visa sociālā pakete – pabalsti, nodokļu atvieglojumi – tiks februārī pārskatīta. Pienāca februāris un tika paziņots, ka tiks skatīts budžeta kontekstā. Pienāca budžets un atkal nekas netiek skatīts,” atgādināja Saeimas deputāts Butāns.
Savukārt otrs spilgtākais piemērs par solījumu neturēšanu esot saistīts ar finansējumu iekšlietām. “Ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem algas tik tiešām tiks palielinātas. Bet tika solīts no premjeres un citām augstām amatpersonām, ka tas [atalgojuma līmenis] tiks izslīdzināts ar aizsardzības resoru. Tas ne tuvu tā nav! Es vēl varētu piekrist, ka to nevar izdarīt vienā gadā, bet budžeta ietvaros nākamajiem gadiem nav nekas iezīmēts, lai divu, trīs gadu laikā noķertu aizsardzības resora līmeni… Līdz ar to visu laiku tika runāts, ka jāizlīdzina atalgojums iekšlietās un aizsardzībā, bet tas solījums arī nav īstenots,” norādīja Butāns TV24 raidījumā “Naudas cena”.
Jau vēstīts, ka parlaments galīgajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” un 31 budžeta projektu pavadošo likumprojektu Saeima sāks skatīt 4.decembrī, ziņoja LETA.
Kā jau zināms, tad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.
Budžeta likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2025.gadam ir 2,2%, 2026.gadam – 2,2%, un 2027.gadam – 2,2%. Vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķis, atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, 2025.gadā ir 0,82% no IKP, 2026.gadā – 0,75%, un 2027.gadā – 0,79% no IKP.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2024#
Pilnu TV24 raidījumu “Naudas cena” variet skatīties video šeit: