Opozīcijas līderis kļūst premjerministrs 1
Armēnijas parlaments vakar otrajā balsojumā apstiprināja premjerministra amatā opozīcijas līderi Nikolu Pašinjanu, kurš vadīja vairākas nedēļas ilgos miermīlīgos masu protestus pret valdošo Republikāņu partiju.
Valdošā partija maina taktiku
Lai gan parlamentā formāls vairākums ir bijušā prezidenta Serža Sargsjana Republikāņu partijai, Pašinjana kandidatūru atbalstīja 59 deputāti, bet 42 balsoja pret. Sargsjana otrais un pēdējais termiņš prezidenta amatā beidzās aprīlī. Viņa mēģinājums palikt pie varas, stājoties premjerministra amatā, izprovocēja protestus, kas pārauga plašās demonstrācijās pret valdošo partiju. Piekāpjoties protestētāju spiedienam, Sargsjans atkāpās no jauniegūtā premjera amata un Reformu partija atteicās no mēģinājumiem nepieļaut Pašinjana ievēlēšanu par premjeru. Pirmajā balsojumā pagājušajā nedēļā Pašinjanam nepietika balsu, jo viņa kandidatūru neatbalstīja Republikāņu partija, kurai ir absolūtais vairākums parlamentā. Valdošās Republikāņu partijas parlamenta frakcijas vadītājs Vagrams Bagdasarjans paziņojis, ka viņa partijas desmit deputāti atbalstīja Pašinjanu, lai nodrošinātu stabilitāti valstī. “Mēs neesam mainījuši savu nostāju un esam pret Nikola Pašinjana kandidatūru, taču vissvarīgākais ir nodrošināt stabilitāti valstī,” viņš teica pirms otrā balsojuma.
Attiecības ar Krieviju paliek prioritāte
“Mans pirmais uzdevums pēc ievēlēšanas būs nodrošināt normālu dzīvi valstī,” Pašinjans teica pirms balsojuma parlamentā. “Armēnijā nebūs korupcijas, būs brīvas vēlēšanas un valstī tiks izbeigtas politiskās vajāšanas.” Armēnija arī turpmāk saglabās tradicionāli ciešās saites ar Maskavu, kā arī centīsies attīstīt attiecības ar ES, lai ceļošanai panāktu bezvīzu režīmu, iepazīstinot ar savas valdības ārpolitikas kursu, sacīja Pašinjans. “Mēs arī attīstīsim sakarus ar ASV, Irānu un Gruziju, Ķīnu un Indiju,” teica jaun-ievēlētais premjers. Viņš uzsvēra armēņu diasporas svarīgo lomu Armēnijas nākotnes veidošanā.
ES ar cerībām raugās uz sadarbību ar Pašinjanu, lai ieviestu novembrī parakstīto paplašinātās partnerības līgumu, teikts ES ārpolitikas dienesta paziņojumā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis pārliecību, ka Pašinjans “abu valstu starpā panāks draudzīgo un sabiedroto attiecību tālāku nostiprināšanos”. Armēnijas attiecības ar Krieviju paliks prioritāte, teica Pašinjans, atzīstot, ka “militārā sadarbība ar Krieviju ir svarīgs faktors mūsu valsts drošības nodrošināšanā”. Novērotāji atzīmē, ka Maskava cenšas izmantot savās interesēs Armēnijas konfliktu ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas apgabala piederību. Pašinjans paziņojis, ka Armēnija paliks Krievijas pārraudzītajā Kolektīvās drošības organizācijā, Muitas savienībā un Eirāzijas ekonomiskajā savienībā. Armēnijas un Krievijas vadītāju tikšanās varētu notikt nākamajā nedēļā Sočos, kur paredzēts Eirāzijas ekonomiskās savienības samits.
Pašinjanam jārisina grūts uzdevums
Četrdesmit divus gadus vecais Pašinjans agrāk strādājis par žurnālistu un pavadījis divus gadus ieslodzījumā par musināšanu uz nemieriem pēc Serža Sargsjana ievēlēšanas prezidenta amatā 2008. gadā. Par premjerministra kandidātu viņu izvirzīja divas lielākās opozīcijas partijas – “Plaukstošā Armēnija” un “Armēnijas Revolucionārā federācija” kopā ar viņa izveidoto opozīcijas kustību “Elk”. Analītiķi apšauba, ka Pašinjana ievēlēšana varētu izbeigt politisko krīzi valstī, jo valdošā partija saglabā vairākumu parlamentā. Lai mazinātu politisko nestabilitāti, būtu jārīko jaunas parlamenta vēlēšanas. Tautas griba, pilsoniskā drosme un nevardarbīgas pretošanās kampaņa panāca Pašinjana ievēlēšanu par premjerministru, taču valdošā partija atbalstīja viņu taktisku apsvērumu dēļ un var bloķēt jaunā premjera priekšlikumus. Analītiķi atzīmē, ka valsts svarīgākajos ekonomiskās un politiskās varas posteņos ir palikuši vecās gvardes pārstāvji, nemaz nerunājot par korumpēto “vēlēšanu mašīnu”, tāpēc Pašinjana solīto reformu īstenošana var izrādīties ļoti sarežģīts uzdevums.
