Opozīcijas aktīvista Osmana Kavala skandāls: Turcijas prezidents cenšas cīnīties par taisnību vai tikai atgūt popularitāti? 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gan Eiropas, gan Turcijas politiķi atviegloti nopūtās, pirmdien uzzinot, ka bezprecedenta diplomātiskais konflikts starp Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un desmit rietumvalstu vēstniekiem veiksmīgi nogludināts. Atklāts paliek jautājums: kas tas vispār bija? Un kamdēļ kas tāds bija nepieciešams?
Vēstniekus prom
Krīze sākās sestdien, kad Erdogans emocionāli paziņoja, ka devis Turcijas Ārlietu ministrijai norādi pasludināt ASV, Vācijas, Kanādas, Dānijas, Somijas, Francijas, Nīderlandes, Jaunzēlandes, Norvēģijas un Zviedrijas vēstnieku par “persona non grata” un gādāt, lai tie “pēc iespējas ātrāk” pamestu valsti.
Dusmu iemesls bija minēto valstu diplomātu kopīgais aicinājums atbrīvot opozīcijas aktīvistu Osmanu Kavalu. 64 gadus vecais uzņēmējs Kavala iepriekš tika apsūdzēts protestu organizēšanā pret valdību, taču apsūdzība izgāzās un tad viņam izvirzīja jaunas – saistībā ar it kā līdzdalību 2016. gadā turku militāristu organizētajā neveiksmīgajā valsts apvērsumā un “spiegošanā”. Pats opozicionārs, kurš cietumā atrodas kopš 2017. gada, savu iesaisti noliedz.
Arī tiesas priekšā šajā sakarā viņš joprojām nav saukts. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vēl 2019. gada decembrī lēma, ka Kavala atbrīvojams līdz tiesas procesam. Tomēr Turcija spriedumu ignorē. Desmit rietumvalstu vēstnieku paziņojums, kas izraisīja neadekvātu Erdogana reakciju, bija tikai atgādinājums atrisināt šo lietu, citādi tā apēno Turcijas starptautisko prestižu.
Savukārt Turcijas prezidentam šķita, ka notikusi iejaukšanās valsts iekšējās darīšanās un vēstniekiem “jāaizbrauc no šejienes, ja viņi neizprot Turciju”. Vairākas dienas valdīja apjukums, jo vēstnieku izraidīšanas termiņus Erdogans dusmu uzliesmojumā nenosauca, un arī attiecīgās valstis nekādus oficiālus dokumentus par vēstnieku izraidīšanu tā arī nesaņēma.
Pirmdien ASV un citas iesaistītās valstis publiskoja paziņojumu, ka respektē 1961. gada ANO Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 41. punktu, kur noteikts, ka diplomātu pienākums ir cienīt uzņemošās valsts likumus un noteikumus un neiejaukties šīs valsts iekšējās lietās. Šis solis ļāva Erdoganam iziet no neērtās situācijas, kurā tas pats sevi bija nostādījis.
Tās pašas dienas vakarā pēc valdības sēdes Erdogans jau nomierinājies TV tiešraidē pauda, ka Rietumvalstu vēstnieki esot “atkāpušies no mūsu valsts apmelojumiem” un turpmāk būšot “daudz uzmanīgāki savos paziņojumos par Turcijas suverēnajām tiesībām”. Turcijas “gods un lepnums” esot nosargāti. Valdības sēdes gaitā ministri bija Erdoganam atgādinājuši, ka konflikta padziļināšanās sagraus Turcijas ekonomiku, ko pierādīja arī turku liras straujā lejupslīde tūlīt pēc skandāla sākuma. Vieglprātīgi izolējoties no sabiedrotajiem, Turcija sev kaitētu arī NATO kontekstā, kur tāpat jau pastāv domstarpības dēļ turku izšķiršanās iepirkt Krievijā ražotas pretgaisa aizsardzības sistēmas, potenciāli apsverot arī Krievijas kara lidmašīnu iegādi.
Kā atgūt popularitāti
Daudzi eksperti Rietumos norāda, ka notikušais izskatās pēc mēģinājuma atgūt zūdošo popularitāti. Aptaujas liecina, ka Erdogana “Taisnīguma un attīstības partijas” (AKP) atbalstītāju skaits noslīdējis zem 30%, kamēr opozīcijas apvienotajiem spēkiem tas aug lielāks.
Ja vēlēšanas rīkotu šobrīd, Erdogans zaudētu. Ekonomiskā situācija valstī AKP varas laikā ir pasliktinājusies, inflācija ir 20%, dzīves dārdzība kāpj un Turcijas liras vērtība attiecībā pret ASV dolāru un eiro samazinās, bet daudziem turkiem ir kredīti dolāros, līdz ar to radušās grūtības tos atmaksāt. Sabiedrības vidusslānis ir nopietni nobažījies par iespēju nonākt nabadzības zonā.
Arī korupcija valstī aug. Vācijas preses apskatnieki, kas lielās turku diasporas un ciešo ekonomisko saišu dēļ rūpīgi seko līdzi Ankarā notiekošajam, ir pārliecināti, ka vēstnieku padzīšana, ja tā patiešām notiktu, nozīmētu, ka Erdogans pats sev izracis politisko “kapu”. Turcijas lira sabruktu un līdz ar to valstij, kas atkarīga no pārtikas un energoresursu importa, sāktos grūtības ar neparedzamām sekām.
Novērotāji un opozīcija pauž, ka šī nav pirmā reize, kad Erdogans cenšas no iekšpolitiskām grūtībām aizbēgt ar skaļiem un nediplomātiskiem paziņojumiem par dažādiem ārējiem un iekšējiem “naidniekiem” vai nācijas goda glābšanu, vienkāršoti sakot, mēģinot demonstrēt, ka ir “vecis”. Kļūdas atzīt viņš nemēdz.
“Tur nav runa ne par Osmanu Kavalu, ne tiesu neatkarību. Erdogans tikai vēlas polarizēt sabiedrību. Valstsvīra loģikas vietā viņš izmanto tenku runas. Tas ir kauns mūsu valstij,” izteicies Turcijas Nākotnes partijas vadītājs, bijušais valsts ārlietu ministrs un premjers, agrāk Erdogana līdzgaitnieks Ahmets Davutoglu.
Eiropas Padome (EP), kuras dalībvalsts ir arī Turcija, devusi Ankarai laiku tikt skaidrībā ar Kavala lietu līdz novembra beigām, kad notiks EP sanāksme. Pretējā gadījumā Padome varētu nobalsot par disciplinārlietas uzsākšanu pret Turciju. Sekas varētu būt Turcijas balsstiesību un pat dalības apturēšana Eiropas Padomē.
