Opozīcijai neizdodas nomest Plešu 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (“AP”) lēmums apturēt Rīgas teritorijas plānojumu bijis kliedzošākais ministra rīcības piemērs, bet – ne vienīgais iemesls Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmumam rosināt ministra demisiju. Kļūdas administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā, neveiksmes dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas ieviešanā, kas radot neērtības mazajiem tirgotājiem un arī iedzīvotājiem, kā arī nespēja veidot dialogu ar pašvaldībām jautājumos par Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu – tie bija daži piemēri, kurus iesniedzēju vārdā ceturtdien Saeimas sēdē minēja Viktors Valainis (ZZS).
A. T. Plešs amatu saglabāja, jo par viņa demisiju nobalsoja tikai ZZS deputāti un vairāki no valdības partijām ievēlētie neatkarīgie deputāti. “Saskaņa” nebalsoja vispār, bet koalīcijas partijas un ar tām saistītie neatkarīgie deputāti bija pret neuzticības izteikšanu ministram. Taču šajā balsojumā valdības partijām bija tikai 49 balsis, kas nav Saeimas vairākums.
Kapteinis neaizstāv matrozīti
Premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) nebija ieradies Saeimas sēdē atbalstīt savas valdības ministru, kā tas agrākos laikos bija pieņemts. Uz to norādīja neatkarīgais deputāts Ralfs Nemiro, kurš teica: “Kuģa kapteinis savu matrozīti ir pametis vienu pašu.” Jāatgādina, ka pēc tam, kad A. T. Plešs apturēja Rīgas teritorijas attīstības plānu, premjers K. Kariņš norādīja, ka Rīgai ir nepieciešams teritorijas plānojums, tāpēc ministram A. T. Plešam esot sarunās jāatrod risinājums, kas ļautu Rīgai attīstīties. Tad A. T. Plešs aicināja premjeru (un nevis otrādi) uz sarunu, vēlāk, paužot gandarījumu, ka K. Kariņš ir atsaucies aicinājumam. Taču pēc abu tikšanās savas domas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs nebija mainījis. Tās viņš atkārtoja arī Saeimas sēdē, citējot paša jau iepriekš vairākkārt teikto, ka “tiesiskā valstī nav augstāka spēka par likumu, pašvaldībām savā darbā ir jāievēro tiesiskums, Rīgas dome savu nekompetenci slēpj aiz skaļiem paziņojumiem”. A. T. Plešs arī teica: “Pašvaldībām ir rīcības brīvība azartspēļu ierobežošanā, bet tās rīcība pārsniedza pašvaldības pilnvaras konkrētā likuma izpratnē.”
Ministrs runāja pēc tam, kad ar plašu ziņojumu par A. T. Pleša darbību bija uzstājies V. Valainis, kurš arī sacīja: “Jauns un talantīgs jauneklis ir nonācis azartspēļu oligarhu apskāvienos, bet varbūt – lamatās.”
Uzrunājot parlamentu, A. T. Plešs lepojās arī ar ZZS pārstāvja runā kritizēto iepakojuma depozīta sistēmu. “VARAM ir ieviesusi lielmēroga reformas, kas bija ierūsējušas desmit gadus. Administratīvi teritoriālā reforma papildu komentārus neprasa, jo tā ir viena no nozīmīgākajām reformām,” sacīja A. T. Plešs. Ministra ieskatā, ZZS viņu kritizē, tāpēc, ka zaudēja “ērtus krēslus pašvaldībās”, bet tagad gatavojas Saeimas vēlēšanām.
ZZS pārbaudot koalīcijas noturību
Ministra priekšgājējs un “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Juris Pūce sēdē teica, ka viņš lepojas ar kolēģa paveikto valdībā, bet ierosinājumu izteikt neuzticību A. T. Plešam uzskata “par politiski motivētu lēmumu, lai pārbaudītu koalīcijas noturību – to var darīt miera laikos, bet vai tagad tam ir piemērots brīdis”. V. Valainis uz to reaģēja zibenīgi, jautājot, vai tagad bija piemērots brīdis apturēt Rīgas attīstību. Ēriks Pucens atgādināja, ka visas valdības partijas ir Rīgas domes koalīcijā, kuras pārstāvji bija kritiski par A. T. Pleša rīkojumu, bet tagad Saeimā tās pašas partijas laipos un balsos par ministra palikšanu amatā. Didzis Šmits atcerējās, kā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”) un vēl vairāki politiķi A. T. Pleša stāšanos amatā nosauca par vēsturisku brīdi, jo pirmo reizi valdībā būs neatkarīgā Latvijā dzimis ministrs. “Piedzimt brīvā valstī vēl nenozīmē, ka cilvēks ir brīvs savā rīcībā,” sacīja D. Šmits, kurš notikušajā saskata “atriebību Mārtiņam Staķim, lai visi redz, kas notiek, ja neklausa Edgaru Jaunupu”.
A. T. Plešs ir dzimis 1992. gadā – tajā pašā gadā ir dzimis arī Reinis Znotiņš (“Konservatīvie”), kurš debatēs skaidroja frakcijas lēmumu atbalstīt ministra palikšanu amatā. Līdz Saeimas vēlēšanām vēl ir palikuši pieci mēneši un 23 dienas, kas ir pietiekams laiks, lai ministrs varētu izlabot kļūdas un izpildīt to, ko viņš ir solījis, uzskata R. Znotiņš. Viņš arī sagaida, ka pēc sarunām ar Rīgas domi tuvākajos mēnešos tiks apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums. Arī šeit V. Valainis nepalika atbildi parādā, uzskatot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbs būtu produktīvāks, ja tai vispār nebūtu ministra līdz vēlēšanām, jo tā esot veiksmīgi kādu laiku strādājusi bez ministra arī pēc J. Pūces atkāpšanās.
