Opozīcija vēlas pārdalīt Levita budžetu 1
Valsts prezidents Egils Levits pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu (“JV”) ceturtdien izteica vēlējumu, lai ilgās diskusijās sagatavotais un konceptuāli atbalstītais nākamā gada valsts budžeta projekts tiktu pieņemts “tāds, kāds tas ir, jo citādi var būt problēmas ar valdības stabilitāti”.
Taču opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība uz budžeta izskatīšanu 2. lasījumā ierosināšot par labu skolotājiem un kultūrvēsturiskās telpas saglabāšanai suitu un Sēlijas novados pārdalīt arī Valsts prezidenta kancelejai paredzēto papildu finansējumu, “Latvijas Avīzi” informēja Armands Krauze.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars savukārt ir sagatavojis priekšlikumu par deputātu algu “iesaldēšanu”, kuras paredzēts palielināt, jo tās ir piesaistītas vidējai algai valstī, piemērojot koeficientu.
Valsts prezidenta kanceleja ir gatava ievērot to pieeju par atalgojuma noteikšanu valsts pārvaldē, kādu izvēlēsies Saeima, “Latvijas Avīzei” apstiprināja Valsts prezidenta padomniece Aiva Rozenberga.
Ja arī citas institūcijas nolemj “iesaldēt” atlīdzības palielināšanu, Valsts prezidenta kanceleja “tajā iekļausies”. Rīgas pilij nākamajā gadā paredzēti gandrīz 5,7 miljoni eiro, kas ir par 818 229 eiro vairāk, nekā bija līdz šim. No šī finansējuma prioritārajiem pasākumiem plānoti 724 240 eiro.
Lielākā izdevumu pieauguma pozīcija – 470 040 eiro – ir saistīta ar prezidenta kancelejas amata vietu un darbinieku atalgojuma palielināšanu. 2019. gadā vidējā atlīdzība štata vietai bija 2680 eiro, bet nākamgad tā ir paredzēta 3229 eiro. Raimonda Vējoņa prezidentūras laikā kancelejā bija 58 amata vietas, bet tagad būs 61 – trīs vietas ir likvidētas, bet sešas izveidotas no jauna.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis “LA” paskaidroja, ka ne kancelejas vadībai, ne padomniekiem algas nebūs lielākas.
Valsts prezidentam tāpat kā premjeram un Saeimas deputātiem atalgojuma pieaugums ir saistīts ar to, ka palielinās vidējā alga valstī. Līdz ar to papildu finansējums ir jāparedz arī tām personām, kas iepriekš ieņēmušas Valsts prezidenta amatu, – likums nosaka, ka viņu pensija ir 85% apmērā no prezidenta algas, kas nākamgad mēnesī varētu būt līdz 5960 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Valsts prezidentam ir paredzēti arī reprezentācijas izdevumi nedaudz vairāk kā 1000 eiro mēnesī.
Atalgojums tiek palielināts arī atsevišķiem darbiniekiem – tie ir, piemēram, informācijas tehnoloģiju speciālisti, juristi. “Taču, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, mums ir ļoti maza kanceleja,” piebilda A. Teikmanis.
Vairāk darbinieku būs Mediju centrā, protokola daļā un padomnieku korpusā. Iepriekš kā atsevišķa štata vieta nebija arī fotogrāfs, bet E. Levita komandā ir uzaicināts viens no Latvijā pazīstamajiem fotogrāfiem Ilmārs Znotiņš.
A. Rozenberga paskaidroja, ka Mediju centra darbība tiek atjaunota tādā līmenī, kādā tā bija Andra Bērziņa un Valda Zatlera prezidentūru laikā. E. Levits novērtējot, kāda nozīme ir komunikācijai ar sabiedrību, skaidrojot cilvēkiem savu darbību. Nozīmīgākie notikumi būs skatāmi arī videotiešraidēs sociālajos tīklos un prezidenta kancelejas mājas lapā.
Valsts budžeta projektā 36 000 eiro papildus ir paredzēti jaunas Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnes “www.president.lv” izstrādei, 23 200 eiro – šifrēšanas iekārtas “SINA Box” iegādei Nacionālās drošības padomes vajadzībām, 48 500 eiro – jaunas lietvedības un apžēlošanas dienesta sistēmas izstrādei, ieviešanai un licences iegādei.
Vairākos gadījumos izdevumi saistīti ar ES prasībām. Piemēram, prezidenta interneta mājas lapai ir jābūt tādai, lai tai varētu piekļūt ikviena sabiedrības grupa – tajā skaitā personas ar redzes, dzirdes un kustību invaliditāti. Raimonda Vējoņa portreta gleznošana izmaksās 12 000 eiro, bet Rīgas pils svētku zāles gleznojumu atjaunošana – 60 500 eiro.
Valsts prezidenta ārpolitikas darbības nodrošināšanai papildus plānoti 70 000 eiro, kas nepieciešami ārvalstu vizīšu organizēšanai, reprezentējot valsti starptautiski un veidojot starpvalstu attiecības. Šī bija viena no budžeta sadaļām, kur bija iebildumi arī vienam no ZZS līderiem A. Krauzem – viņaprāt, prezidentam nebija jādodas arī uz Japānu, kur Tokijā E. Levits piedalījās Viņa Majestātes imperatora Naruhito un imperatores Masako svinīgajā kronēšanas ceremonijā.
A. Krauze uzskata, ka prezidentam ir “nevis nedēļu jādzīvo Japānā un jārūpējas par partiju finansējuma palielināšanu, bet gan jāiestājas par kultūrvēsturiskās telpas saglabāšanu suitu pagastos un Sēlijas novados”. Tāpēc arī šim mērķim ZZS ierosinās pārdalīt daļu no prezidenta kancelejai papildus plānotā finansējuma.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“JV”) “LA” paskaidroja, ka ielūgums uz Japānu tika saņemts jau gada sākumā, kad E. Levits vēl nebija šajā amatā.
Ārlietu ministrija ir rekomendējusi Valsts prezidenta kancelejai turp doties, jo ar šo vizīti Latvija izrādot simbolisku cieņu divpusējām attiecībām, imperatora kronēšanas ceremonijā piedalījušies arī Lietuvas un Igaunijas prezidenti. E. Rinkēvičs uzskata, ka finansējuma palielinājums prezidenta kancelejai ir adekvāts, ņemot vērā, ka valsts augstākajai amatpersonai ir jādodas arī vairākās atbildes vizītēs pēc pērn atzīmētās valsts simtgades, kad Latviju apmeklēja daudz viesu.
Valsts prezidents E. Levits jau pirmajā gadā pēc stāšanās amatā ir saņēmis ielūgumu uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, kur pulcējas pasaules politikas un biznesa vides līderi. Kancelejas vadītājs A. Teikmanis apstiprināja, ka E. Levits ir saņēmis daudzus ielūgumus, jo ir jau parādījis, ka spēj pateikt spēcīgus vēstījumus. Interese par Latvijas prezidenta dalību starptautiskajos pasākumos esot saistīta arī ar viņa iepriekšējo darbību Eiropas Savienības Tiesā.
