Opozīcija savu panāk – Gorkšs tiek gāzts no LFF prezidenta krēsla 1
Latvijas Futbola federācijas (LFF) ārkārtas kongresā, kas tika sasaukts pēc biedru pieprasījuma, opozīcija savu panāca, jo Kaspars Gorkšs zaudēja organizācijas prezidenta amatu.
Par Gorkša atstādināšanu balsoja 67 LFF biedri, par viņa palikšanu amatā tika atdotas 60 balsis, bet vēl divi balstiesīgie atturējās. Lai Gorkšs zaudētu amatu, bija nepieciešamas 50%+1 balss no kongresā klātesošajiem balstiesīgajiem biedriem.
Balsojumam tika reģistrēti 128 biļeteni, līdz ar to atstādināšanai bija nepieciešamas vismaz 65 balsis.
Šis jau bija trešais LFF ārkārtas kongress šajā gadā. Februārī Gorkšs vienu uzticības balsojumu jau izturēja, bet tagad amatu tomēr zaudēja.
Tas gan neatrisina krīzi LFF vadībā, jo šobrīd, kamēr netiks ievēlēts jauns prezidents, organizācijā nav cilvēka, ka tiesīgs parakstīt jebkādus dokumentus, arī finanšu. Tāpat federācijai šobrīd ir tikai ģenerālsekretāra pienākumu izpildītājs (Mareks Gruškevičs), kuram nav paraksta tiesību. Pēc LFF statūtiem, nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā, līdz ar to līdz aprīlim organizācija strādās, visticamāk, bez prezidenta, vai arī atkal tiks sasaukts ārkārtas kongress.
Tikmēr citā balsojumā vietu LFF valdē saglabāja Arturs Gaidels, Vadims Direktorenko un Aleksandrs Isakovs. Par Direktorenko atstādināšanu balsoja 60, pret bija 54, bet atturējās 14, par Gaidela atstādināšanu bija 44 balsis, pret 76, bet atturējās septiņi biedri, kamēr par Isakova atstādināšanu bija 51, pret 63, bet atturējās 13.
Lai atstādinātu kādu no šiem biedriem, bija nepieciešams 50%+1 balsis no 130 balsojumam reģistrētajiem biedriem.
Tāpat kongresa biedri nobalsoja, ka no nākamā gada futbola virslīgā aktrs klubs vienlaicīgi laukumā varēs laist astoņus leģionārus un tikai trīs mājās izaudzinātus spēlētājus.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu.
