Opozīcija rosina atlikt nekustamo īpašumu jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā līdz 2023.gadam 4
Papildināts plkst.10.57.
Vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citi opozīcijā esošie Saeimas deputāti rosina likumā noteikt, ka nekustamo īpašumu gaidāmās jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā gadu vēlāk – 2023.gadā.
Šos grozījumus rosina deputāti Viktors Valainis (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Raimonds Bergmanis (ZZS), Jānis Urbanovičs (S), Jūlija Stepaņenko, Andrejs Klementjevs (S), Jānis Vucāns (ZZS), Gundars Daudze (ZZS) un Uldis Augulis (ZZS).
Kā aģentūru LETA informēja Zaļo un zemnieku savienības pārstāve Dace Kārkliņa, ZZS Saeimas frakcijas deputāti kopā ar citiem opozīcijas kolēģiem rosina atlikt jauno nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību spēkā stāšanās termiņu, lai gada laikā varētu pārdomāti un sabiedrības interesēs izvērtēt un izlemt to, kā mainīsies nekustamā īpašuma nodokļu politika.
“Tieslietu ministrijas piedāvājumu par jaunajām kadastrālajām vērtībām var dēvēt par sprādzienbīstamu,” pauž ZZS Saeimas deputāts Valainis.
Politiķis norāda, ka lielai daļai iedzīvotāju tiek prognozēts dzīvokļa īpašumu kadastrālo novērtējumu vairākkārtējs kāpums, tāpat arī lauksaimniecībā izmantojamai zemei.
“Kopumā šis priekšlikums ir nekvalitatīvs un nepārdomāts, neiedziļinoties ne iedzīvotāju maksātspējā, ne tā ietekmē uz uzņēmējdarbību,” uzskata parlamentārietis.
ZZS aicina par gadu – līdz 2023.gadam – pārcelt jauno kadastrālo vērtību spēkā stāšanos, lai šajā laikā izstrādātu kompleksu risinājumu par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām. Kā norāda Valainis, nedrīkst pieļaut sasteigtus lēmumus, nesamērojot tos ar sabiedrības interesēm.
ZZS norāda, ka gaidāmās izmaiņas paredz būtisku kadastrālo vērtību kāpumu, nereti tām pārsniedzot īpašumu tirgus vērtību.
Pašlaik Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikts, ka jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā 2022.gadā.
Šīs izmaiņas tiek piedāvātas laikā, kad valdības līmenī ir aktualizējies jautājums, kā risināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, ka, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastra vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus Kariņš piebildis, ka NĪN likmes tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastra vērtības.
LETA jau vēstīja, ka pirms tam tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā.
Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” šo Bordāna priekšlikumu novērtēja kā populistisku. Politiķis uzskata, ka ir jāsagatavo risinājums, kā palīdzēt mazturīgākajiem jeb nabadzīgākajiem iedzīvotājiem ar NĪN iespējamo jauno likmju nomaksu.
