Opersvētkos kā dzīvē – no mīlas līdz naidam viens solis 8
Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs un mākslinieciskais vadītājs Dainis Kalns arī jubilejas reizē nav vairījies no augstiem mērķiem. Šogad uz festivāla skatuves tiks izrādīts viens no muzikāli sarežģītākajiem Džuzepes Verdi skaņdarbiem komiskā opera “Falstafs”, kas Latvijā līdz šim nav iestudēta. Kalns atzīst, ka opermūzikas svētku 25 gados līdzās spožiem muzikāliem panākumiem nācies piedzīvot ne mazums cīņu par pasākuma izdzīvošanu.
Dāmai neatsaka
Priecāsimies par dzīvi – ir operas zemteksts, tāpēc iznākumam jābūt tādam, lai zālē valda prieks, – iecerējis Dainis Kalns un piebilst, ka jau mēģinājumos varot just Verdi mūzikas pozitīvo enerģiju – mākslinieki smaida! Ar vieglu roku pieņemot Maijas Kovaļevskas piedāvājumu dziedāt misis Alises Fordas lomu, neesot nojautis, ka “Falstafs” būs tik ciets rieksts. “Ko darīt – dāmai nedrīkst atteikt,” viņš nosaka. Diriģents Atvars Lakstīgala krietni apdomājies, pirms piekritis operu diriģēt, jo mūzikai ir ātrs temps un sarežģīti dziedājumi ansambļos. Festivāla uzvedumi parasti tiek “uzlikti” uz skatuves nedēļas laikā, bet šoreiz mēģināt sākuši jau ap Jāņiem.
Arī izmaksas neesot mazās – šogad visa projekta tāme grozās ap 220 tūkstošiem eiro, liels atspaids ir Siguldas novada domes līdzfinansējums un tavu brīnumu – pat Valsts kultūrkapitāla fonds pirmo reizi piešķīris prasīto summu – 27 tūkstošus eiro.
Līdzīgi kā Džuzepe Verdi, kas “Falstafu” uzrakstīja savam priekam, arī Dainis Kalns, par spīti radošajām un materiālajām grūtībām, joprojām gūst gandarījumu no opermūzikas svētkiem, kurus pats iedibinājis pirms 25 gadiem. Par piedzīvoto esot sarakstījis grāmatu, taču izdevniecība pagaidām atteikusi to publicēt – pārāk atklāts un tiešs vietām ir autors par piedzīvotajām nebūšanām. Viņš neslēpj, ka aizkulisēs nācies sīksti cīnīties gan par pasākuma māksliniecisko kvalitāti, gan tā pastāvēšanu un naudas problēmām.
Zvaigznes un mīnusi
2007. gadā organizators festivālu bija spiests pārcelt uz Jūrmalu, jo Siguldas domes vadītājs Tālis Puķītis “pieteicis karu” par it kā nelikumīgi izvietotu partijas, kas finansiāli atbalstījusi pasākumu, logo. Jaunajā mājvietā nav klājies labāk – Dzintaru koncertzāles vadītājs Andrejs Kondratjuks ļāvis draugiem pasākumu apmeklēt par velti un rezultāts – zāle pilna, bet kasē – mīnus 25 tūkstoši eiro.
Siguldā atgriezies pēc pāris sezonām jaunā mēra Uģa Mitrevica laikā, ar kuru spējuši rast kopīgu valodu un tagad, kā saka svētku rīkotājs, viss notiek. Viņam palīgos darbojas neliela komanda, kurai šogad jātiek galā ar 500 festivāla dalībniekiem, to vidū – 50 solistiem.
Kalns atklāj, ka pa šiem gadiem Siguldas opermūzikas svētkos ieguldījis pāri par 200 tūkstošiem eiro savas ģimenes līdzekļu. Zaudējumus atpelnījis, strādājot ķirurga darbu vairākās slimnīcās. Lielus mīnusus festivāls piedzīvojis jau 2000. gadā, kad vienpadsmit dienās tapuši trīs operu iestudējumi. Taču tas bijis tā vērts, jo togad uz Siguldas skatuves kāpa topošās pasaules līmeņa operzvaigznes – Anna Ņetrebko Suzannas lomā Mocarta “Figaro kāzās” un Mikaēlas lomā Bizē “Karmenā”, kā arī Elīna Garanča Rozīnas lomā Rosīni “Seviļas bārddzinī”. Tieši ar šo lomu latviešu opermāksliniece vēlāk sekmīgi debitēja Metropolitēna operā ASV.
Siguldā debiju ar pirmo patstāvīgo operas iestudējumu savā karjerā – Maskaņji “Zemnieka gods” – piedzīvojis vēl viens pasaules mēroga mūziķis diriģents Andris Nelsons.
Kas patīk vīriem?
“Uzvarētāju komandu nevajag mainīt,” nosaka Kalns, atbildot uz jautājumu par festivāla formātu ar vienu operizrādes iestudējumu un vairākiem koncertiem. Nostabilizējusies arī noslēguma pasākuma formula – pēc lielām zvaigznēm vajadzīga atelpa. Piemēram, pagājušā gada Galā koncertam vieglumu piešķīris soprānu trio “Appassionante” no Itālijas. Izskatīgās un atraktīvās dziedātājas spējušas piesaistīt pat tos vīrus, kas parasti atved sievas uz koncertu, bet paši pils parkā dzer kafiju un bauda citas izpriecas.
Vislielākais prieks svētku rīkotājam par jaunajiem talantiem – tie Latvijā augot kā sēnes pēc laba lietus! Potenciālos festivāla dalībniekus viņš noskatot arī festivālā “Uzlecošās zvaigzne”, kurā piekto gadu darbojas kā žūrijas loceklis. Šogad apbūrusi desmitgadīgā Elza Siliņa – dziedātājas Ances Krauzes atvase. “Visa žūrija sajūsmā – kur tāds brīnumbērns, kas tik brīvi, virtuozi un temperamentīgi spēlē? Teicu uzreiz, ka Elzai jāspēlē Siguldā Galā koncertā,” stāsta D. Kalns. No instrumentālistiem viņš īpaši slavē pianistu Daumantu Liepiņu – spēlējot ar tādu garīgumu un virtuozitāti kā Dieva otrais dēls, varēšot dzirdēt svētku atklāšanas koncertā. No jaunajiem vokālistiem festivāla rīkotājs piemin Lauru Lolitu Perešivani un Kristapu Ivanovu, abi studē ārzemēs un jau aktīvi koncertē. “Tā ir divdesmitgadnieku paaudze, kuri, var teikt, jau ir profesionāli mākslinieki,” viņš piebilst.
