Operas gada balva – Martinsonei, Apeinim un Mačanovskim 0
“Latvijas gāzes” balvu operai šogad saņems trīs operas solisti – Evija Martinsone, Jānis Apeinis un Rihards Mačanovskis, pirmdien preses konferencē pavēstīja Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars.
Operas gada balva šogad piešķirta desmit nominācijās. Martinsone atzīta par labāko operas solisti, bet vīriešu konkurencē žūrija nav varējusi izšķirties par vienu uzvarētāju, tādēļ balvu saņems gan Apeinis, gan Mačanovskis.
Pēc LNO direktora padomnieka mākslinieciskajos jautājumos Artura Maskata teiktā, Martinsone kā operas soliste uzplaukusi pēdējās divās sezonās, pierādot sevi kā lielisku dziedātāju tādās lomās kā Rozīna Džoakīno Rosīni operā “Seviljas bārddzinis” un Mimī Džakomo Pučīni operā “Bohēma”.
Apeinis, kas pašlaik operā dzied teju visas vadošās baritonu lomas, īpaši tiek cildināts par viņa atveidoto Oņeginu, Donu Žuanu, Enriko operā “Lucia di Lammermoor”. Arī no kora mākslinieku vidus izaugušais basbaritons Mačanovskis pagājušajā sezonā nospēlējis vairākas spilgtas lomas, un gada balvas pasniegšanā abi laureāti uzstāsies gan atsevišķi, gan arī vienosies kopīgā priekšnesumā.
Kā labākos baleta solistus šogad apbalvos Juku Mijaki un Artūru Sokolovu, kuri piedevām šogad kļuvuši arī par laulātu pāri.
“Juka Mijake ir ārkārtīgi pedantiska, viņai vienmēr darbadiena ir par īsu,” Latvijas Nacionālajā baletā dejojošo japāņu mākslinieci raksturoja baleta vadītājs Aivars Leimanis, īpaši izceļot Mijakes sniegumu Gamzati lomā baletā “Bajadēra” un Maskata baletā “Tango”. Savukārt Sokolovs, pēc Leimaņa teiktā, izveidojies par ļoti spēcīgu solistu ne vien tehniski, bet arī aktieriski, spīdoši nodejojot Bazilu “Donā Kihotā” un citas lomas.
Kā labākais orķestra mākslinieks tiks sumināts klarnešu grupas koncertmeistars Mārtiņš Circenis, kuru Maskats nosauca par vienu no labākajiem jaunajiem latviešu mūziķiem. “Klarnete jau kopš 19.gadsimta sākuma tiek dēvēta par mīlestības instrumentu. Tādēļ visas tās mīlas jūtas, kas operā jāizsaka galvenajiem varoņiem, bieži notiek caur orķestri, kur tās spēlē klarnete. Tie, kas labi pazīst šo mūziku, sapratīs, ko nozīmē būt labam klarnetistam, īpaši operā. Un Mārtiņš ir attīstījies par brīnišķīgu mūziķi,” sacīja Maskats.
Savukārt par mūža ieguldījumu LNO mākslinieciskajā darbā apbalvos diriģentu Aleksandru Viļumani, bet par mūža ieguldījumu LNO tehniski administratīvajā darbā – dekorāciju meistaru Ilgvaru Upenieku, kurš darbu kultūras jomā sācis jau vairāk nekā pirms 60 gadiem un pašlaik operā rūpējas par skatuves noformējuma ilgmūžību kā impregnēšanas tehnologs. Viņam šogad apritēs 80 gadu.
Viļumanis operā strādā jau kopš 1962.gada. Darba gaitas LNO viņš sācis kā sitaminstrumentālists, vēlāk kā koncertmeistars un vairākos posmos bijis arī galvenais diriģents, šogad viņš nosvinējis savu 70 gadu jubileju. “Viņa aizvakar nodiriģētā izrāde “Lucia di Lammermoor” liecina, ka maestro ir tiešām izcilā formā un gatavs pārsteigt arvien no jauna,” uzsvēra Maskats.
Vēl vienu “Latvijas gāzes” balvu par mūža ieguldījumu nominācijā “Leģendārs mūžs mākslā” saņems viens no visu laiku spožākajiem LNO baleta solistiem Haralds Ritenbergs, kurš savulaik 25 gadus pavadīja uz operas skatuves, bet tagad jau vairāk nekā 30 gadu vada Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu. Ritenbergs pavasarī nosvinēja 80 gadu jubileju.
Savukārt par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem iepriekšējā sezonā balvu saņems LNO kora vadītājs Aigars Meri.
Pretendentus gada balvai izvirzīja LNO struktūrvienību vadītāji, bet žūrijā bija LNO direktors Andrejs Žagars, baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis, direktora padomnieks mākslinieciskajos jautājumos Arturs Maskats, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kā arī “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis.
Balvā operas mākslinieki saņems sudraba statueti, kā arī naudas prēmiju, kuras apmēru gan Dāvis nevēlējās atklāt. Pērn naudas balva bija 1000 latu, un, pēc Dāvja teiktā, “mēs katru gadu pieliekam kaut ko klāt”.
Balvas pasniegšanas koncerts notiks LNO 20.septembrī, kad arī kļūs zināma skatītāju iemīļotākā izrāde, par ko līdz 20.septembrim turpināsies balsojums portālā “Delfi”. Uz balvu pretendē Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” koncertuzvedums, balets “4 pasaules, 4 stihijas”, Riharda Vāgnera opera “Dievu mijkrēslis”, Pētera Čaikovska opera “Mazepa”, Ludviga Minkusa balets “Bajadēra” un Gaetāno Doniceti opera “Lucia di Lammermoor”.
Balvas pasniegšanas ceremoniju translēs Latvijas Televīzija.
