Ir tapis “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020.gadam”. Ja šī plāna ietvaros paredzētie naudas līdzekļi tiks piesaistīti un plānu ieviesīs, tad situācijai onkoloģijas jomā valstī vajadzētu uzlaboties. Tostarp arī krūts vēža pacientiem. Jautājums, vai šī plāna ietvaros paredzēts atvēlēt finansējumu arī inovatīvu medikamentu kompensācijai? 0
Gribu teikt, ka Latvijā būtu daudz vairāk jākoncentrējas uz agrīnu diagnostiku un valsts ieviestās skrīninga programmas maksimālu izmantošanu, kā arī nepieciešama jaunās paaudzes izglītošana šajos jautājumos. Tāpat mums beidzot jādod atbilde uz jautājumu – ko darīt tiem pacientiem, kuriem atklāta onkoloģiska saslimšana tagad? Kā viņi var saņemt iespējami optimālu jeb labāko ārstēšanu dotajā brīdī?
Protams, arī jaunie medikamenti nav panaceja, tie negarantē izārstēšanu, bet, ja runājam par mērķterapijas zālēm, tad tās savu efektivitāti pierādījušas praksē, un rezultāti ir labi un ilgstoši. Jā, izmaksas ir lielas, bet rezultāti arī ir labāki, un runa jau ir par cilvēka dzīvi un tās kvalitāti.
Pēdējos 10 gados onkoloģijas pacientu skaits mūsu valstī ir samērā konstants – pirmreizēji diagnoze vēzis gada laikā tiek uzstādīta apmēram 11000 – 11500 cilvēkiem. Krūts vēzis ir viens no tipiskiem rietumu civilizācijas audzēju veidiem, tāpēc sievietēm tā ir biežākā onkoloģiskā saslimšana, kā arī biežākais nāves iemesls reproduktīvā vecumā. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku saslimšanu, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrībā.
Diemžēl Latvijā sistēmiskajā (medikamentozajā) ārstēšanā esam spiesti izmantot novecojušus medikamentus pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvāku un pacientu veselību saudzējošāku personalizētu medicīnisko aprūpi.
Drīz Latvija var kļūt par vienu no nedaudzajām valstīm Eiropā, kas turpina paļauties uz zālēm un ārstēšanas shēmām, kas radītas pirms 10-15 gadiem. Tāpēc ir svarīgi ieviest praksē programmu, kurā noteikts, kādā laika periodā sasniedzam vajadzīgo līmeni un ieviešam jaunas ārstēšanas tehnoloģijas un medikamentus. Onkoloģijā jau gadiem tiek atlikta mūsdienīgu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā finansējuma trūkuma dēļ. Ir pēdējais laiks kaut ko mainīt!
