Onkologs Jānis Eglītis: Mūsdienīgā vēža ārstēšanā atpaliekam vismaz par 10 gadiem 0
Aizvadīts vēl viens gads, kura laikā onkoloģijas jomā notikušas dažas būtiskas pārmaiņas. Labs ieviesums ir tā sauktais “zaļais koridors”. Līdz ar tā darbību audzis pacientu skaits, kas savukārt aktualizējis vairākas ilgstoši nerisinātas problēmas – medicīnas personāla un mūsdienīgas efektīvas terapijas pieejamības ierobežotību. Par situāciju onkoloģijas jomā plašāk stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs asoc. prof. Jānis Eglītis.
“Zaļais koridors” aktīvi darbojas kopš aizvadītā gada oktobra. Ja veiktais izmeklējums parāda, ka ir pamatotas aizdomas par veidojumu krūts dziedzerī pacientei, ģimenes ārsts var telefoniski pierakstīt sievieti rindā pie ķirurga, kas specializējies krūts slimību diagnostikā un ārstēšanā. Pacients nokļūst pie onkologa vēlākais desmit darba dienu laikā, kā arī viņam tiek veikti visi nepieciešami izmeklējumi.
Nenoliedzami tas ir labs sākums, lai šo jomu sakārtotu, taču liels jautājums ir par tiem krūts vēža pacientiem, kuri pabeiguši ārstēšanas kursu un tagad viņiem nepieciešama speciālistu uzraudzība, kas ietver arī dažādu izmeklējumu regulāru veikšanu. Pat, ja pastāv aizdomas par audzēja atkārtotu aktivitāti, šie pacienti pašreiz nevar izmantot “zaļā koridora” priekšrocības. Domāju, ka tuvākajā laikā tiks rasts risinājums šai problēmai, lai mēs arī šos cilvēkus varētu izmeklēt prioritārā kārtā, jo vēža gadījumā laiks nav mūsu draugs.
Statistika liecina, ka pat tām sievietēm, kurām krūts vēzis diagnosticēts agrīni un kuras saņēmušas pilnvērtīgu ārstēšanu, pastāv risks slimības progresijai. Līdz ar to, ja cilvēkam ir sūdzības vai pasliktinājušies audzēju marķieri, mums vajadzētu iespējami ātrā laikā censties noskaidrot iemeslu, kāpēc tas tā ir. Pēc būtības krūts vēzis ir sistēmiska saslimšana. Protams, mēs darām visu, lai tā neatgrieztos, bet garantijas nav, tāpēc arī slimības progresijas gadījumā jābūt pieejamai ātrai pilnvērtīgai diagnostikai un, ja nepieciešams, sekojošai terapijai.
Vēl man noteikti gribas atgādināt par skrīninga programmu. Pieejamie dati liecina, ka atsaucība no sievietēm joprojām ir maza un viņas neizmanto piedāvāto iespēju bez maksas veikt mamogrāfiju krūtīm. Ir dažādas idejas un iestrādes, kā šo procesu uzlabot, un cerams tas viss nonāks līdz reālam risinājumam tuvākajā laikā. Pozitīvi ir tas, ka Slimību profilakses un kontroles centra paspārnē tiks izveidota skrīninga programmu vadības grupa.
Ja runājam par medikamentiem krūts vēža terapijas nodrošināšanai valstī, gada laikā nekas būtiski nav mainījies. Toties pasaulē un Eiropā pēdējā gada laikā pieejams jaunās paaudzes medikaments, kas ir efektīvs metastātiska hormonu receptoru pozitīva krūts audzēja gadījumā. Kā jaunās paaudzes zāles, tās ir dārgas un tikai reta sieviete var atļauties tās nopirkt, taču realitāte ir tāda, ka šāda tipa (hormonreceptoru pozitīvi) ir aptuveni 60% no visiem ļaundabīgajiem krūts audzējiem, un iespējamas slimības progresijas gadījumā šis medikaments ir efektīvs. Jautājums, kad valsts varēs atļauties to kompensēt?
Acīmredzot vajadzētu vienkāršot procesu, kā medikamenti nonāk apritē. Manuprāt, ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanas mehānisms medicīnā ir diezgan apšaubāms, jo tie nav salīdzināmi lielumi, ko izvērtējam – cilvēka dzīvība, veselība pret naudas daudzumu, kas nepieciešams, lai izārstētu pacientu.
Tāpat līdz šim nav atrisināts jautājums par rekonstruktīvajām krūts operācijām. Pašreiz Ministru kabinetā saskaņošanai ir noteikumi, kuros ietverti arī grozījumi par piemaksām personālam, kas piedalās sarežģītās, garās operācijās onkoloģijā. Varbūt papildus finansēto operāciju sarakstā tiks iekļautas arī atsevišķas krūts dziedzeru operācijas, tostarp tādas, kas saistītas ar rekonstrukciju onkoloģiskas saslimšanas gadījumā.
