Onkologs Jānis Eglītis: Latvijā no ļaundabīgajiem audzējiem mirst vairāk cilvēku nekā no Covid-19 119
Latvijā no ļaundabīgiem audzējiem joprojām mirst vairāk cilvēku nekā no Covid-19, kas liecina, ka šai jomai būtu jāvelta vairāk uzmanības un onkoloģijai būtu jābūt vispārnacionālam projektam, norāda Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijas jomā Jānis Eglītis.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Onkologu asociācijā, šī joma ir kļuvusi par veselības aprūpes prioritāti visā pasaulē, jo onkoloģisko pacientu īpatsvars turpina pieaugt. Cīņa pret vēzi ir arī Eiropas Komisijas prioritāte, un arī Latvijā top jauns Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns.
Eglītis norādīja, ka saistībā ar topošo plānu Veselības ministrijā tika organizētas domnīcas, kur tika pieaicinātas pacientu organizācijas, speciālisti, profesionālās asociācijas, kā arī ministrijas pārstāvji. “Pirmo reizi visi varēja izrunāt to sāpi, kas kuram ir, un, protams, tās vajadzības atšķīrās. (..) Tika apzināti jautājumi, kas steidzamības kārtā jārisina, un tie, kas prasīs vairāk laika, kas neiekļausies trīs gadu plāna projektā,” informēja Eglītis.
Viņaprāt, vissāpīgākais jautājums ir saistībā ar diagnostiku un tās pieejamību. “Ir, piemēram, “zaļais koridors” par aizdomām vai par pirmreizēju saslimšanu, bet jautājums ir par lielāko daļu pacientu, kuri atrodas pēcārstēšanas novērošanā, kuriem būtu jāveic izmeklējumi, vai pastāv aizdomas par slimības atkārtošanos, viņiem piekļūšana izmeklējumiem ir apgrūtināta,” skaidroja onkologs. Līdz ar to, pēc viņa paustā, jautājums ir par medikamentu pieejamību un, kā to veicināt.
Kā svarīgākās prioritātes profesors Eglītis nosauca funkcionējošu vēža reģistru, digitālo datu apriti diagnostikā, reāli strādājošas skrīninga programmas, diagnostikas pieejamību pēcārstēšanas novērošanā un jaunu tehnoloģiju, medikamentu un izmeklējumu ieviešanu. Šīs pašas prioritātes ir jārisina, lai Latvija būtu Eiropas līmenī, uzsvēra eksperts.
Tāpat patlaban ļoti liela problēma esot ar digitālo datu apriti gan diagnostikā, gan dažādu izrakstu konsīliju un citu slēdzienu veidā. “Vai tā ir e-veselība vai kāds cits digitālais datu mākonis, datiem būtu jāatrodas vienuviet, kur medicīnas darbinieki vai ārsti var redzēt, kas ar šo pacientu notiek, kas viņam ir bijis un kādas ir viņa prognozes, jo, tā kā mums nav šie dati visur pieejami, diezgan daudz tiek veikti lieki izmeklējumi un manipulācijas,” secināja Eglītis.
Būtiska prioritāte ir arī diagnostikas pieejamība pacientiem, kas atrodas pēcārstēšanas novērošanā, tāpat onkologs uzsver nepieciešamību pēc jaunu tehnoloģiju, medikamentu un izmeklējumu ieviešanas.
Eglītis lēsa, ka Onkoloģijas plānam jābūt gatavam tuvāko divu mēnešu laikā. Tomēr onkologs jau tagad norāda, ka viens no ierobežojošiem faktoriem visā būs finanšu resursu pieejamība, ņemot vērā situāciju valstī pēdējā gada laikā. “Līdzekļus, kurus iekļaut medicīnas budžetā, būtu jāmeklē nevis no vēlēšanām uz vēlēšanām, bet te vajadzētu būt stabilam mehānismam, kā pieaug kompensējamo medikamentu budžets ne tikai varbūt onkoloģijai, bet arī citām jomām, un kādā veidā tiek piesaistīti nākamās rindas medikamenti,” uzskata valsts galvenais onkologs.
Kā aktuālus plānā paredzamos soļus Eglītis skaidro, ka prostatas vēzim būs skrīninga programmas sākšana, kas būs būtisks solis uz agrīnāku diagnostiku. Savukārt saistībā ar plaušu vēzi ienāks molekulārā diagnostika, kas nosaka jau konkrētus ģenētiskus audzēja parametrus un attiecīgi, pateicoties šiem diagnostikas rezultātiem, sniegs iespēju piemeklēt labāko terapiju.
Atsaucoties uz starptautiski veiktām un atzītām prognozēm, Eglītis ir pārliecināts, ka onkoloģija nākotnē kļūs vēl aktuālāka. Ņemot vērā epidemoloģisko prognožu rādītājus, pacientu skaits būtiski pieaugs līdz 2030.gadam, un pamatiemesli tam ir gan iedzīvotāju novecošanās, gan populācijas pieaugums, kurš varbūt ir mazāk aktuāls Latvijai, kurai raksturīgāka ir iedzīvotāju novecošanās.
“Mums jāparedz, ka onkoloģiskie pacienti būs katru gadu padsmit tūkstošu. Patlaban mums uzskaitē ir ap 80 000 pacientu, nākotnē viņu skaits var kļūt vēl lielāks. Viņiem būs vajadzīgi regulāri izmeklējumi un ārstēšana, ja slimība atgriežas vai progresē. Manuprāt, lai vispār varētu onkoloģiju kaut kā izkustināt, tam būtu jābūt vispārnacionālam projektam,” pārliecināts onkologs. Viņš tostarp skaidro, ka tā nav tikai vienas Veselības ministrijas, bet gan visas valsts problēma, kas arī risināma nacionālā mērogā un sadarbībā starp nozarēm.
Runājot par tehnoloģijām, jauniem medikamentiem un kompensējamām zālēm, Latvija patlaban atpaliekam arī no Lietuvas un Igaunijas. “Man šķiet, salīdzinot ar Lietuvu, mums ir uz pusi mazāk moderno medikamentu un ar Igauniju arī atšķirība ir būtiska. Faktiski nemaz nav jāsalīdzinās ar attīstītākajām valstīm Eiropā, bet mēs pat atpaliekam no kaimiņiem,” piebilda Eglītis.
Pēc onkologa paustā, piecas biežākās lokalizācijas, kas veido gandrīz 60% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ik gadu, ir ādas vēzis, prostatas, krūts, plaušu un arī resnās un taisnās zarnas vēzis.
Jau ziņots, ka 3.februārī Eiropas Komisija (EK) nāca klājā ar Eiropas plānu vēža uzveikšanai un onkoloģijas noteikšanu par prioritāti Eiropas līmenī. Kā atzīmēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs, profesors un medicīnas doktors Mārcis Leja, tas paver iespējas un uzliek par pienākumu stiprināt šo nozari arī Latvijā.