Onkologs Arvīds Irmejs: Krūts vēža ārstēšana pēdējos gados kļuvusi saudzīgāka 0
Tuvojoties Pasaules vēža dienai 4. februārī, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sāk onkoloģijas ekspertu komentāru ciklu “Vēzis tuvplānā”, pirmo komentāru veltot krūts vēzim, kas ir izplatītākā onkoloģiskā slimība sievietēm gan Latvijā, gan pasaulē. Katru gadu Latvijā ar krūts vēzi saslimst aptuveni 1100 sieviešu. Risks sievietei Latvijā saslimt ar krūts vēzi ir ap 10%. RSU Medicīnas fakultātes asoc. prof. un ārsts Arvīds Irmejs pastāsta, kā sievietēm rūpēties par krūšu veselību un kādi jauninājumi pēdējos gados ir šā vēža diagnostikā un ārstēšanā.
Runājot par krūts vēža profilaksi, cilvēkam grūti mainīt ģenētiskos jeb pārmantotos riskus. Taču ir labi, ja tos apzinās un līdzīgi kā slavenā Holivudas aktrise Andželīna Džolija veic profilaktiskās operācijas, darot visu iespējamo, lai šis vēzis neattīstītos.
RSU asociētais profesors atklāj, ka ģenētikas jomā novitāte ir tā sauktais 26 gēnu tests. “Pateicoties RSU sadarbības partneriem Pomerānijas Medicīnas universitātei, Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams tā sauktais 26 gēnu tests, kas agrāk maksāja desmitus tūkstošus eiro, bet tagad ir pieejams par apmēram 400 eiro. Līdz ar to tajās ģimenēs, kur ir daudz krūts un olnīcu vēža gadījumi, iespējama labāka diagnostika, nekā tas ir bijis līdz šim. Ar valsts apmaksāto testu mēs ļoti daudzos gadījumos ģenētisko izmaiņu neatradām, lai gan bijām ļoti pārliecināti, ka daudzie vēža saslimšanas gadījumi ģimenē nav nejaušība.”
Otrs krūts vēža profilakses virziens ir veselīgs dzīvesveids, kas sevī, pirmkārt, ietver to, ko sieviete ēd, cik daudz kustas un velta laiku atpūtai, un, otrkārt, reproduktīvo veselību – cik gadu vecumā viņai ir piedzimis pirmais bērns, cik ilgi bērns ir barots ar krūti, cik bijušas grūtniecības, vai sieviete menopauzes laikā lieto hormonus aizvietojošo terapiju u. c. Šie visi faktori ietekmē krūšu veselību.
Starp citu, Latvijā jau septīto gadu notiek krūts vēža agrīnas diagnostikas skrīnings, taču sieviešu atsaucība ir ļoti zema, un tas ir slikti, ka sievietes šo iespēju veikt mamogrāfijas izmeklējumu bez maksas neizmanto.
“Ir arī būtiskas lietas, ko sieviete var darīt, pirms, atsaucoties uz uzaicinājuma vēstuli, ierodas uz mamogrāfijas skrīninga izmeklējumu. Sievietei katru mēnesi būtu pašai jāpārbauda savas krūtis,” atgādina ārsts. Turklāt līdz šim vienmēr ir stāstīts par to, ka sievietei uzreiz jāvēršas pie ārsta, ja viņa krūtī satausta kādu veidojumu, taču ļoti specifisks krūts vēža simptoms ir arī ādas ievilkums.
Runājot par jauninājumiem krūts vēža diagnostikā, jāpiemin, ka pēdējā gada laikā Latvijā ir pieejams jauns vēža diagnostikas izmeklējums – pozitronu emisijas tomogrāfija (PET/CT), kas vēža diagnostikā un pareizas ārstēšanas taktikas izvēlē nereti ir ļoti nepieciešama un kas pieejama RSU izveidotajā Nukleārās medicīnas centrā. “Ja datortomogrāfijā vai kaulu scintigrāfijā nav īsti skaidrs, vai attālas metastāzes ir vai nav, tad pozitronu emisijas tomogrāfija palīdz viest skaidrību un precizē tālākās ārstēšanas taktiku,” skaidro Arvīds Irmejs.
“Mūsdienās krūts vēža ārstēšanas līdzekļu efektivitāte un saudzīgums pacientēm ir nesalīdzināmi lielāks, nekā tas bija, piemēram, pirms desmit gadiem.” Lielākajā daļā gadījumu krūts un paduses limfmezgli mūsdienās tiek saudzēti. “Ir palikuši tikai kādi 10 – 15 %gadījumu, kad nepieciešama šī agresīvā paduses limfmezglu izņemšana,” saka ārsts.
Turklāt Latvijā pašlaik ir pieejami aptuveni 90% to pašu medikamentu, ko krūts vēža ārstēšanā izmanto Rietumvalstīs. Tas ir būtisks nosacījums, kāpēc šā vēža ārstēšanas rezultāti uzlabojas. No 1100 sievietēm, kas katru gadu saslimst ar krūts vēzi, aptuveni septiņiem simtiem ārstēšanas rezultāti ir labi. “Protams, daudz kas vēl ir darāms, tāpēc arī Rīgas Stradiņa universitātē un pasaulē notiek aktīva krūts vēža pētniecība,” ir optimistisks Arvīds Irmejs.
