Onkoloģija – viena no prioritātēm finansējuma palielināšanai 2
“Runājot par onkoloģijas plānu, mēs tiešām gribētu, lai mēs mērķēti dotu naudu izmeklējumiem un zālēm, nevis sabiedrības informēšanas kampaņām, tas jādara pēc tam, kad esam cilvēkus ar zālēm nodrošinājuši,” TV24 raidījumā “Dr. Apinis” atbildot uz jautājumu par iespējām 2024. gada budžetā nodrošināt onkoloģijas plānā paredzēto papildu finansējumu pretvēža zālēm, atzina Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
Viņa skaidroja, ka Finanšu ministrija veselības aprūpi uzskata par prioritāti, kam finansējums ir nepieciešams, vienlaikus norādot, ka ir ātrāk jāpielāgojas dažādām izmaiņām, jo medicīnā tās notiek ļoti dinamiski. “No veselības aprūpes puses, iespējams, vajadzētu lielāku elastību un citu pieeju finanšu plānošanā. Ja mēs varētu ar Veselības ministriju un speciālistiem vairāk runāt, labāk saprast, kā mēs varam efektīvāk naudu pārvaldīt, tad, iespējams, rezultāti būtu labāki,” pieļāva Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre.
Veselības ministre Līga Meņģelsone apliecināja, ka onkoloģija ir viena no prioritātēm, un Veselības ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu strādā, lai atrastu iespējas palielināt finansējumu ar mērķi, lai pacienti ātrāk tiek pie terapijas un zālēm. Ministre arī atzina, ka apsveicami būtu, ja akcīzes nodoklis tabakai tiku sasaistīts ar veselības nozari.
Līga Meņģelsone uzskata, ka Latvijai ir labs onkoloģijas plāns, kur “ļoti precīzi pa mēnešiem ir salikts, kādas tieši lietas ir jādara, lai uzlabotu ārstēšanu, un cik liels finansējums katru gadu ir nepieciešams”. Ministre skaidroja, ka no Veselības ministrijas šogad papildus pieprasītajiem 164 miljoniem eiro daļa paredzēta arī onkoloģijai.
Onkoloģes-ķīmijterapeites Aija Geriņa-Bērziņa un Sigita Hasnere raidījumā uzsvēra, ka vēža ārstēšana mainās ļoti strauji, pēdējo piecu gadu laikā ir nākušas klāt daudzas jaunas iespējas, un tos pacientus, kurus pirms pieciem gadiem neārstēja, tagad ārstē, viņi var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, turpināt strādāt un dot pienesumu valsts ekonomikai.
Runājot par jaunām terapijām, Aija Geriņa-Bērziņa norādīja, ka zinātne ir strauji attīstījusies un šobrīd ar zālēm ir iespējams ļoti mērķēti iedarboties uz vēzi – šīs zāles ir nāvējošākas vēzim, bet mazāk toksiskas pacienta organismam kopumā, ļaujot pacientam ātrāk atveseļoties un atgriezties pie normālas dzīves un arī ātrāk atkal būt pilnvērtīgam nodokļu maksātājam.
Ārste norādīja, ka testēšana un zāles, no vienas puses, ir dārgi, bet, no otras puses, tas ir ievērojami efektīvāk pacientam. “Ja agrāk vēzi vairāk operēja, tad tagad plāns paredz, ka pacientus mēs operēsim 25% gadījumu, bet pārējos mēs ārstēsim ar imūnterapiju, ar mērķterapiju, pacientu dzīvildzi pagarinot par 10, 20 gadiem,” akcentēja Aija Geriņa-Bērziņa.
