Onkoloģe Signe Plāte: Situācija onkoloģijas nozarē kļūst traģiska 2
Signe Plāte, onkoloģe, RAKUS Ķīmijterapijas nodaļas vadītāja
Šī brīža situāciju onkoloģijas nozarē, kas valsts mērogā vēl pirms pāris gadiem tika pasludināta par veselības jomas prioritāti, var raksturot gandrīz kā traģisku. Jau patlaban Liepājas un Daugavpils slimnīcās resursu trūkuma dēļ onkoloģijas nodaļās visi vēža slimnieki savlaicīgu terapiju saņemt nevar, pacientiem ir jārēķinās ar milzīgām rindām uz ārstēšanu.
Tāpat ir rindas uz ārstu konsīlijiem, kas lemj par pareizāko terapijas taktiku vēža ārstēšanā, kaut šajā ziņā ar lēmumu pieņemšanā nedrīkst pieļaut ne mazāko kavēšanos. Diemžēl iestāžu administrācijas līmenī minētās problēmas ir zināmas, taču efektīvs risinājums un skaidrs rīcības plāns izejai no krīzes joprojām kavējas.
No politiķu mutēm dzirdam solījumus, ka nākamā gada valsts budžets būs lielākais Latvijas valsts vēsturē, bet kad un kādus uzlabojumus var gaidīt vēža pacienti un tie, kas viņus ārstē un aprūpē?
Tāpat kā medicīnā visā valstī, arī onkoloģijas nozarē arvien asāk samilzt darba spēka trūkuma un zemā atalgojuma problēma. Piemēram, ķīmijterapeits nodaļā par slodzi saņem 1170 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vairums jauno speciālistu par šādu algu nevēlas strādāt stacionārā, kur ikdienas darbs ar vēža slimniekiem ir psiholoģiski un fiziski ļoti smags. Poliklīnikā ir piemaksas un stāvoklis ir nedaudz labāks, bet rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem arī šajās iestādēs ir milzīgas, jo trūkst medmāsu.
Diemžēl joprojām ir pacienti, kuri no sūdzību sākuma līdz terapijai gaidījuši pat sešus mēnešus, kas ir nepieļaujami ilgi.
Ar pirmajām sūdzībām pie ārsta vērsušies martā, pie ārsta onkologa tikuši maijā, bet uz paliatīvu ķīmijterapiju klīnikā iestājas augustā.
Viens no galvenajiem problēmu cēloņiem ir organizatoriskais haoss, jo nozarē pieteiktās reformas nerada skaidru priekšstatu par to konsekventu īstenošanu. Manuprāt, katrai reformai būtu jāspēj formulēt – kas no reformas iegūs, ko iegūs un kā tā tiks īstenota.
Samazinot ārstniecības iestāžu administratīvo slogu, kas īpaši audzis pēdējos gados, racionālāk izmantojot esošos līdzekļus un mērķtiecīgi palielinot finansējumu nozares attīstībai, kritisko situāciju onkoloģijas jomā varētu būtiski uzlabot.
Lai onkoloģijas nozarē beidzot saskatītu gaismu tuneļa galā, plānojot nākamā gada budžetu, pirmkārt, būtu jāfokusējas uz personāla nodrošināšanu, kā arī terapijas kvalitātes uzlabošanu. Uzlabojumi, kas veicami ārstniecības jomas pilnveidošanai onkoloģijā, būtu vairāki: panākt labāku pieeju medikamentiem, kur Latvija turpina arvien vairāk atpalikt no Eiropas valstu rādītājiem, mazināt rindas uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, nodrošinot profesionāļu veiktu operatīvo metožu pielietojumu, kā arī uzlabojot operēšanas kvalitāti.
Ir jāformulē reformas mērķis un jāiezīmē skaidri, konkrēti ceļi to veikšanai, kā, kas un kad to darīs, vienlaikus valsts budžetā šai kritiski svarīgajai medicīnas nozarei atvēlot mērķtiecīgu finansējumu, kā to paredz arī valdībā apstiprinātais onkoloģijas reformu plāns.
