Onkoloģe Dace Baltiņa : “Man nav padomu, kā nesaslimt. Ir padomi, kā slimību neielaist!” 1
„Kas var būt labāks, kā uzdāvināt bērnam mammu, kaut uz gadu…,” par krūšu pašpārbaudi un regulāru krūšu pārbaužu nepieciešamību stāsta onkoloģe – ķīmijterapeite Dr.habil.med. Dace Baltiņa, RSU asoc. profesore, RAKUS galvenā speciāliste.
Krūtis ir jāpārbauda regulāri, jo tas ir viens no orgāniem, kurā mēdz būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgas slimības. Tā kā dzīvē apmēram 12 reizes biežāk sastopamas labdabīgas pārmaiņas, krūšu pārbaudes sie¬vietēm kalpo drošībai – ja sievietes kaut ko satausta, ir svarīgi nedomāt drūmas domas, bet laicīgi doties pie ārsta un pārbaudīties, atzīst dr. Baltiņa.
Ikvienai sievietei regulāri ir jāveic pašizmeklēšanās. Tas nozīmē, ka sievietei pašai regulāri jātausta savas krūtis reizi mēnesī. Sievietēm, kurām ir regulārs menstruālais cikls, kuras lieto hormonu kontracepciju vai hormonu aizstājtabletes un tiek novērota regulāra asiņošana vai smērēšanās, piemērotākais pārbaudes laiks ir jauna iepakojuma atvēršanas diena jeb pirmās 10 dienas no menstruālās asiņošanas brīža, jo šajā laikā fizioloģiski krūtis ir vismīkstākās, tādējādi arī vispiemērotākās pārbaudei. Savukārt sievietēm, kurām menstruāciju vairs nav, nepieciešamība pēc pārbaudes jāizvērtē dinamiski, jo menopauzes stadijā pārbaudes laiks nav būtisks.
Jāatzīst, ka diezgan straujš saslimstības gadījumu skaita pieaugums ir vērojams tieši pēc 35 gadu vecuma, tamdēļ sievietēm šajā vecuma grupā krūšu veselībai vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, veicot pārbaudes reizi gadā vai pēc sūdzībām, bet jaunākām sievietēm jāveic regulāra krūšu pašpārbaude, kā arī pie ārsta uz pārbaudēm jādodas reizi divos gados.
Krūšu pašpārbaude ir pašiniciatīva, kura palīdz noteikt veidojumus krūtīs, visbiežāk pie ārsta vēršas tieši tās sievietes, kuras aizdomīgus veidojumus sataustījušas pašas.
Ļoti liela daļa sieviešu apgalvo, ka viņas nezina, baidās vai nespēj izskaidrot to, kas ir tas, ko viņas satausta. Viņām liekas, ka tur ir visādas briesmu lietas, taču, kad es kā ārsts iztaustu, iespējams, nekas tik briesmīgs tur nav, tāpēc vēlreiz uzsveru, mīļās sievietes, nebaidieties un dodieties pārbaudīties laicīgi!
Lai arī saslimstība ar krūts vēzi daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir lielāka nekā Latvijā, varu apgalvot, ka saslimstība šeit pieaug. Populācija Latvijā noveco – krūts vēzis, neskatoties uz to, ka ir traģiski gadījumi arī jaunām sievietēm, pamatā visvairāk novērojams sievietēm pēc 50 gadu vecuma. Pateicoties tam, ka ir pieejamas kvalitatīvas diagnostikas iespējas un sievietes ir informētas par pārbaudes iespējām, pieaug to sieviešu skaits, kuras zina, ka ir tāda ultrasonogrāfija, mamogrāfija.
Tiesa, mēs nevaram cerēt, ka momentāli Latvijā būs tik ideāla situācija, kā tas ir citviet pasaulē, kur skrīninga programmas ir jau hronoloģiski senāk ieviestas. Tas, kas šobrīd notiek, liecina, ka tendence ir pozitīva un sievietes riska grupā izmanto valsts apmaksāto krūšu pārbaudi – mamogrāfiju.
