Kā taupīt siltumu daudzdzīvokļu mājoklī: 4 faktori, kas to ietekmē 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Siltumenerģija ir jātaupa un par komfortu ir jārūpējas arī daudzdzīvokļu mājā. To regulējot, jāizvairās no galējībām, jo daudzdzīvokļu māja ir vienota struktūra un to vajadzētu apsaimniekot pēc vienādiem un taisnīgiem principiem.
Svaigs gaiss vispirms
Tradicionāli komfortu telpā nosaka, mērot gaisa temperatūru, mitruma procentu un ogļskābās gāzes daudzumu gaisā. Telpu vēlamā temperatūra svārstās +20°C – +22°C grādu robežas. Ja jaunāki cilvēki labāk jūtas zemākā – +18°C – temperatūrā, vecākiem cilvēkiem kārojas līdz +24°C telpu.
No energoekonomijas viedokļa, ejot gulēt, temperatūru telpā ieteicams samazināt par dažiem grādiem. To pašu ieteicams darīt, pametot mājokli. Izpētīts, ka par vienu grādu samazinot siltumnesēja temperatūru, izmaksas telpu apsildei attiecīgajā laika posmā samazināsies par 5%.
Telpas temperatūrai jābūt sazobē ar citiem komforta radītājiem, jo cilvēks telpā jūtas viskomfortablāk, ja gaisa mitrums ir no 45 līdz 50 procentiem. Lai mērītu gaisa mitrumu, izmanto speciālas mērierīces (higrometrus), kas nopērkami veikalos.
Sausā gaisa problēmas rodas gada vēsajos mēnešos, kad ēkās darbojas apkure. Kādreiz modē bija speciāli keramikas trauki, kurus ievietoja starp čuguna radiatora ribām un piepildīja ar ūdeni. Šodien, lai regulētu telpas mitrumu, izmanto gan gaisa mitrinātājus, gan gaisa sausinātājus, kurus var iegādāties veikalos. Mitrs gaiss subjektīvi liekas vēsāks.
Nenovērtēta, bet ļoti svarīga ir svaiga gaisa klātbūtne. Ja ir nepietiekama gaisa apmaiņa, iekštelpu gaisā samazinās skābekļa daudzums un paaugstinās izelpoto gāzu – indīgā oglekļa dioksīda CO2 – koncentrācija, ko mēra tilpumvienībās PPM. Jo šis rādītājs ir zemāks, jo gaiss veselīgāks. Svaigā gaisā šis rādītājs nepārsniedz 300–400 vienības. Telpās noteikta norma 600–700 PPM, līdz kurai gaiss tiek uzskatīts par veselīgu. Ja CO2 līmenis paceļas virs 1000 PPM, cilvēki sāk just nogurumu, kļūst arvien grūtāk koncentrēties, var samazināties garīgā darba efektivitāte pat par 50 –70%. Ja CO2 koncentrācija regulāri pārsniedz 2500 PPM, var rasties riski veselībai. Ja telpās oglekļa dioksīda koncentrācija ir 6000 PPM, jau astoņu stundu laikā var sākties veselības problēmas.
Starp labu gaisu un siltumekonomiju ir pretruna. Ja telpas pamatīgi un bieži vēdina, tās kļūst vēsākas un jāpalielina radiatoru jauda. Energoefektīvāk ir telpas vēdināt, uz brīdi plaši atverot logu, kamēr neatdziest grīda un mēbeļu virsma. Var arī radiatora temperatūru pieregulēt atbilstoši situācijai – kad logi atvērti, radiatorus aizgriezt, kad aizvērti – atvērt.
Radiatori, kas staro
Smalks un ar komfortu saistīts jautājums ir radiatoru sildķermeņa izvēle. Telpā siltumu nodrošina siltumnesējs, parasti ūdens, kas tiek pievadīts pa divām caurulēm – karstāks turp un atdzisis atpakaļgaitai. Lai siltuma atdeve telpā būtu lielāka, ap siltumnesēja caurulēm tiek izveidota laba siltumvadītaja, parasti metāla tērauda vai čuguna, konstrukcija, kas nodrošina lielu siltumapmaiņas virsmu. Visātrāk siltumapmaiņa notiek tērauda radiatoros, tie arī visātrāk atdziest. Čuguna radiatori lēnāk iesilst un ilgāk saglabā siltumu.
Ja par siltummaini tiek izvēlēts māls vai akmens, siltuminerce ir vēl lielāka un lielākoties tos daudzdzīvokļu mājās neizmanto. Parasti gaiss sasilst virs sildķermeņa un paceļas uz augšu, dodot vietu no apakšas nākošajam vēsajam gaisam. Sanāk mazliet nelietderīgi – siltais gaiss krājas pie griestiem, bet vēsākais ir pie pēdām. Daži, lai to novērstu, pie griestiem pieliek ventilatorus, kas silto gaisu “spiež” pie grīdas. Citi savukārt ierīko siltās grīdas. Visbiežāk gan to dara vannas istabās.
“Arī daudzdzīvokļu mājās var uzstādīt ekskluzīvos dizaina radiatorus un pieslēgt tos pie centrālapkures. Modeļi ir ļoti izskatīgi un veidos ievērojamu interjera akcentu,” stāsta Andris Dombrovskis, “santehnika24” veikala vadītājs.
Māla starojums
Pēdējā laikā parādījusies tendence atgriezties pie tradicionāla dzīvesveida un dabiskiem materiāliem. Dzīvokļos parādās elektriskie kamīni, kas LED ekrānā imitē uguns liesmas, un spirta degļi.
Aplūkojot siltuma izstarošanu, novērots, ka siltums, ko izstaro dažādi dabiski materiāli, atšķiras. Uzkarsis māls vai speciālais akmens sasilstot izstaro komfortablu, maigu siltumu, kas raisa omulību. Siltums, ko izstaro tērauda vai čuguna siltummainis, ir tehniskāks un cietāks. Var salīdzināt māla podiņu krāsns un tērauda radiatoru izstaroto siltumu. It kā temperatūra vienāda, bet māls šķitīs mājīgāks. Ir tradicionālās omulības entuziasti, kas arī modernā mājoklī, piemēram, aiz iecienītās sēdvietas, veido apsildāmu māla ekrānu.
Teorētiski arī daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī var izveidot māla apmetumu un ierīkot tajā radiatorus. Tomēr privātā dzīvoklī esoši radiatori pieder pie mājas kopējas apkures sistēmas. “Ja šo sistēmu vēlas pārveidot, ir jāpasūta projekts un tas jāsaskaņo. Lai realizētu pārbūves, bieži nepieciešama visas daudzdzīvokļu ēkas siltuma sistēmas pārbūve. Tās ir nesamērīgas izmaksas, tāpēc visbiežāk tiek izvēlēts racionālāks risinājums, izmantojot elektrisko apsildi,” norāda Laura Vaļuma, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve.
Ja runa ir par vienu vai diviem “omulības” punktiem dzīvoklī, var izmantot autonomos infrasarkanos sildpaneļus. Tas ir keramikas panelis ar estētisku ārējo izskatu, kurā iemontēts elektriskais sildelements. Sildpanelis sāk izstarot siltumu jau pēc piecām minūtēm pēc ieslēgšanas un pēc 20 minūtēm sasniedz darba stāvokli. Pateicoties uzkrātajam siltumam, tas atdziest tikai pēc pusotras stundas. Šajā laika periodā sildītājs turpina atdot savu uzkrāto siltumu, nepatērējot elektroenerģiju. Ir nopērkami pie griestiem stiprināmi keramiskie infrasarkanie sildītāji, kas atgādina lielu bumbu.
Mazā siltināšana
Lai dzīvoklī būtu siltāks, nepieciešams palielināt saņemto siltuma daudzumu, ko visvienkāršāk izdarīt, palielinot radiatoru sildķermeņus. Tomēr, ja mājas siltumpatēriņa uzskaite nav precīzi noregulēta, kaut vai ar alokatoriem, un katrs nemaksā par patērētajām kalorijām, pastāv risks, ka kāds patērēs vairāk siltuma nekā cits līdzīgas platības dzīvokļa iemītnieks, bet abi maksās vienādi. Labāk būtu, ja mājas īpašnieki par šo jautājumu vienotos.
Siltuma palielināšanai telpās ir arī cits, pilnīgi nevainojams un viegls ceļš. Energoauditu dati rāda, ka ziemas laikā viena no lielākajām ēkas siltuma zuduma vietām ir sienas ārējā daļa aiz radiatoriem. Šajās vietās vecajās mājās mūra vai betona sienas ir plānākas un nespēj noturēt radiatoru radīto siltumu. Tas sasniedz ārpusi, par īpašnieka naudu sildot atmosfēras gaisu.
Te var palīdzēt aiz radiatora novietots siltumu atstarojošs ekrāns, piemēram, “Pepi Reflekt” loksne, ko veido putu materiāls, ko nosedz metāla folija. Optimisti uzskata, ka, atstarojot siltumu, ekrāns palielina radiatora siltuma atdevi par 20–25 procentiem un it kā atvirza radiatoru uz telpas vidu. Sava loma ir arī putu slānītim un gaisa spraugai, kas veidojas starp ārsienu un ekrānu. Procedūras rezultātā temperatūra istabā var pieaug par vienu līdz diviem grādiem. Pat pesimisti atzīmē, ka daļa no radiatora jaudas tiek novirzīta ārsienas sildīšanai. Ja šos zudumus samazina ar ekrānu, iegūtā rezerve tiks novirzīta telpā.
“Radiatora ekranizācija notiek, aiz radiatora aizbāžot “Pepi Reflekt” loksni un piestiprinot kaut vai ar divpusējo līmlenti. Piemērota ir gan 2 mm biezā loksne ar vienpusēju folijas segumu vai 5 mm biezā ar divpusējo folijas pārklājumu. Cieša piestiprināšana pie sienas nav obligāta. Labāk, ja starp to un sienu ir gaisa sprauga, kas kalpo ka papildu izolācija,” iesaka “akolat.lv” speciālisti.
