Omīte no Ogres: Mūsu valstī pazūd miljoni, bet neviens neuzņemas atbildību, bet, kad aizmirstu samaksāt 5 eiro, mani uzreiz kar pie lielā zvana 89
Latvijas politikas aktualitātes vienmēr raisa pretrunīgas emocijas un viedokļus, un ne reizi vien ir nācies dzirdēt, ka valdības darbs nereti tiek kritizēts, īpaši no pensionāru un sociāli mazaizsargāto grupu puses. Tieši tāpēc ziņu portāls LA.LV lūdza izteikt vērtējumu par šī brīža politisko situāciju kādai nepilnus 80 gadus vecai pensionārei, kura vēlējās palikt anonīma (turpmāk tekstā – omītei no Ogres). Viņa aktīvi seko līdzi aktualitātēm politikā, diskusijām dažādos televīzijas raidījumos, kā arī regulāri lasa vietējos laikrakstus. Rakstā viņa pauž tikai un vienīgi savu personīgo viedokli par gaidām, bažām, favorītiem politikas pasaulē un politiķiem, kuriem viņa neuzticas itin nemaz.
Ko domājat par pašreizējo politisko situāciju?
Jāsagaida, cik būs pielikta pensija, un tad es pateikšu, ko domāju. Visi domā tikai par saviem krēsliem un naudas makiem, bet pensionāru, bērnu un invalīdu vajadzības tiek noliktas otrajā plānā. Vajadzētu deputātiem pāris mēnešus pamēģināt izdzīvot ar manu pensiju – 365 eiro. Ko tad viņi darītu? Manai radiniecei bija augstākā izglītība, viņa ilgus gadus strādāja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (tolaik to sauca par Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju) par pasniedzēju, bet pensija bija tādi pati kā manam vīram, kurš strādāja par mežsargu. Mēs pensionāri jau neesam vainīgi, ka piedzimām un strādājām padomju laikos. Ja man būtu jādzīvo vienai ar savu pensiju, tad būtu divi varianti – vai nu es sēdētu siltā istabā un neēstu vai sēdētu aukstā istabā un ēstu. Bet vai kādu tas interesē?
Mūsu valstī pazūd miljoni, bet neviens neuzņemas atbildību, bet man reiz piemirsās laicīgi samaksāt 5 eiro rēķinu un mani uzreiz kāra pie lielā zvana – nodeva tiesu izpildītājam.
Kuriem latviešu politiķiem visvairāk uzticaties?
Visvairāk uzticos Ivaram Ījabam, jo, klausoties dažādas diskusijas un debates, man viņš šķiet ļoti gudrs un patiess cilvēks. Ne jau par velti tauta viņu ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu. Neesmu dzirdējusi, ka viņš kādreiz kaut ko būtu izkrāpis vai iekūlies lielos skandālos. Arī bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks man patīk. Viņam savulaik arī neļāva normāli strādāt, noņēma no ierindas gluži tāpat kā citus, kuri grib kaut ko darīt. Raimondam Bergmanim arī nav ne vainas.
Gribu piebilst, ka man ļoti patīk mūsu prezidents Edgars Rinkēvičs. Man patīk viņa nostāja, dzīvesgudrība un pieredze. Viņš ilgus gadus ir bijis ārlietu ministrs, viņš saprot visu, kas jāsaprot, nevis tā kā Briškens [red. satiksmes ministrs Kaspars Briškens]. Rinkēvičs ir vienots ar tautu. Arī citi bija, bet šim prezidentam latviešu cilvēki rūp īpaši.
Kuri politiķi raisa neuzticību?
Pirmais, kurš man nepatīk, ir Briškens. Man savulaik mamma teica, lai ieskatos cilvēka acīs un tad sapratīšu, kas viņš par cilvēku. Viņa acis man neizraisa uzticību. Kad viņš sāk runāt, slēdzu ārā televizoru. Saeimas deputāti arī vairākkārt izteikuši bažas par viņa kompetenci, bet redz, ka nekas netiek darīts.
Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs arī man nepatīk. Manuprāt, viņš runā vienu, bet dara kaut ko pavisam citu. Vispār neuzticos nevienai partijai, kuras pamatā ir krievvalodīgie, sevišķi šajā laikā, kad Ukrainā notiek karš. Daļa no viņiem nekad publiski nenosoda Krievijas karu Ukrainā. Lai neizliekas!
Ukrainai novēlu uzvaru, un man ļoti sāp sirds, skatoties, kas tur notiek. Visvairāk man sāp, kad redzu, kā cieš nevainīgi cilvēki, īpaši bērni, tikai tāpēc, ka viens slims cilvēks, kuram smadzeņu vietā ir smiltis, grib to, kas viņam nepieder.
