Ombuds nekonstatē LTV izvairīšanos atspoguļot garā Covid-19 problemātiku 0
Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons nav radis pierādījumus tam, ka Latvijas Televīzija (LTV) apzināti un ļaunprātīgi noklusējusi vai izvairījusies atspoguļot garā Covid-19 problemātiku, liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) mājaslapā publicētais atzinums.
Ombuds 3.septembrī saņēma iesniegumu, kurā tiek norādīts uz iespējamām nepilnībām LTV raidījuma “Panorāma” 2024.gada 31.augusta sižetā “Covid-19 saslimstības pieaugums – jaunā varianta dēļ” un ar to saistītajā publikācijā portālā “Lsm.lv” -“Saslimšanas ar kovidu pieaugums – jauna vīrusa varianta dēļ”, kā arī uz garā Covid-19 tēmas iztrūkumu Latvijas sabiedrisko mediju saturā kopumā.
Iesniedzējs jau pērn bija vērsies pie iepriekšējā sabiedriskā mediju ombuda Andas Rožukalnes, aktualizējot šo jautājumu, un norādīja, ka kopš Rožukalnes atzinuma pērnā gada decembrī garā Covid-19 tēma joprojām nav parādījusies sabiedrisko mediju dienaskārtībā. Iesniedzējs, lai uzsvērtu šīs tēmas nopietnību, izvirza sabiedriskajiem medijiem daudzus pārmetumus kritizējošu apgalvojumu un retorisku jautājumu formā.
Ombuds atzinumā secinājis, ka iemesls tēmas atspoguļojuma iztrūkumam LTV saturā ir LTV galvenās redaktores Sigitas Roķes viņam sniegtajā atbildē norādītais, ka sabiedriskais medijs nav saņēmis signālus no sabiedrības par to, ka garais Covid-19 ir kļuvis par aktuālu problēmu un ka “ne Slimību profilakses un kontroles centrs, ne kāda cita mediķu vai pacientu organizācija, vai atsevišķi mediķi nav cēluši trauksmi par situāciju ar garo Covid-19”. Tādējādi aktualitātes ierosinātāja trūkums ir patiesais skaidrojums tam, kāpēc šī tēma gada laikā nav tikusi iekļauta medija dienaskārtībā, norāda Apsalons.
Līdztekus ombuds atzīmē, ka iesniedzējs nav ombudam iesniedzis pierādījumus par to, ka šī gada laikā būtu ar tēmas pieteikumu vai saviem kritiskajiem jautājumiem vērsies sabiedriskajos medijos un saņēmis atteikumu vai ignorējošu klusēšanu. Tas savukārt radot plašāku jautājumu par to, kā ikdienā noris informācijas apmaiņa starp sabiedriskajiem medijiem un sabiedrību, jo regulāri kā starpnieks starp mediju un sabiedrību tiek izraudzītas sabiedriskos medijus pārraugošās valsts pārvaldes iestādes vai ombuds, atzīmē Apsalons.
Viņš norāda, ka iesniedzējs rīkojies saskaņā ar saviem ar saviem pieņēmumiem par vienīgo iespējamo veidu, kā panākt, lai viņa pārstāvētās sabiedrības grupas aktualitāte tiktu atspoguļota sabiedriskā medija saturā. Apsalons konstatēja, ka izvēlētā komunikācijas stratēģija nav bijusi produktīva, un tā sabiedrības daļa, kura ilgstoši izjūt Covid-19 izslimošanas sekas vai sirgst ar postvirālo sindromu, nav saņēmusi pienācīgu izpratni un atbalstu no pārējās sabiedrības.
Atzinumā ombuds iesaka LTV atbildīgajiem darbiniekiem sazināties ar sūdzību iesniedzēju un viņa pārstāvēto kopienu “Garais covid jeb postvirālais sindroms”, lai saņemtu apjomīgo informāciju, kura ir garā Covid-19 pacientu pārstāvju rīcībā, un, lai turpmāk starp pusēm veidotos konstruktīva sadarbība un operatīva informācijas apmaiņa par aktuālo situāciju ar garo Covid-19 sabiedrībā, un sabiedriskā medija reakcijas iespējām uz to, skaidrot un pamatot savus autonomos redakcionālos lēmumus.
Tāpat ombuds atzīmē, ka, ņemot vērā vienota sabiedriskā medija izveidi 2025.gadā, jāaktualizē nepieciešamība pēc vienota klientu servisa funkcijas nodrošinājuma apvienotajā medijā, kas spētu apkopot visu ienākošo informāciju no sabiedrības un varētu to operatīvi novirzīt pēc piederības, balstoties zināšanās par tematisko kompetenci katrā sabiedriskā medija struktūrvienībā, jo, piemēram, veselības žurnālistikas kompetence ir ne tikai LTV, bet arī Latvijas Radio un “Lsm.lv” redakcijās, uzsver ombuds.
Viņa ieskatā apvienotie redakcionālie resursi spēj aptvert plašāku tematiku un reaģēt uz sabiedrības daudzveidīgajām interesēm.
Jau ziņots, ka aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un LTV apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu Latvijas Sabiedrisko mediju, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.
