Olu kaujas turpinās 1
Vietējie olu ražotāju pārstāvji jau kādu laiku ceļ trauksmi saistībā ar Ukrainas olu ražotāju ievesto olu kvalitāti, norādot uz salmonellas baktēriju klātbūtni tajā.
Iemesli atšķiras no ieganstiem
Šobrīd konkurences cīņā vietējie rada priekšstatu par Ukrainas olu slikto kvalitāti, un Latvijas Olu ražotāju asociācija pievērš uzmanību olu marķējumam, lai pēc tā varētu noteikt olas izcelsmes valsti. Nauris Vītols, SIA “EK Ovo” un SIA “Straupes ligzda” īpašnieks, uzskata, ka ar marķējumu kodiem uz olām ir par maz un ka jāizstrādā jaunas preču zīmes: “Veikalos noteikti būtu jānorāda pie cenu zīmes ar izceltu karodziņu, no kurienes olas nāk, jo domāju, ka ar marķējumu uz olas ir par maz.”
Anna Ērliha, Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore, uzsver nacionālpatriotisma nozīmi vietējo ražotāju atbalstīšanai. Viņa vēlas, lai Latvijā būtu kā “Austrijā, kur iedzīvotāji pārliecinoši izvēlas atbalstīt paši sevi – pērkot vietējo produktu, kaut arī nedaudz dārgāk, nauda netiek atdota citām valstīm, bet gan atgūta valsts ekonomikā”.
Galvenais iemesls ir vietējo olu ražotāju nevēlēšanās ielaist Latvijā ārvalstu konkurentu. “Jau kādu laiku esam novērojuši pret mums vērsto kampaņu, lai visiem iespējamiem veidiem kavētu jaunās ražotnes izveidi Latvijā,” norāda SIA “Gallusman” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs, kura vadītais uzņēmums sadarbībā ar ārvalstu investoriem ieplānojis Latvijā izveidot jaunu olu un to produktu ražotni.
“Jaunajā ražotnē plānojam ieviest modernākās šobrīd pieejamās nozares tehnoloģijas un ražot augstas kvalitātes eksportspējīgus produktus, pēc kā pieprasījums tirgū būs vienmēr. Mazāko daļu produkcijas paredzam realizēt arī vietējā tirgū, kur būsim konkurenti vien lielajiem olu ražotājiem, līdz ar ko ir saprotamas šo ražotāju bažas par jauna konkurenta ienākšanu. Liels jautājums gan rodas, vai uzsāktā “protekcionisma” kampaņa un sabiedrības baidīšana ar “ļaunajiem investoriem” tiešām atbilst tautsaimniecības interesēm, vai tā tomēr ir radīta ļoti šaura uzņēmēju loka interesēs, kam šobrīd Latvijā faktiski nav konkurentu, kas stimulētu visas olu ražošanas nozares attīstību,” norāda A. Veinbergs.
Šai konkurences cīņā labi kalpo gadījums ar atklātajiem salmonellas baktērijas gadījumiem ukraiņu olās. “Tieši importam no Ukrainas gadu no gada ir vislielākā tendence pieaugt. Importētās preces veikalu plauktos tiek piedāvātas par pievilcīgām cenām, kas skaidrojams ar zemākām prasībām un līdz ar to izmaksām ražotājam. Zīmīgi, ka Latvija un Lietuva ir vienīgās Eiropas Savienības dalībvalstis, kur mazumtirdzniecības veikalu plauktos ir sastopamas un nopērkamas Ukrainas izcelsmes olas. Citas ES valstis tās izmanto tikai pārtikas pārstrādē un tālākam eksportam uz trešajām valstīm,” skaidro Latvijas Oolu ražotāju asociācija.
Neparedzēta nauda olu pārbaudei
Šā gada aprīlī kādā ievestā olu produktu kravā konstatēta salmonellas baktēriju klātbūtne. Latvijas Olu ražotāju asociācija nekavējoties aicināja Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) veikt pastiprinātas pārbaudes no ārvalstīm ievestajiem olu produktiem.
PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz Salmonella spp. un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem. “Līdz šim laboratoriski apstiprināti divi gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja Salmonella spp., par kuriem ziņots RASFF – Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēmai pārtikai un barībai,” vēsta PVD. Dienests apliecina, ka turpina pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu produktu kontroli kravām, kas tiek ievesta caur robežkontroles punktiem.
Kontroles un uzraudzības veikšanai Ministru kabinets lēma no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem trim mēnešiem no jūlija piešķirt 58 756 eiro, no šīs naudas 48 728 eiro paredzot pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR” un 10 028 eiro – PVD.
Visi šie pārbaudāmie produkti Eiropas Savienībā tiek ievesti no Eiropas Komisijas pārbaudītiem un atzītiem Ukrainas uzņēmumiem, kuri ir iekļauti EK atzīto uzņēmumu sarakstā olu un olu produktu importam uz ES. Edgars Lesnieks, SIA “Ovostar Europe” komercdirektors, to arī uzsver. Viņš norāda, ka kvalitātes un cenas attiecība, nevis produkta izcelsmes valsts, ir tas faktors, kas ir ļāvis pastāvīgi audzēt “Ovostar Union” grupas Ukrainas ražotnēs ražotās produkcijas noietu. “Mūsu produkcija jau piekto gadu ir pieejama Eiropas mazumtirdzniecības tīklos un lielākajiem pārtikas produktu ražotājiem, arī Latvijā. Ražotnes ir saņēmušas visas attiecīgās atļaujas, lai produktus izplatītu ES, kas apliecina ražošanas procesu un produkcijas atbilstību augstajiem kvalitātes standartiem. Alternatīvs piedāvājums tirgū vienmēr ir veicinājis ražotājus negulēt uz lauriem, bet investēt ražošanas procesu efektivizācijā, jaunu noieta tirgu meklēšanā un inovatīvu produktu izstrādē, no kā vislielākais ieguvējs ir patērētājs”, uzsver E. Lesnieks.
Salmonella – tikai importētā?
Arī Latvijā salmonellas katru gadu tiek konstatētas vairākās mājputnu novietnēs, atklāj PVD dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova. “Šajos gadījumos notiek inficēto mājputnu izkaušana ar sekojošiem tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumiem. Attiecīgā kontrole ir jāveic tikai tajās mājputnu novietnēs, kuras piedalās pārtikas apritē, un to nodrošina gan pats mājputnu turētājs, gan Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārie inspektori reizi gadā. Pašpatēriņam paredzētajos mājputnos šie izmeklējumi jāveic nav.”
Ne tik sen salmonellas infekcija tika fiksēta arī lielākajam Latvijas olu ražotājam – AS “Balticovo”. “Ņemot vērā pirms astoņiem gadiem konstatēto salmonellas infekciju vienā no mūsu ražotnēm, tika veikts pasākumu kopums vistu novietņu dezinfekcijai un karantīnai. Kopš tā laika ir ieguldītas ievērojamas investīcijas biodrošības pasākumu uzlabošanā, ieviesti augsti drošības standarti un tiek īstenota Eiropas Komisijas atbalstīta putnu vakcinācijas programma, kas veicina drošas pārtikas ražošanu,” norāda uzņēmuma komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps. Viņš atzīst, ka ikvienam olu vai putnu gaļas ražotājam ir divi lieli draudi – putnu gripas vīrusi, kas apdraud ganāmpulku, un daži baktēriju veidi, kas var būt bīstami gan ganāmpulkam, gan var ietekmēt arī patērētāju veselību.
Nebaidīties, bet piesargāties
Neskatoties uz visstingrākajiem drošības pasākumiem, ko īsteno pārtikas ražotāji, iespēja sastapties ar salmonellas baktērijām tomēr pastāv ikvienam. Šā iemesla dēļ, baidoties par savu veselību, nevajadzētu atteikties no svaigu pārtikas produktu lietošanas uzturā, tajā skaitā olām, kas cilvēka organismam ir ļoti vērtīgas, jo satur vērtīgus vitamīnus, minerālvielas un taukskābes, kas pasargā cilvēka organismu no dažādiem deģeneratīviem procesiem.
Kā uzsver PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, galvenais profilakses veids ir ievērot personīgo higiēnu un tīrību virtuvē, lietot tīru ūdeni un svaigu pārtiku, kā arī nodrošināt jēlu produktu, tostarp putnu gaļas, olu un olu produktu rūpīgu termisko apstrādi.
UZZIŅA
Kas ir salmonella?
Salmonella ir baktērija, kas izraisa infekcijas slimību – salmonelozi, kas galvenokārt skar kuņģa – zarnu traktu.
Cilvēki ar salmonelozi visbiežāk inficējas, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātus dzīvnieku valsts produktus vai ēdienu, kā arī lietojot uzturā tādus ēdienus, kur salmonellas ar rokām, virtuves priekšmetiem pārnestas no jēliem uz gataviem pārtikas produktiem.
Šī baktērija ir viena no pasaulē visplašāk izplatītajiem caurejas ierosinātājiem. Biežākās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis un galvassāpes.
Lielākajā daļā gadījumu slimnieki izveseļojas nedēļas laikā. Izslimojot salmonelozi, veidojas imunitāte no konkrētā baktērijas tipa.
Šī baktērija ir ļoti izturīga ārējā vidē, pazemināta temperatūra aizkavē tās vairošanos, tomēr tā ir jutīga pret paaugstinātu temperatūru – pie temperatūras +800 C tā iet bojā 10 minūšu laikā, bet pie +1000 C uzreiz.
