** 1
Jau nākamajā dienā pēc procedūras donore var atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Pēc manipulācijas sievieti novēro turpmākās 10 dienas līdz nākamo mēnešreižu sākumam. Ja donorei nav sūdzību, tas var notikt arī distancēti – tikai jāatbild uz telefona zvaniem un jāinformē ginekologs vai klīnikas koordinatori par pašsajūtu. Sievietes mēdz stāstīt, ka pāris dienu (līdz piecām dienām) var saglabāties smaguma sajūta vēdera lejasdaļā, tādēļ, lai pilnvērtīgi atsāktu ikdienas gaitas, jālieto vitamīni un pretiekaisuma zāles, kas palīdz organismam ātrāk atjaunoties.
**
Pēc punkcijas paiet 10 dienas, un tad sākas mēnešreizes. Pēc tām obligāti jāierodas klīnikā, kur donori apskata ginekologs un tiek veikta atkārtota ultrasonogrāfija, lai gan ārsti, gan pati sieviete būtu pārliecināta, ka ar veselību viss ir kārtībā. Kaut gan dzirdēts runājam, ka pēc olšūnu stimulācijas var iestāties neauglība, tas ir mīts: jau pēc nākamajām mēnešreizēm sievietei var iestāties grūtniecība.
**
Pretstatā vīriešiem, kuru organisms producē jaunus spermatozoīdus visu dzīvi, sievietes piedzimst ar visu savu olšūnu rezervi – aptuveni miljonu olšūnu. Kaut gan negatavo olšūnu skaits ir ļoti liels, dabā iekārtots tā, ka olšūnas tūlīt pēc sievietes piedzimšanas sāk atmirt. Meitenei sasniedzot pubertātes vecumu, abās olnīcās kopumā atlicis tikai pusmiljons olšūnu. Auglīgajā dzīves periodā (no pirmajām menstruācijām līdz menopauzei) olnīcās attīstās un izdalās aptuveni 400–500 olšūnu, bet pārējās pakāpeniski atmirst un netiek izlietotas. Sieviete, kas brīvprātīgi piekritusi ziedot savas dzimumšūnas, šajā gadījumā papildus iztērē tikai 10–15 olšūnu, kas viņas dabiskajā olšūnu ciklā būtiskus zaudējumus nerada, jo tās vienalga paredzētas bojāejai.
**
Donēšanas galamērķis ir veselu un pilnvērtīgu olšūnu apaugļošana, lai tās pārstādītu recipientes (saņēmējas) dzemdes dobumā. Donores olšūnu apaugļo ar recipientes vīra vai donora spermu un iegūtos embrijus implantē pacientes dzemdē. Katru donori izvēlas individuāli. Olšūnas var tikt izmantotas divējādi – tā dēvētajā svaigajā ciklā četrās stundās pēc to iegūšanas vai arī vēlāk. Otrajā gadījumā līdz izmantošanas brīdim olšūnas sasaldē.
Latvijā vienas donores olšūnām var būt tikai viena recipiente. Atšķirīga prakse, piemēram, ir Zviedrijā, kur vienas donores olšūnas tiek dalītas trim recipientēm.Latvijas likumdošana reglamentē arī to, ka no vienas donores nedrīkst rasties vairāk kā trīs bērni. Tas nozīmē, ka donēšanā sieviete sava mūža laikā var piedalīties ne vairāk kā trīs reizes. Teorētiski donēšanu var veikt ik pēc trim mēnešiem, tomēr ārsti iesaka atpūsties krietni ilgāk un nedarīt to biežāk kā reizi pāris gados.
**
Donorēm tiek nodrošināta pilnīga anonimitāte. Ģimenei, kura izmanto donētās olšūnas, nav iespējas redzēt donores fotogrāfiju, bet tā tiek informēta par sievietes augumu, svaru, matu, ādas un acu krāsu, asiņu grupu un rēzus faktoru, ķermeņa stāvokli un sejas formu, kopējo veselības stāvokli, kā arī izglītību un interesēm. Tas tiek darīts, lai recipiente pēc iespējas vairāk pielāgotu olšūnu saviem fenotipiskajiem datiem un bērns būtu pēc iespējas līdzīgāks mātei.
**
Dažām sievietēm donoru olšūnas ir vienīgā iespēja, lai iestātos grūtniecība un varētu dzemdēt bērnu. Cēloņi, kāpēc sieviete spiesta izmantot donoru olšūnas, var būt dažādi, bet tos var apvienot divās lielas grupās: sievietei olnīcās nav olšūnu, vai arī olšūnas ir, bet tās nav piemērotas apaugļošanai.
**
Olšūnu, sava ģenētiskā materiāla, ziedošana citam cilvēkam ir nopietns un drošsirdīgs solis, taču Latvijā sievietes ir ļoti atsaucīgas. Donores lielākais ieguvums ir apziņa, ka viņa palīdzējusi piepildīt cilvēku lielāko sapni – kļūt par vecākiem savam bērnam.
36,6 °C konsultante VIOLETA FODINA, reproduktoloģe, ginekoloģe, dzemdību speciāliste
