** 1
Tomēr komplikācijas iespējamas jebkuram medicīniskam procesam, un šis nav izņēmums. Ļoti retos gadījumos olšūnu donēšanas dēļ var rasties, piemēram, olnīcu hiperstimulācijas sindroms, kad izmantoto preparātu iespaidā organismā sāk veidoties nesamērīgi daudz folikulu, var būt šķidruma aizture organismā, tūska, asiņu koagulācijas un diurēzes traucējumi. To var izārstēt ar zālēm, bet dažkārt nepieciešama hospitalizācija stacionārā.
**
Pēc 10–11 dienām, kad noritējusi olšūnu stimulācija, donorei tiek dots medikaments, kas palīdz nobriedināt jau sagatavotās olšūnas. Pēc 36 stundu nobriešanas tiek iegūtas olšūnas. To izdara ar punkciju, caur maksti ultrasonogrāfa kontrolē ar tievu adatu atsūcot nobriedušu folikulu. Manipulācija ilgst aptuveni 10–15 minūšu. Vietās, kur tiek veikta punktēšana, nav daudz nervu, un procedūra nav sāpīga. Šajā laikā donore atrodas pilnā intravenozā narkozē, lai varētu relaksēties, nedomāt un netraucēt procesa gaitai. Pēc atmošanās no narkozes paciente 2–3 stundas atpūšas un pēc ārsta apskates tajā pašā dienā var doties mājās.
**
Punkcijas laikā tomēr var rasties kāds sarežģījums – asiņošana. Kaut gan punkcija notiek ultraskaņas kontrolē, var tikt skarts kāds asinsvads, jo blakus olnīcām to ir ļoti daudz. Asinsizplūdumu konstatē tikai pēc punkcijas laikā, kad donore tiks novērota. Šis sarežģījums nav dzīvībai bīstams, un, ja tāds radies, nekavējoties tiek veikts pasākumu kopums, lai noteiktu asiņošanas avotu un to apturētu. Taču asiņošanas risks ir ļoti zems, jo punkcijas laikā izmanto doplerogrāfiju (krāsainu asinsvadu attēlojumu), kas risku samazina vai gandrīz pilnīgi izslēdz.
**
