Olnīcas nestrādā, kā nākas. Kas ir policistisku olnīcu sindroms 0
Pinnes, apmatojums, kur sievietei tā nevajadzētu būt, liekais svars un neauglība var liecināt par policistisko olnīcu sindromu jeb policistozi. Ne vienmēr šo slimību var izārstēt, taču simptomus iespējams mazināt jebkurā gadījumā.
Ja sievieti satrauc pūtītes, bet kosmetologa vai dermatologa ieteiktā ārstēšana nelīdz, kā arī veidojas liekais apmatojums, derētu veikt asinsanalīzes, lai noskaidrotu, vai olnīcas līdzsvaroti izstrādā hormonus. Protams, ne vienmēr šādas problēmas liecina par olnīcu darbības traucējumiem. Nereti matiņi nevēlamās vietās raksturīgi tā sauktajām tēva meitām, kurām ir paaugstināta receptoru jutība uz testosteronu, kā arī citu iemeslu dēļ.
Policistisko olnīcu sindroms
Parasti tiek sajauktas divas līdzīgas kaites – policistisko olnīcu sindroms un multifolikulāras olnīcas, jo simptomi ir līdzīgi. Veicot ultrasonogrāfiju, abos gadījumos olnīcās var saskatīt daudzas mazas cistiņas. Savukārt asinsanalīzēs atklāj vīrišķo un sievišķo hormonu disbalansu.
Policistoze ir ģenētiski iedzimta slimība, kad olnīcās veidojas daudzi pūslīši – folikuli, kuri satur nenobriedušas olšūnas. Pēc olšūnas nobriešanas tam vajadzētu pārplīst, lai tā izkļūtu laukā, taču, ja tas nenotiek, veidojas cistas. Policistisko olnīcu sindroma gadījumā olšūnas nenobriest, neizkļūst no folikuliem un netiek apaugļotas.
Sievietēm, kurām ir policistoze, raksturīga vēlīna (ap16–18 gadu vecumā) mēnešreižu sākšanās, liekais apmatojums, palielināts svars, taukaina āda un pinnes. Menstruācijas notiek reti, piemēram, sākumā tās ir ik pēc trim mēnešiem, vēlāk jau pēc pusgada un pat ilgāka laika, jo sindroms mēdz progresēt.
Ne vienmēr vajag uztraukties par mazliet retākām mēnešreizēm. Galvenais, lai notiktu ovulācija – atbrīvotos olšūna – un dzemdes gļotāda spētu sagatavoties apaugļotās olšūnas uzņemšanai. Ja grūtniecība tomēr neiestājas, nepieciešama kompleksa ārstēšana, kas ne vienmēr ir veiksmīga.
Multifolikulāras olnīcas
Biežāk nekā policistoze sastopamas multifolikulāras olnīcas, kas piemeklē 5–10% sieviešu reproduktīvā vecumā. Šīs kaites cēlonis ir hormonu darbības traucējumi, ko rada izmaiņas hipotalāmā un hipofīzē, kas nosaka olnīcu darbību, kā arī vielmaiņas traucējumi. Menstruālā cikla sākumā izdalās folikulstimulējošais un pēc tam luteinizējošais hormons. Ja pārsvaru ņem pēdējais, nerodas viens dominējošais folikuls, bet gan daudzi, nenotiek ovulācija, un nav iespējama apaugļošanās. Sievietei ir paaugstināts testosterona līmenis asinīs, jo folikuli, kas atrodas olnīcās, satur estrogēnu, no kura daļa pārvēršas vīrišķajā hormonā.
Arī šajā gadījumā olnīcās veidojas vairāki folikuli, kuri nepārplīst, taču atšķirībā no policistozes parasti šīs izpausmes ir pārejošas un parādās tikai noteiktās situācijās, piemēram, ja ir pastiprināts stress vai sieviete cenšas notievēt. Nereti problēmas atrisinās pašas no sevis, piemēram, pārejot stresam vai pēc badošanās atsākot normāli ēst, taču dažkārt menstruācijas var arī palikt neregulāras.
Multifolikulāru olnīcu veidošanos var veicināt metabolais sindroms, vairogdziedzera vai virsnieru slimības, nepareizi lietoti kontraceptīvie līdzekļi, aborts un citi iemesli. Atšķirībā no policistozes parasti sievietei nepaspēj rasties aptaukošanās un izveidoties liekais apmatojums.
Lai tiktu pie mazuļa
Veiksmīga ārstēšana ir iespējama, tikai noskaidrojot un novēršot problēmas cēloni. Policistozes gadījumā sieviete gandrīz vienmēr ir neauglīga, bet ar multifolikulārajām olnīcām grūtības ieņemt bērniņu rodas 30% gadījumu.
Liela nozīme ir diētai un fiziskajām aktivitātēm. Metabolā sindroma gadījumā, sakārtojot vielmaiņu, normalizējot cukura līmeni asinīs un samazinot svaru par 10 procentiem, palielinās ovulācijas iespēja, un uzlabojas auglība. Taču jāņem vērā, ka liekā svara pamatā bieži vien ir cita saslimšana, piemēram, insulīna rezistences gadījumā no tā ir grūti atbrīvoties, un, pat tiekot vaļā no liekajiem kilogramiem, problēmas ne vienmēr atrisinās.
Ja olnīcu disfunkcija ir ilgāka par 90 dienām, nevajadzētu atlikt ārstēšanu, jo citādi olnīcas apvalks kļūst arvien cietāks un stāvoklis var pasliktināties vēl vairāk.
Lai uzsūktos folikuli, nepieciešams trīs mēnešus lietot hormonālās kontracepcijas tabletes. Bieži to iesaka turpināt līdz pat brīdim, kad sieviete vēlas ieņemt mazuli.
Ja izveidojusies ļoti bieza olnīcas kapsula un folikuls to nespēj pārplēst, visticamāk, būs nepieciešama ķirurģiska palīdzība. Tad, lai veicinātu ovulāciju, veic laparaskopisku operāciju, ar speciāliem instrumentiem notīrot olnīcas virsmu, apvalkus un atbrīvojot folikulus. Citkārt auglības uzlabošanai izdara ķīļveida rezekciju, izoperējot daļu olnīcas apvalka audu, lai veicinātu olšūnu nobriešanu un grūtniecības iestāšanos. Pēc tam, ja sieviete vēlas mazuli, jācenšas iespējami drīzāk palikt stāvoklī, jo problēma ar laiku var atjaunoties.
Ja vainas cēlonis ir virsnierēs vai vairogdziedzerī, reizēm visu grūtniecības laiku jālieto līdzsvarojoši hormoni.
KONSULTĒJUSI GINEKOLOĢE VĒSMA KAŽOCIŅA
