Grieķijas brīnumus lūkojot 0
Kad pēc nepilnas stundas lidojuma no Hēraklijas esam atgriezušies Atēnās, dodamies uz autonomas laukumu. Pieprasītā pieticīgā spēkrata vietā mums piešķir svaigi ražotu baltu “Audi” kabrioletu, un, matiem vējā plīvojot, mēs dodamies ceļā.
Kas zina, vai svētais ceļš no Atēnām pie Delfu orākula, ar kura muti runājis patiesības un gaišredzības dievs Apollons, pirms vairākiem gadu tūkstošiem veda tieši šeit, taču arī mēs mērojam apmēram 200 kilometrus uz Delfiem, ko grieķi savulaik uzskatīja par pasaules centru. Ceļš vijas cauri ainaviskam Arahovas ciematam, kas izslavēts ar saviem vīniem, sieru un aitādas paklājiem.
Kāpjot augšup pa drupu ieskauto ceļu, var vērot krāšņas ainavas, jo Delfi atrodas gleznaino Parnasa kalnu nogāzēs. Te uzbūvēts arī moderns arheoloģiskais muzejs, kurā aplūkojami izrakumos atrastie priekšmeti. Diemžēl mums vēsturiskās vietas apskati krietni izbojā pērkona lietus.
Pēc tam dodamies ziemeļu virzienā, lai apmestos nelielā pilsētiņā Kalambakā un apskatītu slavenos Meteoras klosterus. Laikam gan katram, kas ierauga milzīgos klinšu pīlārus, kas slejas virs Tesālijas līdzenuma, pārsteigumā aizraujas elpa, jo ainava izskatās gandrīz sirreāla. Pirms apmēram 60 miljoniem gadu te esot pleties ezers, bet, kad zeme ap to iebrukusi, ūdens aizplūdis uz Egejas jūru, bet no nogulumiežiem izveidojušies varenie akmens stabi. Pēc citas teorijas, klintis parādījušās tektonisko plātņu kustības dēļ.
Neviens īsti nezina, kā no 14. līdz 16. gadsimtam tajos uzbūvēti klosteri. Pirmo no tiem 534 metrus augstas klints virsotnē nodibinājis mūks Atanasioss, kuru klintī uznesis ērglis, taču svētā tēva sekotājiem, lai tur uzrāptos, nācies likt lietā atjautību. Drosmīgie, kas tur nokļuvuši, uzstādījuši vinčas, lai paceltu cilvēkus, pārtiku un būvmateriālus.
Tūristiem atvērti seši klosteri, bet katru nedēļas dienu viens no mūku mājokļiem ir slēgts. Lai tajos nokļūtu, mazliet jāpiepūlas, piemēram, uz vislielāko būvi ved 270 pakāpieni. Apmeklētājus te ielaiž slēgtā apģērbā un sievietes nedrīkst būt biksēs; taču tās var noslēpt, apsienot mūku sagādātos improvizētos svārkus.
Meteoras klosteros var gūt ieskatu Bizantijas kultūrā un grieķu ortodoksālās baznīcas tradīcijās. Svētās Trīsvienības klosterī, kur uzņemta epizode filmai par Džeimsu Bondu “Tikai tavām acīm”, saglabājies vinčas mehānisms, kuru senāk izmantoja pārtikas un apmeklētāju pacelšanai.
Kad jau dodamies prom, mums pievēršas kāds suvenīru tirgotājs, kurš laikam dzirdējis mūsu sarunu, un vaicā, vai neesam no Baltijas. Vīrs teic, ka viņam esot īpašs piedāvājums baltietēm, un es iegādājos glītu rokassprādzi ar marmora bumbiņām.
Turpmākais brauciens uz Peloponēsas pilsētiņu Dimitsanu ir nogurdinoši tāls. Ceļš kļūst arvien šaurāks, turklāt uznāk pamatīga migla. Kad šķiet – tas tūlīt beigsies, pēkšņi ieraugām gaismu kalnā, tātad mērķis ir sasniegts. Žēl, ka seno kalnu pilsētiņu paspējām apskatīt tikai neilgi pirms pusnakts pa ceļam no vakariņām uz viesnīcu, jo no rīta plānots doties pastaigā pa netālo Lusijas aizu.
Iespaidīgākais objekts te ir starp stāvu klinšu grēdām iespiestais 11. gadsimta klosteris Moni Prodromou. Te sastopam vēl tikai pāris citu apmeklētāju, tāpēc sev svešajā reliģiozajā vidē jutāmies mazliet neomulīgi. Pēc tam, mērojuši gandrīz divus kilometrus līdz 17. gadsimtā celtajam klosterim Moni Filosofou, secinām, ka vajadzēja pietaupīt spēkus, jo tur mūks neielaiž tālāk par iekšpagalmu.
Pa ceļam uz nākamo mērķi Monenvasiju iegriežamies Mistrā, lai aplūkotu bizantisko būvju drupas. Pēdējā ceļojuma vakarā no Monenvasijas viesnīcas terases mēness gaismā baudām burvīgu skatu uz tā saukto grieķu Gibraltāru – klinti, kuru mūsu ēras 375. gadā nošķīrusi zemestrīce. Līdz pat 6. gadsimtam, kamēr netika uzbūvēts ceļš, tā bijusi sala. Nocietinātā senā pilsēta izbūvēta divos līmeņos uz klints 350 metru augstumā virs jūras.
Ceļojumam beidzoties, pirms atgriešanās Atēnu lidostā vēl paspējām apskatīt senās Korintas drupas un 19. gadsimta beigās īstenoto grieķu sapni – 23 metrus plato Korintas kanālu, kuru pašlaik kā īsāko ceļu, kas savieno Jonijas un Egejas jūru, izmanto tikai nelieli kuģi un jahtas.
