Mazajā kontinentā Krētā 0
Nemaz nebrīnos par tiem, kas uz Grieķijas lielāko salu dodas atpūsties teju katru gadu. Tā stiepjas 260 kilometrus garumā un tikai 12 – 60 kilometrus platumā, taču ir gandrīz tik daudzveidīga kā vesels kontinents. Mēdz apgalvot, ka te esot vairāk nekā 300 saulainu dienu gadā. Pat Hipokrāts atzinis Krētas gaisa dziedējošās īpašības. Par salas dabu sajūsminājies Homērs, aprakstot Odiseja piedzīvojumus. Arī es nebeidzu vien priecāties par kalnu serpentīna ceļiem un dzidri caurspīdīgo ūdeni tās krastos.
Apmetušies salas lielākajā pilsētā Hēraklijā, ar autobusu dodamies uz netālo Knosu, lai apskatītu dižāko no Krētas Mīnoja laikmeta pilīm. Tajā bijušas vairāk nekā tūkstoš istabas, senajiem laikiem ievērojama kanalizācijas sistēma, tualete ar skalojamo kasti un bruģētas ielas.
Vakarpusē autobuss no Hēraklijas aizvizina mūs uz Hanju, kur apmetamies vecajā venēciešu kvartālā pie ostas, un arī mūsu viesu nams ir iekārtots itāļu iekarotāju stilā. No rīta ar autobusu dodamies uz Omalosu, lai mērotu 18 kilometrus garo Balto kalnu iekļauto Samarijas aizu. Tā apmeklētājiem atvērta no maija sākuma līdz oktobra beigām no 6 rītā līdz 15 pēcpusdienā. Pārgājienam jāieplāno 5 – 8 stundas. Ieteicams uzvilkt sportiskus apavus ar rievainu zoli.
Autobuss uzved 1230 metru augstumā, no kurienes sākas ceļš lejup pa akmeņainu taku. To nekādi nevarētu saukt par civilizācijas neskartu vietu, jo tūristi plūst straumēm vien. Te ierīkotas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, novietoti soli un galdi atpūtai. Nacionālā parka darbinieki uzrauga, vai tiek ievērota kārtība. Pa ceļam piesieti daži ēzelīši, lai palīdzētu pārlieku nogurušiem ceļotājiem nokļūt galā, taču neredzējām gan, ka kāds šādu pakalpojumu būtu izmantojis. Aizā sastopamas arī apbrīnojami izveicīgās Krētas savvaļas kazas, kas pieradušas pie cilvēkiem. Kad apsēžamies pusdienot, kāda ragaine teju atņem man sviestmaizi.
Aiza aizved līdz Lībijas jūrai un ciematam Aijarumeli, kur kādreiz bijis pirātu midzenis. No šejienes uz Ēģipti ticis eksportēts cipreses koks. Tagad te atrodas veikals, ēstuves un par 18 eiro noīrējamas istabas. Ar prāmi uz civilizētākām vietām no šejienes iespējams doties prom divreiz dienā. Īsta nekuriene!
Kad beidzot sagaidām šejienes vienīgo satiksmes līdzekli, pēc apmēram stundas brauciena ierodamies mazā ciematiņā Horā Sfakijā, no kurienes ar autobusu braucam atpakaļ uz Hanju, lai nākamajā dienā ceļojumu turpinātu ar automašīnu.
Vispirms dodamies uz Krētas botānisko dārzu, kas atrodas skaistā vietā Baltajos kalnos 20 hektāru platībā un atjaunots pēc 2003. gada postošā ugunsgrēka. Ekspozīcija sadalīta vairākās daļās – tropu, Vidusjūras augļu koku un garšaugu, citrusu un vīnogulāju.Te lieliski jūtas arī tropu un subtropu klimata augi, un to nektāru sūc bišu dravas iemītnieces tepat no ielejas. Dārzā izvietoti prātu uzrunājoši aforismi, piemēram, “Daba ir pasaules lielākā aptieka”.
Vakarā nakšņojam jau citā piekrastes pilsētā Retimnā, no kurienes dodamies uz netālo Imbrosas aizu. Tā ir 8 kilometrus gara un mazāk iespaidīga nekā Samarijas aiza, taču arī aizved līdz Lībijas jūrai. Takas galā gaida krētieši un, vispirms noskaidrojuši, no kurienes esam, piedāvā ar automašīnu nogādāt atpakaļ. Tā kā jau esam pārtērējuši ceļojumam atvēlēto budžetu, no šā pakalpojuma atsakāmies, un viņi nosmaida, sak, lai jau trakie latvieši iet to gaisa gabalu!
Aizbraucām arī uz eksotisko, Eiropā unikālo Vai pludmali – īstu tropu paradīzi ar palmu audzēm. Kaut tā atrodas patālu no apdzīvotām vietām, vilinošais smilšu līcītis ir atpūtnieku pilns. Te piedzīvojām nelielu vilšanos – palmas bija apjoztas ar sētu un vārti slēgti.
Atpakaļceļā iegriezāmies 14. gadsimtā dibinātā turīgā un ietekmīgā Krētas klosterī Moni Toplou. Tagadējās ēkas celtas venēciešu laikos, kad klosteris ticis nocietināts pret pirātu uzbrukumiem. Diemžēl fotografēt šejienes dārgumus aizliegts.
Kad bijām apceļojuši teju visu Krētas ziemeļu robežu, secinājām, ka salai vajadzēja veltīt vairāk laika. Visvairāk žēl, ka nepaspējām, kā nākas, apskatīt piekrastes ievērojamās pilsētas, piemēram, Hanju un Retimnu, kuras lepojas ne tikai ar dzidri ziliem jūras līčiem, bet arī kultūrvēsturiskiem objektiem. Taču priekšā vēl ceļojums pa kontinentālo Grieķiju.
