Olimpiskās vai kara spēles? Krievijas un Baltkrievijas sportisti Parīzes olimpiādē 6
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Arvien biežāk pasaules sporta medijos izskan pieņēmums, ka Starptautiskā olimpiskā komiteja (IOC) varētu ļaut teroristu valsts Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas sportistiem piedalīties 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Šādu iespēju starp IOC padomes locekļiem lobē Āzijas Olimpiskā padome (OCA). Kuluāros runā, ka arī IOC prezidents Tomass Bahs ir gatavs diskusijai un, piesaucot olimpisko hartu, kas nosaka, ka sportisti nevar atbildēt par savas valsts politiku, būtu gatavs slepkavām un izvarotājiem ļaut baudīt olimpiskos priekus. Jā, neitrālā statusā, bet tas būtu nonsenss. Jāatgādina, ka krievi tādā statusā bija jau arī trijās iepriekšējās olimpiādēs, to nopelnot par valsts atbalstītu vērienīgu dopinga programmu, kuras apogeja bija 2014. gadā Sočos. Vēl pērn februārī krievi zem olimpiskā karoga startēja Pekinas olimpiskajās spēlēs, četras dienas vēlāk sāka karu Ukrainā.
“Plāns krievu sportistus atkal iekļaut olimpiskajā saimē ir nepārdomāts un pārāk ātrs,” uzskata bijušais IOC padomes loceklis Gerhards Heibergs no Norvēģijas. Viņš ir pārliecināts, ka atļauja Krievijas sportistiem startēt novedīs pie tā, ka vairākas rietumvalstis izlems boikotēt Parīzes olimpiskās spēles. “Tas ir nepareizs virziens, kurā doties. Ukrainas lielākie sabiedrotie noteikti nepiekritīs tam, ka viņu sportisti sacenšas ar agresoru,” norvēģis pieļauj boikota iespēju.
Francijas izdevuma “L’Equipe” olimpisko norišu komentētājs Alēns Lunzenfihetrs, kurš savulaik ir bijis ilggadējs Starptautiskās sporta žurnālistu asociācijas (AIPS) viceprezidents, aktīvi darbojies dažādās IOC komisijās, ir vēl skarbāks. “IOC šā brīža nostāja nav pārāk intelektuāla. Šis plāns, kas tiek izstrādāts, lai krievi piedalītos spēlēs, nogalinās Parīzes olimpiskās spēles. Tās tad būs nevis olimpiskās, bet kara spēles. Olimpiskajai saimei šobrīd nav nepieciešama Krievija,” uzskata pieredzējušais žurnālists.
