Olimpiskās spēles atklās karaliene 0
Trīsdesmitās olimpiādes spēles, kas pēc 134 dienām sāksies Londonā, 27. jūlijā atklās Lielbritānijas karaliene Elizabete II un viņas vīrs princis Filips. No Bekingemas pils saņemtā ziņa nevienu nepārsteidz, jo britu karaļpāris arvien atbalstījis un popularizējis olimpisko garu.
Elizabete II olimpiskās spēles atklāja jau 1976. gadā Monreālā, jo Viņas Majestāte arī Kanādā ir valsts galva. Londonā svinīgā ceremonija notiks jaunajā olimpiskajā stadionā ar 80 tūkstošiem sēdvietu skatītājiem. Iespējams, tajā klāt būs mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš viņnedēļ saņēma oficiālu ielūgumu uz Londonu, tāpat arī divi ministri. Prezidents un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pagaidām nav izteikušies par ielūguma pieņemšanu, bet izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim līdzi došoties ventspilniece Anželika Šilberga, kuru pērn atzina par Gada sporta skolotāju Latvijā.
Piedraud ar streiku
Lielbritānijas lielākā arodbiedrība “Unite”, kas apvieno pusotru miljonu biedru, pēc valdības veiktās izdevumu apcirpšanas piedraudējusi olimpisko spēļu laikā sarīkot streiku, kas radītu haosu pilsētas satiksmē. “Unite” ģenerālsekretārs Lens Maklaskijs intervijā avīzei “The Guardian” streika motīvus paskaidro šādi: “Pret valsts sektorā strādājošajiem veiktie uzbrukumi šobrīd ir tik dziļi un ideoloģiski, ka nav iedomājama ļaužu ierašanās Londonā no visas pasaules, lai baudītu šīs brīnišķīgās olimpiskās spēles, it kā te viss būtu jauki un rožaini. Uzskatu, ka arodbiedrībām un sabiedrībai ir visas tiesības protestēt. Ja olimpiskās spēles mums sniedz šādu iespēju, tā jāapsver.” Apsvēršanu jau sākuši Londonas autobusu šoferi, turklāt “Unite” atbalsta arī transporta darbinieku arodbiedrība “RMT”. Lielākā daļa tās biedru strādā Londonas metro sistēmā, ko streiks pilnīgi paralizētu.
Sikhi ar dunčiem
Rūpes par olimpisko spēļu dalībnieku un viesu drošību pēdējā laikā ir viena no rīkotāju prioritātēm, un Londona nebūs izņēmums. Lielbritānijas varas iestādes veic visu nepieciešamo, lai valsts slimnīcas būtu gatavas nekavējoties palīdzēt cietušajiem arī gadījumos, ja notiktu teroristu uzbrukums ar bioloģiskajiem ieročiem. Britu ārsti, medmāsas un medicīniskās palīdzības darbinieki regulāri tiek instruēti par to, kā rīkoties ķīmiska vai bioloģiska vides piesārņojuma gadījumos un avāriju novēršanā, kā arī palīdzot ļaudīm pēc teroristu liela mēroga uzbrukuma. Sagādāti arī šim nolūkam nepieciešamo medikamentu krājumi.
Olimpisko spēļu dienās un naktīs par drošību rūpēsies arī apmēram 24 tūkstoši policistu, apsardzes firmu darbinieku un britu gaisa spēku elites vienību karavīru. Privātpersonām stingri aizliegts olimpiskajos objektos parādīties ar ieročiem. Gan ar vienu izņēmumu: sikhu ticības sportistiem un skatītājiem atļaus zem apģērba nēsāt viņu ceremoniālos dunčus. Drošības kontroles posteņos tie būs jāuzrāda kopā ar pārējiem četriem šai ticībai svarīgajiem atribūtiem. Lielbritānijā mīt viena no pasaulē lielākajām sikhu kopienām ārpus Indijas – vairāk nekā pusmiljons.
Citās valstīs
Japānā tiesības piedalīties olimpisko spēļu sacensībās iejādē ieguvis Hiroši Hokecu, kuram 28. martā būs 71. dzimšanas diena. Jau sešus gadus viņa palīgs ir zirgs Whisper, kura seglos Hokecu par Japānas visu laiku vecāko olimpieti kļuva jau pirms četriem gadiem Pekinā, komandu cīņā ieņemot devīto un individuāli – 35. vietu. Viņš piedalījies arī 1964. gada spēlēs Tokijā, taču toreiz jātnieku sacensībās startēja konkūrā. Tomēr japānis nepretendē uz absolūti vecākā olimpieša titulu, jo 1920. gada spēlēs Antverpenē sudraba medaļu izcīnīja pasaulē 72 gadus nodzīvojušais zviedru šāvējs Oskars Svans.
Krievijas valdība apsolījusi četrus miljonus rubļu (Ls 70 800) katram savam sportistam, kurš no Londonas pārvedīs zelta medaļu. Varam būt lepni, ka latviešu čempioniem iespējama vēl lielāka prēmija – līdz 100 tūkstošiem latu. Taču tas ir loģiski, jo, piemēram, Pekinā krievi izcīnīja 23 zelta medaļas, mūsējie – tikai vienu. Gan Krievijā, gan Latvijā prēmijas paredzētas arī citiem olimpiskajiem veiksminiekiem.
