Olimpiskā finiša taisne 0
Vēl aizvakar Bolshoi ledus arēnā kā nervu kamols izdzīvoju līdzi mūsu hokejistu varenajai cīņai pret kanādiešiem. Pēc tam miksa zona, sarunas, preses konference, pāris stundas raksta pabeigšanai, ceļš uz viesnīcu. Pulkstenis rādīja ap pusčetriem, kad darba dienai pieliku punktu ar glāzi Žiguļu alus. Tālāk miegs, pamošanās un ziņas, ka hokeja izlase jau ir Rīgā. Sajūta, ka Soču olimpiāde ir beigusies. Ka vajadzētu pavilkt svītru un veikt kopsavilkumu. Tomēr vēl mazliet jāpagaida. Jā, vakardien neviens no latviešiem nestartēja, taču vēl jau būs – bobslejs, kalnu un distanču slēpošana. Melbārdis četrinieku treniņos laiž par visiem ātrāk! Jārestartē emocijas un jācer uz mūsu, Latvijas, izsaukuma zīmi olimpisko spēļu noslēgumā!
Ceturtdien Adlerā atkal spīdēja saule un pirmo dienu šajās olimpiskajās spēlēs sporta lietas centos nolikt malā pat domās. Aizbraucu līdz pilsētas centram, citu iespēju bez steigas nopirkt suvenīrus vairs nebūs. Tad nu šoreiz par to, ko līdzjutēji varēja, var un vēl varēs atstāt sev kā mantisku piemiņu no Soču olimpiādes.
Suvenīru tirdzniecība šajā olimpiādē bijusi viļņveidīga. Lielajā mediju centrā veikals ļoti plašs, tomēr izvēle visai niecīgāka kā pilsētā vai kalnu ciematā. Savukārt olimpiskajā parkā pie galvenā suvenīru veikala gara rinda un tās izstāvēšanas prognoze – ap divām stundām. Tā ir, kad suvenīru iegādi atliek uz pēdējo brīdi.
Populārākā prece kopš olimpiādes sākuma ir krāsainie Soču cimdiņi. Cena 500 rubļi, apmēram 10 eiro. Jau pirmajās dienās to dažādu valstu žurnālisti pirka ar maisiem. Pašlaik visi izmēri vairs nav palikuši. Pirktāko suvenīru topa otrajā vietā esot olimpiskie talismani – leopards, sniega lācis un zaķenīte. Lieli un mazi, cenās no 300 rubļiem līdz… Augšējā plauktā lielo lāci nemaz nepētu, tas mājupceļā sanāktu kā atsevišķa bagāžas vienība.
Ap olimpisko parku netrūkst nozīmīšu kolekcionāru un pārdevēju. Arī daudzas akreditētās personas iekritušas nozīmīšu vākšanas trakumā un tās piesprauž pie akreditācijas kartes lentes. Toties suvenīru veikalos oficiālās nozīmītes pirmajā nedēļā nemaz neatradu. Tagad gan ir parādījušās plašā klāstā, maksā 300 un 400 rubļus. Toties hokeja ripas šajā olimpiādē netiek tirgotas vispār. Dīvaini, jo hokeja turnīros tā ir viena no pieprasītākajām precēm.
Pilsētā olimpiskie suvenīri nopērkami daudz plašākā klāstā – magnēti, krekli, cepures, glāzes, alus kausi, krūzes, pildspalvas un sazin kas vēl. Cenas dažādas, tomēr pieņemamas. It īpaši uz šeit dārgo biļešu fona. Nekur neredzēt nelicenzētus olimpiskos suvenīrus. Teju katru dienu vietējā Kubaņas televīzija rāda, kā tiek sekots līdzi licencēšanas noteikumu ievērošanai, pa kādam krāpniekam arī tiek noķerts. Sodi bargi – miljons rubļi (apmēram 20 tūkstoši eiro) un preces konfiskācija. Neesot vērts riskēt.
Sūdzas arī vietējie taksisti. Pirms olimpiādes ticis solīts, ka pie olimpiskā parkā varēs piebraukt tikai īpaši licenzēti vadītāji. Par savu naudu mācījušies angļu valodas kursos, apguvuši etiķeti. Tagad tā izrādoties zemē nomesta nauda – pie olimpiskā parka var piebraukt arī pārējie pilsētas taksisti. Tad nu katrs cenšas nopelnīt, kā māk. Cenas atšķirība, vaicājot krievu vai angļu valodā, atšķiras apmēram divas reizes. Un arī tad ir augstāka par reālo. Ar agresīvu tirgošanos liekot saprast, ka vietējos noteikumus, tradīcijas un cenas pārzinām, arī nakts laikā tiekam pie brauciena par objektīvām cenām. Olimpiādes dēļ cenas Soču apkaimē gan neesot cēlušās, taču tās tāpat vienmēr esot par 20 procentiem augstākas kā pārējā Kubaņas reģionā. „Padārgs kūrorts, kurā vasarā ārzemniekus nedabūt,” kurn vietējie.
Vakar no mediju ciemata atjaunoti reisi uz lidostu. Pazīme, ka pavisam drīz tiks šauts Soču olimpiādes noslēguma salūts. Līdz tam vēl daži darbiņi padarāmi gan man, gan Latvijas olimpiskajai komandai.
