Olimpietis Mārtiņš Pļaviņš dod padomus, kā motivēt bērnu sportot 0
Nav noslēpums, ka fiziskās aktivitātes ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem bērna veiksmīgai augšanai, attīstībai un stiprai veselībai. Taču, kā rīkoties, ja atvase sportošanas vietā priekšroku dod dažādiem mazāk aktīviem brīvā laika pavadīšanas veidiem? Olimpietis, Latvijas Olimpiskās Komitejas (LOK) un LMT bērnu fizisko aktivitāšu eksperimenta iedvesmotājs, kā arī trīs bērnu tēvs Mārtiņš Pļaviņš dalās pieredzē, kā motivēt bērnus sportot un panākt, lai kustēšanās viņiem sagādātu prieku un gandarījumu.
Pareizās taktikas izvēle
“Bērna vēlme vai gluži pretēji nevēlēšanās sportot nekad nav atkarīga tikai no paša bērna. Nereti vecāki ir tie, kuri mazina atvases motivāciju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Redzot, ka bērns maz kustas un brīvos brīžus pavada, piemēram, caurlūkojot sociālos tīklus, tiek uzstādīts kāds sadzīvisks ultimāts, lai piespiestu jaunieti sportot. Diemžēl šāda vecāku autoritātes izrādīšana, piemēram, kaut ko aizliedzot vai ierobežojot, liek bērnam sportošanu uztvert kā sodu, mazinot patīkamās emocijas, ko tā sniedz,” skaidro Mārtiņš Pļaviņš.
Kā norāda sportists, ja vecākiem ir vēlēšanās redzēt savu bērnu sportojot, jāsaprot, ka mērķi izdosies sasniegt daudz veiksmīgāk, ja viņi bērnus pozitīvi motivēs. Protams, svarīgi ir bērnam izskaidrot un uzskatāmi parādīt, kādas ir mazkustības sekas, taču nevajadzētu cerēt, ka tas būs iemesls, kura dēļ atvase sāks aktīvi sportot.
Kopīga lēmumu pieņemšana
Nonākot pie secinājuma, ka jūsu bērns ir mazkustīgs, vispirms ir jāaprunājas ar bērnu un jāieklausās viņa viedoklī. Iespējams, viņš pats jums pateiks priekšā, kas ir tie iemesli, kāpēc viņam nepatīk sporta stundas, kāpēc nevēlas nodarboties ar dažādām fiziskām aktivitātēm vai varbūt, kuri no sporta veidiem viņam šķiet interesanti un kuros gribētu izmēģināt savus spēkus.
Ja bērns ir pietiekami komunikabls vai gluži pretēji kautrīgs un vēlas iegūt jaunus draugus, ir vērts apsvērt iesaistīšanos komandu sporta veidos. Savukārt, ja bērns savu ikdienu nevēlas saistīt ar nopietnu sportošanu, noteikti nevajadzētu “mest plinti krūmos”, bet apsvērt alternatīvus fizisko aktivitāšu veidus, kas spētu nodrošināt bērna attīstībai nepieciešamo ikdienas kustību devu. Tās var būt garas, kopīgas pastaigas brīvdienās pie dabas, ģimenes izbraucieni ar velosipēdiem vai regulāri peldbaseina apmeklējumi. Pats galvenais, lai bērns izrādītu ieinteresētību aktivitātēs un tās viņam sagādātu prieku, norāda sportists.
“Dzīvais” piemērs
Nekas tā neiedvesmo sportiskām aktivitātēm kā līdzcilvēku piemērs, saka pazīstamais pludmales volejbolists. “Bērni nereti vēlas sevi personificēt un līdzināties citiem, ietekmējoties un atdarinot savas autoritātes, – to der atcerēties, domājot par atvases motivēšanu kustībai. Ir zinātniski pierādīts, ka bērni daudz labprātāk iesaistās sportiskās aktivitātēs, ja tajās piedalās arī vecāki, tādēļ tā vietā, lai sportotu vienatnē, iesaistiet savās sportiskajās aktivitātēs arī bērnu! Kopīga laika pavadīšana sportojot bērna apziņā nostiprinās pārliecību, ka fiziskās aktivitātes ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Arī es cenšos vasarā ņemt bērnus līdzi uz volejbola treniņiem un gan pirms, gan arī pēc nodarbības ar viņiem kopā uzspējēju bumbu, vai padaru kaut ko citu, ne mazāk aktīvu. Kopīgo sportošanu bērni nu jau ir tā iemīlējuši, ka tagad ar nepacietību gaida vasaru, lai atkal kopīgi varētu doties uz pludmali,” pieredzē dalās Mārtiņš Pļaviņš.
Fiziskās aktivitātes kā spēle
Iedrošinot bērnu fiziskām aktivitātēm, vecākiem jāpatur prātā, ka šo aktivitāšu mērķis ir nevis, piemēram, atvases liekā svara mazināšana, bet gan prieka un pozitīvu emociju gūšana. “Tieši patīkamās emocijas palīdzēs uzturēt bērnu vēlmi sportot, savukārt, tām izpaliekot, motivācija ātri vien izsīks. Tāpat jāņem vērā, ka bērniem patīk fiksēt savus rezultātus un lepoties ar sasniegumiem, liekot sev justies svarīgiem un apliecinot, ka viņi ir uz pareizā ceļa. Tādēļ papildu motivāciju kustēties palīdzēs radīt dažādas mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, sporta viedaproces, kas sportošanu padarīs par sava veida spēli. Uzliekot bērnam uz rokas aproci, kurā uzstādīts konkrētajā dienā pieveicamais soļu skaits vai fizisko aktivitāšu ilgums, atvasei ik dienas būs zināms sasniedzamais mērķis un būs redzamsrezultāts, ar ko lepoties. Ja ģimenē ir vairāki bērni, var sarīkot arī draudzīgu sacensību, lai noskaidrotu, kurš no ģimenes locekļiem nedēļā noiet vairāk soļus u.c. Papildu motivācijai savā starpā varat vienoties arī par kādu nelielu balvu, ko iegūs aktīvākais sacensības dalībnieks,” iesaka sportists.
