Olimpiādes interesantie skaitļi: Latvijai ir viens “Tokija 2020” dalībnieks uz katriem 57 000 iedzīvotāju 0
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sākušās vasaras olimpiskās spēles – “Tokija 2020”. Spēles atlika no 2020. gada Covid-19 dēļ, bet nosaukumā tika paturēts gada skaitlis.
Latvija nosūtījusi 33 olimpiešus uz Tokiju. Vai tas ir daudz vai maz? Salīdzinājumā – Austrālijas komandā ir 478 olimpieši, bet iedzīvotāju skaits Austrālijā ir daudz lielāks. Latvijai ir viens “Tokija 2020” dalībnieks uz katriem 57 000 iedzīvotāju, bet Austrālijai viens uz katriem 54 000 iedzīvotāju.
Tātad proporcionāli apmēram tas pats. Toties Indija ar kādiem 17,5% no visiem pasaules iedzīvotājiem sūta vienu olimpieti uz katriem 11,5 miljoniem iedzīvotāju – tās komandā ir tikai 120 sportistu.
Tas mums kārtējo reizi atgādina, ka pasaule ir ļoti dažāda un ka mēs esam skaitliski ļoti maza tauta. Pasaulē vairāk nekā trešā daļa no cilvēkiem dzīvo Ķīnā un Indijā.
Iedzīvotāju ziņā tālu aiz abām zemēm ir ASV ar 4,2% no pasaules iedzīvotājiem. Bet tad seko Indonēzija, Pakistāna, Brazīlija, Nigērija un Bangladeša, kopā ar vēl 14% no pasaules iedzīvotājiem. No Pakistānas 225,2 miljoniem iedzīvotāju tikai 10 piedalās olimpiskajās spēlēs.
Pasaule ir ērti sadalīta gandrīz 200 valstīs, katra ar vienu balsi Apvienotajās Nācijās un lielākā daļa ar savu komandu olimpiskajās spēlēs. Tas dod mazliet maldinošu vienlīdzības iespaidu.
Olimpiskās spēles teorētiski ir tā reize, kad var aizmirst atšķirības un domstarpības un sacensties kā “tīri” sportisti. Olimpiskais zvērests (kopš 1961. gada – tikai “solījums”) beidzās ar mērķi “pataisīt pasauli par labāku vietu caur sportu”.
Tomēr liekas mazliet savādi, ka sports un sacensības, kur definīcijas kārtā ir uzvarētāji un zaudētāji, būs vienotāju spēks. Var būt visādi. Ungārijas un Padomju Savienības ūdenspolo spēle Melburnas olimpiskajās spēlēs 1956. gadā kļuva slavena ar asinīm peldbaseinā. Bet citreiz ir patiešām izrādīta solidaritāte starp uzvarētājiem un zaudētājiem.
Olimpiskās spēles zināmā mērā saved pasauli kopā, bet jāatceras, ka tās ir patiešām spēles arī plašākajā nozīmē. Tiek ieguldīti lieli līdzekļi un aizkulišu diplomātija, lai konkrētā pilsēta iegūst tiesības uzņemt olimpiskās spēles. Politika spēlē lielu lomu izlemt, kas drīkst un kas nedrīkst piedalīties.
Piemēram, Krievija nedrīkst piedalīties dopinga dēļ, bet Krievijas olimpieši drīkst piedalīties zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga un ar trīs burtu nosaukumu “ROC” (“Russian Olympic Committee”).
Spēles kā jau spēles…
