Krievijas vēstniecība par Oleņivkas slaktiņu: “Azov kaujinieki pelnījuši nāvessodu. Viņi ir pelnījuši pazemojošu nāvi” 104
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ANO un Starptautiskais Sarkanais Krusts pieprasījis Krievijai pielaist tās pārstāvjus ēkai, kurā pagājušo piektdien gāja bojā vismaz pussimts ukraiņu karagūstekņu, bet ap simt ievainoti.
Maskava pasludinājusi, ka karagūstekņu nometni separātistu kontrolētajā Doneckas apgabala Oleņivkā apšaudījusi Ukrainas armija, kamēr Kijiva to ar sašutumu noraida. Līdz šim zināmais un loģika liek domāt, ka darīšana ar apzinātu karagūstekņu slepkavošanu, ko paveikusi Krievijas armija vai tās atbalstītie “Doneckas tautas republikas” kaujinieki.
Atriebība azoviešiem?
Oleņivkas kolonijā pārsvarā tika turēti “Azov” pulka karavīri, kas šī gada pavasarī padevās gūstā Mariupolē pēc vairāku mēnešu ilgās metalurģiskā uzņēmuma “Azovstaļ” aizstāvēšanas. Plaši zināms, ka krievi neieredz azoviešus viņu stingrās pārliecības dēļ, sauc tos par “nacistiem”, un propaganda viņus allaž piemin, kad klāsta, ka Ukraina esot “fašistiska”.
Pēc “Azovstaļ” atstāšanas maijā gūstā nonāca ap 2500 rūpnīcas aizstāvju, tostarp daudzi no “Azov” pulka. Novērotāji jau uzreiz šaubījās, vai Kijivas optimismam par viņu atbrīvošanu apmaiņas ceļā, ņemot vērā asinsnaidu starp azoviešiem un separātistiem, ir pamats.
Krievijas propaganda neslēpa vēlmi gūstekņus iznīcināt. Līdz šim pret krievu karagūstekņiem bija izdevies apmainīt ne vairāk kā pārsimt azoviešu. Formāli kā karagūstekņu dzīvības saglabāšanas garants uzstājās ANO un Sarkanais Krusts, taču starptautiskās institūcijas spēj pārbaudīt reālo situāciju vien tik, cik to ļauj Krievija.
29. jūlija rītā pasaules ziņu medijus aplidoja no Krievijas masu informācijas līdzekļiem nākuši briesmīgi kadri un fotogrāfijas no kādas industriālas ēkas Oleņivkas nometnē.
Izdegušā telpā grēdojās divstāvu dzelzs gultu vraki. Uz tiem un to starpā mētājās apdeguši līķi un cilvēku ķermeņa daļas. Krievijas mediji apgalvoja, ka Ukrainas armija ar amerikāņu raķešsistēmām HIMARS apšaudījusi Doneckas apgabala Oleņivkas cietumu, kur ieslodzīti karagūstekņi.
Nogalināti 53 un ievainoti vairāk nekā 70 ieslodzītie. No cietumsargiem neviens nav ne ievainots, ne nogalināts, kaut sākumā Krievijas Aizsardzības ministrija dažus bija minējusi.
Ukrainas armija pēdējās nedēļās regulāri no HIMARS sistēmām precīzi iznīcina Krievijas armijas munīcijas noliktavas un stratēģiski svarīgus mērķus.
Saskaņā ar ukraiņu militāristu teikto, Oleņivka nav apšaudīta. Ukrainas armijas Ģenerālštābs “Facebook” izplatīja paziņojumu, uzsverot: “Krievu okupanti īstenojuši savus noziedzīgos mērķus – apsūdzēt Ukrainu “kara noziegumu” īstenošanā, kā arī slēpt gūstekņu spīdzināšanu un nošaušanu, ko pēc okupācijas administrācijas un Krievijas Federācijas pavēlniecības pavēlēm veikuši pagaidām okupētajās Doneckas apgabala teritorijās.”
Tam pievienojās Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks, paužot, ka kārtējo reizi Krievija pastrādājusi cinisku provokāciju ar mērķi diskreditēt Ukrainu Rietumu priekšā un apturēt ieroču piegādes.
Kijiva pieprasa starptautisku reakciju un izmeklēšanu. Arī Rietumi netic, ka ukraiņi apšaudījuši savus karagūstekņus, turklāt no samērā nedaudzajām, bet ļoti efektīvajām raķešsistēmām, kur katra šāviņa izmantošanu rūpīgi plāno un tur zelta vērtē.
Tāpēc būtībā lāča pakalpojumu savai propagandai piektdienas vakarā izdarīja Krievijas vēstniecība Londonā, kad “Twitter” kontā publicēja šādu tekstu: “”Azov” kaujinieki pelnījuši nāvessodu, taču ne nošaujot, bet pakarot, jo viņi nav īsti karavīri. Viņi ir pelnījuši pazemojošu nāvi.”
Šos vārdus esot sacījis kāds pāris it kā no Mariupoles, kurš Krievijas propagandas iecienītā stāstā apgalvo, ka Mariupoles kauju laikā azovieši no “Azovstaļ” apšaudījuši Mariupoles mierīgo iedzīvotāju kvartālus.
Baisas norādes
Pulka “Azov” pārstāvji pauduši, ka Oleņivkā notikušais uztverams kā “publiska nāvessoda izpilde”. Par to, ka darīšana ar cinisku Krievijas specoperāciju, liek domāt daudz kas. Oleņivkas nometne atrodas vien 5–7 km no frontes līnijas, bet azoviešus izvietoja tieši tur.
Prokremliskie platformas “Telegram” kanāli jau labu laiku apcerēja, ka ukraiņi apšaudīšot savējos. ASV domnīca “Kara studiju institūts” (ISW) un vēl citi eksperti norāda uz kolonijas teritorijas satelītattēliem pirms un pēc traģēdijas. Bojājumu pēdas ir tikai vienai būvei – precīzi tai, kurā turēja “Azov” gūstekņus.
Turklāt būve nav sagrauta, tikai norauta daļa jumta skārda plākšņu. Iekšskats drīzāk liecina par termobāriska ieroča lietošanu. Raķetes eksplozija visu izmētātu, bet šajā gadījumā viss uzliesmojis, gultas nav izsvaidītas, nav sprādziena bedres. Eksplozijas vai aizdegšanās avots drīzāk atradies iekšpusē. Iespējams, iepriekš novietots.
Specifiskais apdegušo ķermeņu stāvoklis rada aizdomas, ka vismaz daļa nelaimīgo jau bija miruši, kad viss notika, vai gulēja ciešā miegā. Ukrainas izdevums “Ukrainska Pravda”, atsaucoties uz specdienestu teikto, vēsta, ka informācija par karagūstekņiem Oleņivkā nebija noslēpums. Iepriekš azovieši turēti citā barakā. Uz kolonijas ražošanas zonas ēku tos pārveda pāris dienu iepriekš. “Mēs vēl nevarējām saprast, kāpēc viņi to dara,” izdevums citē informācijas avotu.
“Ir noticis mēroga ziņā briesmīgs noziegums. Es to varu salīdzināt vienīgi ar neaizsargāto poļu karagūstekņu nogalināšanu Katiņā pēc Staļina pavēles,” Krievijas opozīcijas telekanālam “Nastojaščeje vremja” komentēja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko.
Jārēķinās, ka var sekot citas izrēķināšanās ar ukraiņu karagūstekņiem. Ukraiņu brīvprātīgā paramediķe Jūlija Pajevska, segvārds Taira, kura Mariupolē pati pabija krievu gūstā, bet tika apmainīta, žurnālistiem paudusi savu versiju, kāpēc nogalināti Oleņivkas gūstekņi: “Man ir aizdomas, ka viņi tādā veidā slēpa savu noziegumu pēdas. Domāju, viņi bija noveduši puišus līdz tādam stāvoklim, ka viņus vairs fiziski nebija iespējams apmainīt. Būtu bijis pārāk acīmredzami, kādu ņirgāšanos viņi pārcietuši un kādos apstākļos turēti.”
