Oļegs Burovs: Šobrīd cīņas ar birokrātiju vietā es redzu tikai atskaitīšanos 0
“Mēģinājumi uzveikt birokrātiju ar jauna birokrātiska veidojuma palīdzību ir lieka laika, resursu un arī sabiedrības uzticības izšķiešana,” LA.LV norāda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR). Viņa ieskatā pirmos soļus administratīvā sloga un arī birokrātijas mazināšanā vajadzētu spert pašiem valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un par nozarēm atbildīgajiem ministriem.
Birokrātijas mazināšana šobrīd ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības prioritāte. Evika Siliņa paziņojusi, ka cer panākt birokrātijas samazināšanu par 25%, arī Eiropas Savienība ķērusies pie pasākumiem birokrātijas mazināšanai, tādējādi cerot ik gadus ietaupīt vismaz 6,3 miljardus eiro. Savukārt Latvijā izveidotā rīcības grupa birokrātijas mazināšanai uz šo brīdi izkristalizējusi 20 iniciatīvas, daļu no kurām iestādes varētu risināt pašas.
Oļegs Burovs uz jautājumu, vai ir cerības, ka šī rīcības grupa, kurā iekļauti arī nevalstiskā sektora un uzņēmēju pārstāvji, tiešām spēs ģenerēt ierosinājumus birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai par 25%, atbild ar piesardzīgu skepsi.
“Atgādināšu, ka šī nav pirmā darba grupa, kurai dots līdzīgs uzdevums. Pirms gada apstiprināja birokrātijas mazināšanas pasākumu plānu būvniecībā. Valsts kanceleja izveidoja vairākas darba grupas, kurās piedalījās arī nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji un investori.
Darba grupa vienojās par aptuveni 70 priekšlikumiem normatīvās bāzes izmaiņām, kuru uzdevums bija atvieglot pašu būvniecības procesu un arī piesaistīt investorus. Diemžēl valsts pārvaldē tā iegājies, ka starp ministrijām trūkst vienprātības, un ieteikumus no citām valsts iestādēm vai uzņēmējiem viņas nevēlas ne dzirdēt, ne pieņemt.
Tā visa rezultātā finiša līniju sasniedza samērā nedaudzi no šiem priekšlikumiem. Ekonomikas ministrija sola, ka jau šā gada vidū procesi būvniecībā virzīsies ātrāk. Bet man gribas vaicāt – vai patiešām jau saskaņoti ar visām iesaistītajām institūcijām un pieņemti tie 80% Ministra kabineta noteikumu grozījumi un 20% likuma izmaiņas, lai darbi būvniecībā varētu notikt bez nevajadzīga administratīvā sloga?”
Taujāts, kā, viņaprāt būtu jārīkojas, lai birokrātija un administratīvais slogs tiktu samazināti realitātē, Oļegs Burovs saka, ka šeit noteicošā loma varētu būt konkrētās iestādes vadītājam. “Paskatoties gaisā un voluntāri nogriežot tik un tik procentus finansējuma vai nosakot atlaižamo ierēdņu daudzumu, var sanākt tā, ka līdz ar “netīro ūdeni” – uzpūsto birokrātisko aparātu, mēs no vanniņas izlejam arī “bērnu” – attiecīgās iestādes pakalpojumu kvalitāti un operativitāti.
Tāpēc, manuprāt, visloģiskāk būtu likt veikt šo optimizāciju iestādes vadītājam, kam tomēr vislabāk ir zināms, kādi resursi ir iestādes rīcībā, kādi ir reāli nepieciešami, cik štata vietas gadiem ilgi stāv neaizpildītas kādai “stratēģiskajai rezervei” un tamlīdzīgi. Iespējams, šim darbam kā ārpakalpojumu varētu piesaistīt neatkarīgu auditu, kurš varētu uz situāciju paraudzīties objektīvi no malas. Domāju, visu šo darbu varētu pārraudzīt Valsts kanceleja un pavisam noteikti tā rezultātiem vajadzētu būt jūtamiem jau nākamā gada valsts budžetā.”
Oļegs Burovs arī uzsver, ka Latvijā jau ir pozitīvs piemērs – Zemkopības ministrija, kura spējusi novērst funkciju dublēšanos vairākās lietās un arī reāli samazinājusi administratīvo slogu.
“Zemkopības ministrija birokrātiju samazināja bez kādām speciālām darba grupām un garām diskusijām. Vieglāka kļuvusi dažādu datu iesniegšana, bet Lauksaimniecības datu centra funkcijas nodotu Lauku atbalsta dienestam. Tas ir konkrēts piemērs, kā pati iestāde var samazināt birokrātiju savā saimniecībā, vienkārši optimizējot procesus.”
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs uzsver: “Ja svarīgs ir rezultāts, tad pienākumu veikt optimizāciju jādeleģē valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un politiskajiem vadītājiem – ministriem, un stingri noteiktā laikā no viņiem jāprasa atskaite par izdarīto. Nevis tukša runāšana, bet konkrētu darbu uzskaitījums, tai skaitā arī ieteikumi, kādi grozījumi vai papildinājumi normatīvajos aktos nepieciešami administratīvā sloga mazināšanai.
Domāju, tādā gadījumā mēs publiskajā sektorā varētu samazināt izdevumus ne tikai par 5% vai 850 miljoniem gadā, bet gan ievērojami vairāk. Ja svarīgs ir process, tad turpinām vien tādā pašā garā – ar rīcības grupām, sapulcēm, tukšu runāšanu, nākšanu uz Saeimas komisijas sēdi praktiski nesagatavotiem un būtībā birokrātiju tikai vairojot, nevis mazinot. Diemžēl šobrīd cīņas ar birokrātiju vietā es redzu atskaitīšanos, lai visi redz, ka komisija strādā.”
