Oļegs Burovs: Atsaucoties rīdzinieku aicinājumam, pašvaldībai būs iespējas līdzfinansēt liftu nomaiņu 0
Padomju laikos daudzstāvu dzīvojamās mājās uzstādītie lifti ir savu laiku nokalpojuši un, visticamāk, drošības dēļ tos drīz nāksies atslēgt. Liftu nomaiņa šajās ēkās kļuvusi par steidzamu uzdevumu, taču problēma tā, ka kopumā Latvijā ir vairāki tūkstoši šādu liftu, bet skaidra plāna kā rīkoties, nav.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai) norāda, ka risinājums ir. Vajadzīgs vien neliels likuma grozījums un pašvaldību labā griba.
Oļegs Burovs uzsver, ka reālākais un visiem pieņemams risinājums ir likumdevēja un pašvaldību rokās. Jau drīzumā tiks pieņemtas izmaiņas likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kura 27.2 pants par palīdzības sniegšanu “dzīvojamās mājas atjaunošanai, restaurācijai un mājokļa un vides pieejamības nodrošināšanai” tiks papildināts ar vēl vienu apakšpunktu, kurš paredzēts pašvaldības finansējuma piešķiršanu arī daudzdzīvokļu mājas liftu nomaiņai, ja tā celta no 1950. līdz 1992. gadam.
“Šādi likuma grozījumi dos iespēju Rīgas pašvaldībai izveidot speciālu līdzfinansējuma programmu liftu nomaiņai ar atbalsta intensitāti līdz 90%, paredzot finansējumu aptuveni 150 liftu ikgadējai nomaiņai. Tas ļautu īstenot visu padomju laika sērijveida māju liftu nomaiņai tuvāko desmit gadu laikā un tādējādi pašvaldība pieradītu, ka tai patiesi rūp savu iedzīvotāju dzīves kvalitāte un drošība,” pauž Oļegs Burovs.
“Par to, ka lifti jāmaina, šaubu nav,” saka Oļegs Burovs un skaidro, ka šķietami vienkāršākais ceļš – kapitāli to remontdarbi, praktiski nav iespējami. “Padomju laikā daudzstāvu dzīvojamās mājās uzstādītie lifti lielākoties aprīkoti ar mūsdienu standartiem neatbilstošiem mehānismiem. Laiks šos mehānismus nav saudzējis, tie ir nolietojušies un tas palielina tehnisko kļūmju, avāriju un pat negadījumu risku.
Jā, regulāra tehniskā apkope un remonti daļēji šīs problēmas novērš, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Par nopietniem remontiem ar mehānismu detaļu un elektronisko komponentu nomaiņu varam pat nedomāt, jo ģeopolitisko faktoru ietekmē Baltkrievijā esošā Mogiļevas liftu rūpnīca Baltijas tirgum ir slēgta. Problēmas “neredzēšana” un atlikšana uz vēlāku laiku situāciju tikai pasliktinās. Iedzīvotāju drošībai un ērtībām ir tikai viens risinājums – vecie, savu laiku nokalpojušie lifti jāmodernizē vai jāmaina,” saka Oļegs Burovs.
Kā liftu modernizācija, tā nomaiņa nav lēts prieks. Pirmajā gadījumā tie ir ap 35 000 eiro, savukārt jauna lifta ierīkošana, atkarībā no aprīkojuma un nama stāvu skaita, maksās aptuveni 65 000 eiro. Turklāt tikai ar viena lifta nomaiņu nebūs līdzēts un tas nozīmē, ka attiecīgās daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieku kopībai jārēķinās ar ļoti nopietnām investīcijām. Kur ņemt naudu?
Oļegs Burovs skaidro, ka ēkās, kur izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības, iespējams piesaistīt “Altum” līdzfinansējumu un tad lifta iegādi var atmaksāt ilgtermiņā, tomēr daudzu dzīvokļu īpašniekiem šāds risinājums var nebūt pieņemams. Padomju laiku sērijveida ēku uzturēšanai, piemēram, jumtu remontiem un komunikāciju nomaiņai, dzīvokļu īpašniekiem jau tā jāiegulda lielus līdzekļus un vēl viens ikmēneša maksājums var izrādīties liels izaicinājums cilvēku maksātspējai.
“Kā rāda iepriekšējo gadu bēdīgā pieredze ar namu komplekso renovāciju Rīgā – spēja vienoties par māju tehniskā stāvokļa uzlabošanu ir problemātiska. To, protams, atvieglos Saeimā pieņemtie likuma grozījumi, ka būtisku remontdarbu veikšanai daudzdzīvokļu namos būs iespējams izmantot tā saucamo “mazākuma balsojumu”, taču ar “mazākuma balsojuma” palīdzību pieņemtie lēmumi ir ierobežojošs riska faktors ārēja finansējuma piesaistei.” Tādēļ šobrīd reālākais veids, kā šo ilgstoši sasāpējušo problēmu atrisināt, ir grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kuri pašvaldībām ļautu līdzfinansēt savu laiku nokalpojušo liftu nomaiņu.
